Ideju ģenerēšanas metodes
Ideju ģenerēšanai par zemu nevajadzētu novērtēt radošās domāšanas metodes, ko iespējams izmantot visos uzņēmuma attīstības posmos.
Tiesa gan, lai panāktu pēc iespējas efektīvāku rezultātu, katrā posmā jāizmanto citas metodes un jāveic atbilstošs sagatavošanās darbs.
Jau idejas fāzē
Jau brīdī, kad topošā uzņēmēja prātā ir aptuvena nojausma par potenciālā produkta izveidi, šo ideju iespējams attīstīt ar radošās domāšanas metodēm, un turpināt tās izmantot, arī biznesam augot, katram uzņēmuma posmam piemeklējot vairāk atbilstošu metodi.
Kompānijas Civitta projektu vadītājs Reinis Budriķis akcentē: radošās domāšanas metodes ir vērts izmantot jau ieceres fāzē, pirms uzņēmums ir izveidots, lai ģenerētu biznesa idejas un saprastu, kā nākotnē organizēt uzņēmējdarbību, kādus produktus veidot. Ar radošajām domāšanas metodēm jau sākotnēji iespējams konstatēt, kas varētu būt uzņēmuma potenciālais produkts vai pakalpojums. Protams, ir arī citi veidi, kā to paveikt, piemēram, pētīt tirgu, meklēt idejas internetā vai citur. Vislabāk paņemt vienu no tām un ar radošās domāšanas metodēm apstrādāt, viņš iesaka, uzsverot, ka tas arī ir labs veids, kā definēt un risināt problēmas. Kā viena no būtiskām problēmām, ko pamanījis eksperts, ir neizpratne uzņēmēju vidū par to, ka ir jāievāc konkrēti dati, līdz ar to sākotnēji ir jāsaprot, kādi dati nepieciešami ikdienā, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un uzlabotu darbību, un vai vispār ir šādi dati pieejami.
Radošās domāšanas metodes lielākoties veido četri galvenie soļi – pirmais ir izvēlēties fokusu uz problēmu vai mērķi; otrais – ģenerēt idejas. Kad tas ir paveikts, notiek rezultātu fiksēšana, un beigās – jaunās idejas apstiprināšana.
Pievēršas dziļākām
Tajā pašā laikā SIA Baltic Outlook Agency (saliedet.lv) valdes loceklis, treneris un mācību projektu vadītājs Toms Urdze novērojis, ka arvien vairāk cilvēku, īpaši vadītāji, pievēršas "dziļākām" metodēm, piemēram, kā ar apzinātības palīdzību veicināt savas spējas risināt problēmas. Par to arī liecina vairākas grāmatas, kas pēdējos gados ir kļuvušas īpaši populāras vadītāju aprindās, tostarp, piemēram, ir Oto Šarmera U teorija un Stīvena Džonsona Kur rodas labas idejas (Where Good Ideas Come From: The Natural History of Innovation). Pēc eksperta domām, šī tendence sasaucas ar paradigmu maiņu, kas novērojama daudzās jomās: rodas apziņa, ka ar prātu ne vienmēr var izprast procesus kopumā un pilnībā kontrolēt situāciju. Ir jāattīsta spēja uztvert lietas kompleksi un "aktivizēt smadzeņu labo puslodi", lai atrastu jaunus risinājumus.
Eksperts ir pamanījis, ka pēdējos gados uzņēmumi pievērš mazāk uzmanības sadarbības un komandas efektivitātes jautājumiem. "To var daļēji izskaidrot ar salīdzinoši stabilo ekonomiku, kā rezultātā šie jautājumi šķiet mazāk aktuāli. Protams, ka šī ir nelabvēlīga tendence, jo netiek pilnvērtīgi izmantots kolektīva potenciāls un arī pati darba vide zaudē kvalitāti. Domāju, ka šie jautājumi drīz vien atkal kļūs aktuālāki. Piemēram, jaunāko paaudžu darbiniekiem bieži vien ir citas vērtības un attieksmes nekā vairāk nobriedušai paaudzei. Rodas izaicinājums, kā veiksmīgi izmantot šo cilvēku potenciālu un radīt darba vidi, kurā viens otru papildina un kurā organizācijas kopīgie mērķi iekļauj arī darbinieku individuālos mērķus," viņš spriež. Nav vienas konkrētas metodes, taču ir svarīgi novērtēt sadarbības nozīmi un mērķtiecīgi to stiprināt. Pēc viņa teiktā, Saliedet.lv identificējis sešas jomas, kuras ir nozīmīgas efektīvam komandas darbam: skaidri un vienoti mērķi, noteiktas lomas un sadarbības mehānismi, atvērta komunikācija un vadīti konflikti, līdzdarbošanās un līdzatbildība, uzticība un pozitīva gaisotne, kā arī dažādību novērtēšana. Katrai šai jomai var piemeklēt konkrētas metodes tās stiprināšanai, uzsver eksperts.
