Korupcijas risks: veidi, cēloņi, sekas
Korupcijas risku nav vienkārši izskaidrot, jo korupcija izpaužas daudzās dažādās formās un tiek izdomāti aizvien jauni veidi, kā šos noziegumus pastrādāt un noslēpt pēdas. Vienkāršākajā variantā korupciju var skaidrot kā dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sava labuma gūšanai. Tas sevī ietver trīs galvenos elementus:
- Darbojošās personas – tās var pārstāvēt valsts varu vai privāto sektoru, tās var būt fiziskas personas, uzņēmumi vai organizācijas kā, piemēram, politiskās partijas.
- Dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – tas prasa, lai korupcijā iesaistītā persona ieņemtu amatu valsts vai privātā organizācijā.
- Labuma gūšanu – abas koruptīvā darbībā iesaistītās puses saņem labumu mantiskā izteiksmē vai nepamatotu priekšrocību veidā.
Latvijas likumdošanā korupcija tiek definēta kā "kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām[1]."
Korupcijas risku var definēt kā "varbūtību, ka kāds no nodarbinātajiem, kuram uzticēta vara vai atbildība noteiktu pilnvaru ietvaros, ar nodomu vai bez nodoma rīkosies savu vai citas personas materiālo interešu labā, gūstot sev vai nodrošinot citiem nepienākošos labumus un nodarot kaitējumu institūcijai"[2].
Ņemot vērā šo korupcijas riska definīciju, ir skaidrs, ka labākais veids cīņai ar korupciju ir katrai organizācijai iekšēji prognozēt šo koruptīvo darbību varbūtību, liekot tām šķēršļus un uzraugot savu darbību tā, lai pēc iespējas ātrāk koruptīvas darbības atklātu un novērstu to tālāku ietekmi.
8.2. Korupcijas risks
8.2.1. Korupcijas riska jēdziens
8.2.2. Korupcijas riska veidi
8.2.3. Korupcijas riska galvenie cēloņi
8.2.4. Korupcijas riska iestāšanās sekas
8.2.5. Korupcijas riska pārvaldība
8.2.6. ISO 37001:2016 Starptautiskais standarts pretkorupcijas vadības sistēmām