Kādas izmaiņas nosaka 2020.gada 17.septembrī veiktie grozījumi Būvniecības likumā?

"Būvniecības vadības rokasgrāmatas" autors ZAB "JAUNZARS un PARTNERI", sagatavojot jaunākos papildinājumus, vērš uzmanību izmaiņām Būvniecības likumā. Šie grozījumi ar 2021. gada janvāri paredz būtiskas izmaiņas gan būvniecības procesa regulējumā, gan visu būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku pienākumos un to atbildībā:

1. Ar grozījumiem Būvniecības likumā, pirmkārt, tiek nodalīta katrā būvniecības procesa posmā iesaistītā dalībnieka atbildības apjoms tā, lai par katru no jautājumiem ir viena atbildīgā persona, otrkārt, konkretizēta būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja kompetence, treškārt, uzlabots būvniecības procesa regulējums, tajā skaitā, novēršot konstatētās neskaidrības Būvniecības likuma piemērošanā, un, ceturtkārt, "klusēšanas – piekrišanas" principa piemērošana.
2. Lai mazinātu strīdus situāciju, kurā viena būvniecības procesa posma dalībnieki ir spiesti pārbaudīt cita procesa dalībnieka veikto darbu atbilstību normatīvo aktu prasībām, ar veiktajiem grozījumiem, visi būvniecības procesa dalībnieki var paļauties uz to, ka citu procesa dalībnieku pienākumi ir veikti pienācīgā kārtā atbilstoši normatīvo aktu prasībām, piemēram, būvdarbu veicējs var paļauties, ka būvprojekta izstrādātājs ir veicis savus pienākums atbilstoši – būvniecības ieceres dokumentācija atbilst normatīvo aktu prasībām.
3. Ja būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas nav pieprasījis būvprojekta dokumentācijas papildu detalizācijas izstrādi, tad viņš ir atbildīgs par iespējamajām sekām, izņemot gadījumus, ja būvprojektēšanas dokumentācijā ir norādīts, ka būvdarbos ir jāizmanto noteikts būvizstrādājums, bet tā atbilstība nav pietiekama, lai nodrošinātu efektīvu būvniecību.
4. Būvvaldes darbosies pēc vienotas efektīvas kvalitātes kontroles sistēmas, jo katra no pašvaldībām darbosies pēc viena noteikta principa, t.i., arhitektoniskā kvalitātes principa, un ir noteikti vienoti sasniedzami termiņi, kuros jāizskata iesniegums par būvniecības ieceres izskatīšanu būvvaldē.
5. Būvinspektors konstatējot patvaļīgo būvniecību ir visciešāk informēts par lietas faktiskajiem apstākļiem, lai pieņemtu lēmumu un dotu iespēju tā ātrākai apstrīdēšanai iestādes augstākai amatpersonai vai tiesai, tādējādi nodrošinot arī laika efektivitāti un pastāvošo apstākļu apzināšanu.
6. Būvniecības valsts kontroles biroja kontroles veikšana tiek paplašināta pār visām publiskajām ēkām, tajā skaitā, ja tiek veikta publiskas ēkas atjaunošana vai restaurācija, kuras ierosināšanas un būvdarbu veikšanas dokumentācija ir paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte.
7. Pašvaldības kompetences apmērs netiek mainīts, bet gan precizēts, proti, nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu, kā arī novērst līdz šim praksē pastāvošās neskaidrības, ka pašvaldības kompetence attiecas uz visiem būvniecības procesa aspektiem.
8. Likumdevējs Būvniecības likumā ir iekļāvis vairākus jaunus terminus, lai nodrošinātu atbilstību juridiskās tehnikas prasībām, kā arī veicis citas būtiskas izmaiņas, lai novērstu atšķirīgu būvniecības prakses veidošanos.
9. Būvatļauja ir administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā. Šāda termina konstrukcija ļauj novērst iepriekš izveidoto situāciju, kurā tika liegts būvatļaujā paredzēt papildus nosacījumus un to veidus, kā arī izbēgt no laikietilpīgā procesa, lai tos saskaņotu.
10. Ja būvvalde vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, nav normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pieņēmusi lēmumu vai veikusi atzīmi, tad uzskatāms, ka būvvalde ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu vai atzīme ir veikta saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju.

     Būvniecības vadības rokasgrāmata