Četri soļi
R. Budriķis uzsver, ka katram uzņēmuma attīstības posmam ir piemērota atšķirīga metode. Starp tām var minēt prāta vētras metodi, ko it kā iespējams izmantot jebkurā posmā, taču tā ļoti labi piemērota idejas fāzē, savukārt, attīstoties uzņēmējdarbībai, šī metode kļūst pārāk vienkārša. Uzņēmumam augot, ieteicams izmantot izaicinājumu vai provokāciju radīšanas metodi. Attīstoties uzņēmējdarbībai, eksperts iesaka izmantot jau sarežģītākas radošās domāšanas metodes, piemēram, LEAN kanvas modeli, sešas domāšanas cepures, Six Sigma vai Lean Six Sigma metodi. Savukārt, kad uzņēmums jau stabili strādā, noderēs Fāzu-vārtu modelis, Marketing Mix shēma un citas radošās domāšanas metodes. Tā ikdienu iespējams padarīt radošāku un atrast problēmai risinājumu, uzsver R. Budriķis.
Metodes lielākoties veido četri galvenie soļi – pirmais ir izvēlēties fokusu uz problēmu vai mērķi; otrais – ģenerēt idejas. Kad tas ir paveikts, notiek rezultātu fiksēšana, un beigās – jaunās idejas apstiprināšana.
Tā, piemēram, prāta vētras gadījumā sākotnēji tiek definēts viens galvenais mērķis vai fokuss, ko gribētu risināt. Šī metode ir liela skaita ideju iegūšanai no nelielas, parasti 6–10 cilvēku grupas īsā laika posmā. Šajā gadījumā tik sauktas dažādas idejas pēc kārtas un piefiksētas visas, pat visabsurdākās idejas, kas nereti izrādās noderīgas. Šī metode var tikt izmantota risinājumu ģenerēšanai labi definētām stratēģiskajām vai uzņēmuma darbības problēmām, uzskata R. Budriķis. "Jāatceras – jo vairāk ir ideju, jo labāk, un, ja būs sakrājies vairāk ideju, izvēle būs plašāka, tādējādi pastāv lielāka iespēja, ka tiks atrasts labākais risinājums. Tomēr būtiski atcerēties, ka ir jānosaka kritēriji, kā šīs idejas novērtēt, lai beigās atrastu risinājumu, kas vislabāk noder. Šī ir viena no metodēm, kas ir plaši izmantota, un to var izmantot pirms citām radošās domāšanas metodēm uzņēmumā," uzskata eksperts.
Nedaudz sarežģītāka ir Six Sigma metode, ko oriģināli izstrādājis uzņēmums Motorola ASV 1986. gadā. Ar tās palīdzību uzņēmums cenšas uzlabot procesu rezultātu kvalitāti, nosakot un novēršot kādu defektu vai kļūdu iemeslus un samazinot nepastāvīgumu ražošanā un uzņēmējdarbības procesos. Sākotnēji tiek definēti projekta mērķi un apakšmērķi, izveidojot infrastruktūru šo mērķu sasniegšanai. Pēc tam tiek mērīts, kāda ir procesu kapacitāte, analizēti iegūtie dati un veikti uzlabojumi.
