Līdzīgi veiksmīgs gājiens pērn izdevās kādam «Latvijas Pasta» darbiniekam, kurš savā sociālo mediju kontā publicēja oficiāla dokumenta fotogrāfiju ar 22 Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku parakstiem uz tā.
Abi gadījumi izpelnījās plašu rezonansi, pirmais izskanēja pasaules mediju telpā, otrais – vietējā mērogā, un sliktā ziņa ir tā, ka abos gadījumos ēna krita ne tikai uz konkrētiem cilvēkiem, bet arī uzņēmumiem, ko viņi pārstāv. Turklāt abi šie piemēri stāsta par atšķirīgām mācībām, pirmais saistīts ar ētiku un kultūru organizācijā (un darbinieka neatbilstošu rīcību tām), otrs demonstrē darbinieka nepilnīgu izpratni par tādiem jēdzieniem kā datu aizsardzība un uzņēmuma iekšējas informācijas konfidencialitāte.
Šie, protams, nav vienīgie gadījumi, kad cilvēks neveiksmīgi paklupis sociālajos medijos un parāvis līdzi arī uzņēmumu. Vēl biežākas ir situācijas, kad darbinieka veikts privāts ieraksts, kaut arī nav izskanējis sabiedrībā plašāk, ir ietekmējis klienta vai potenciāla darbinieka lēmumu, liekot uzdot jautājumu – vai es vēlos sadarboties ar šādu uzņēmumu? Vai es vēlos pievienoties komandai, kuru šis cilvēks pārstāv?
Jaunā paaudze radusi atspoguļot sociālajos tīklos katru savu soli – gan ikrīta bulciņas foto, gan reportāžu no pirmās dienas jaunajā darbavietā, veiksmīgi miksējot personīgus ierakstus ar uzņēmuma ziņām un profesionālu saturu.
Darba devēja atbildībā ir palīdzēt saviem darbiniekiem noturēties taisni un nepaklupt: definēt neizpaužamo informāciju, demonstrēt dažādu ierakstu iespējamās sekas, rādīt labos piemērus. Galu galā – palīdzēt darbiniekam veidot profesionālo tēlu un vienlaikus kļūt arī par uzņēmuma vēstnesi sociālajos medijos.
Plašāk par darbinieku aktivitātēm sociālajos medijos lasiet Personāla vadības rokasgrāmatas» papildinājumos, kas tapuši sadarbībā ar personāla atlases uzņēmumu «CVO Recruitment Latvia».
