Datorinterpunkcija: mazo svītriņu un punktiņu lielais spēks
«Tagad, kad burtiski ikviens darbā izmanto datoru un pats sagatavo dokumentus, interpunkcijas zināšanas atkal ir nepieciešamas. Un – reizēm arī mazliet atšķirīgas vai dziļākas par tām, ko latviešu valodas skolotāji māca; vēl klāt nāk jautājumi, par kuriem aizdomāties liek datoru izmantošanas specifika un piedāvātās iespējas,» tēmas nozīmīgumu pauž rokasgrāmatas autore Ieva Kalve, Dr.oec., Rīgas Stradiņa universitātes docente.
To, vai likt komatu, vai izvēlēties slīpsvītru, vai kādas ir jaunākās aktualitātes par dažādiem specifiskiem gadījumiem palīdzēs izzināt jaunākie papildinājumi – 2.1.4.1. «Datorinterpunkcija: mazo svītriņu un punktiņu lielais spēks».
Materiāls noderēs ikvienam, kas strādā ar datoru, jo «īpaša uzmanība pievērsta nevis parastajam pieturzīmju lietojumam, kas tiek mācīts skolā un ir vērsts uz teikumu veidošanu un pieturzīmju lietošanu vienkāršā tekstā, bet gan tieši ar dokumentu noformēšanu saistītajiem aspektiem, protams, visu laiku prātā paturot domu, ka interpunkcijas uzdevums ir palīdzēt lasītājam iespējami pilnīgāk uztvert uzrakstītā saturu, norādot gan uz gramatisko dalījumu, gan nozīmes niansēm.»
Materiāla mērķis ir pievērst uzmanību valodas jautājumiem, apzinoties interpunkcijas lielo nozīmi un veidojot pozitīvu attieksmi pret tās lietošanu.
Autore Ieva Kalve apraksta un, minot dažādus piemērus, akcentē būtiskākos lietošanas vai nelietošanas gadījumus par šādām latviešu valodas pieturzīmēm:
- punkts;
- jautājuma zīme;
- izsaukuma zīme;
- komats;
- daudzpunkte;
- divpunkte;
- slīpsvītra;
- pēdiņas;
- vienpēdiņas;
- apostrofs;
- kols;
- semikols;
- iekavas;
- kvadrātiekavas;
- pusiekava;
- defise;
- domuzīme.