PIEREDZE
Dizaina domāšanas sesijas
Kristaps Banga, Accenture inovāciju vadītājs Latvijā:
Uzņēmums ikdienā izmanto dizaina domāšanu. Tas palīdz uzņēmumam risināt un apskatīt dažādus jautājumus, kur nepieciešami uzlabojumi un inovācijas. Prasmīgi novadītas dizaina domāšanas sesijas kolēģiem palīdz salīdzinoši īsā laika sprīdī rast jēgpilnus iespējamos risinājumus, kā arī apkopo dažādu kolēģu viedokļus, idejas un pieredzi. Dizaina domāšanas sesijas izmantojam prototipēšanas studijā Liquid Studio, kur uzņēmumi un organizācijas var eksperimentēt, piedalīties intensīvās darba grupās – ideju radīšanā, dizaina domāšanas sesijās, lai izstrādātu spēcīgus prototipus, kas ļautu pārliecināties par biznesa idejas ilgtspēju, lai vēlāk radītu konkrētu risinājumu biznesam. Kopumā uzņēmumā dizaina domāšanas sesijas izmantojam dažādu jautājumu risināšanai – no personālvadībai aktuālām tēmām līdz spēcīgu prototipu izstādei klientu vajadzībām. Vienlaikus ir jāatceras, ka dizaina domāšanas sesijām ir jāpieiet nopietni, vajadzīgs vadītājs, laika uzskaite un cilvēki ar dažādām kompetencēm un pieredzi, lai rezultāti neizpaliktu. Efektīvām dizaina domāšanas sesijām ļoti būtiska ir lomu spēle, piemēram, priekšizpētes fāze, kur tiek apzināta esošā situācija, izpētītas problēmas vai izceltas jaunas vajadzības. Tas ir nepieciešams, lai uz attiecīgās bāzes īstenotu dizaina domāšanas sesiju. Diemžēl, reizēm ir novērojams, ka šajā posmā tiek pieļautas kļūdas, kad neiedziļinoties pamatbūtībā tiek meklēts ātrs risinājums. Dizaina domāšana ir darīt pareizas lietas, nevis darīt lietas pareizi.
Radošās darbnīcas
Kristiāna Boša-Zambare, SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja:
Lai veicinātu radošu domāšanu un jaunu risinājumu meklēšanu, veidojam radošās darbnīcas, kurās no vairākām stundām līdz pat pilnai darba dienai darbinieki un vadītāji ar dažādu uzdevumu un metožu palīdzību ģenerē jaunas idejas un risinājumus. Papildus izmantojam dažādas spēles darbā ar komandām, lai veicinātu darbinieku iesaisti un radošu ideju ģenerēšanu. Tiek izmantotas gan biznesa situāciju simulācijas spēles, gan lomu spēles, gan asociatīvās kārtis par dažādām tēmām – atgriezeniskās saites sniegšana, komandas lomu definēšana, vērtību identificēšana, sarunu vadīšana, mērķu izvirzīšana u.c. Spēļošana kā viena no metodēm sevi ir ļoti labi pierādījusi, un nereti caur to tiek rastas jaunas idejas un atziņas turpmākajam komandas darbam.
Ideju zvejošana
Dāvis Dāvids Sakne, Golin Riga radošais direktors:
Golin lieto dažādas metodes un instrumentus, lai soli pa solim nonāktu līdz patiesībai, kuru tālāk var izmantot par pamatu katras kampaņas koncepcijai. Darbs pie katra projekta sākas ar klienta vēlmju un vajadzību diagnostiku, kā arī konkurentu un to stratēģiju apzināšanu. Tikai pēc iedziļināšanās klienta profilā sākam darbu pie konkrētā uzdevuma un stratēģijas izstrādes. Kad stratēģiskais virziens ir noteikts, koncepcijai pievienojam radošo risinājumu. Nereti risinājumi rodas izpētes posmā, bet ir reizes, kad pie risinājuma nonākam pēc vairāku nedēļu intensīvas ideju zvejošanas radošo galvu jūrā. Ir metodes, ko var lietot, lai veicinātu radošo domāšanu, bet ne vienmēr tās strādā. Šādos gadījumos jāmaina domāšanas stratēģija un idejas jāmeklē no pavisam cita rakursa. Ir grūti mainīt savu domāšanu, un ir viegli apmaldīties, bet tieši iziešana no komforta zonas un jaunu teritoriju apgūšana mēdz novest pie visveiksmīgākajiem projektu risinājumiem.
