Kas jāņem vērā starpniecības pakalpojumu līgumā?

2020.gada 1.augustā spēkā stājās Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums. 

Likuma mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, izmantojot tādus nekustamā īpašuma darījumus, kuros sniegti starpniecības pakalpojumi.

Sākot ar 2021.gada 1.jūliju, starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras atbilst Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā noteiktajiem nosacījumiem un ir iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, ko savā tīmekļvietnē uztur Ekonomikas ministrija. 

Par nekustamā īpašuma darījuma starpniecības pakalpojumu sniegšanu puses vienojas rakstiski, noslēdzot starpniecības pakalpojuma līgumu. Starpniekam ir pienākums nekustamā īpašuma potenciālajam pircējam sniegt vispusīgu un patiesu informāciju par nekustamo īpašumu un nekustamā īpašuma darījumu, tajā skaitā par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, nekustamā īpašuma trūkumiem, nastām, apgrūtinājumiem un nodokļiem. 

Plašāka informācija un paraugs par starpniecības pakalpojumu nekustamo īpašumu jomā pieejams rokasgrāmatā.

Rokasgrāmatas autoru ZAB "Tamberga un partneri" sagatavotais Starpniecības pakalpojumu līgums ir paredzēts izmantošanai starpniecības pakalpojumiem nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā, un tajā iekļautas šādas nodaļas:

1. Līguma priekšmets;
2. Starpnieka pienākumi un tiesības;
3. Īpašnieka pienākumi un tiesības;
4. Samaksas noteikumi un norēķinu kārtība;
5. Līguma spēkā stāšanās un darbības termiņš;
6. Nepārvarama vara;
7. Piemērojamais likums un strīdu izšķiršanas kārtība;
8. Pārējie noteikumi;
9. Pušu paraksti un rekvizīti.

  Līgumu rokasgrāmata

6.4. Pakalpojuma sniegšanas līgums 

6.4.4. Starpniecības pakalpojumu līgums