Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA "Lursoft" pētījums. Dati rāda, ka 2018. gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017. gadā.  

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017. gadā līdz 3 procesiem pērn.

Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017. gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi. 

"Lursoft" izpētījis, ka teju desmitajai daļai no visiem uzņēmumiem, kuriem pagājušajā gadā ierosināta maksātnespēja, uz procesa ierosināšanas brīdi bija reģistrēts nodokļu parāds, kas nozīmē, ka šim faktoram ir jāpievērš īpaša uzmanība un gadījumā, ja kādam no piegādātājiem vai klientiem tiek reģistrēts nodokļu parāds, ir jāizvērtē turpmākie sadarbības nosacījumi. Tāpat arī kā signāls kalpo gada pārskatu iesniegšanas disciplīna, jo, kā rāda dati, tikai 365 uzņēmumi no tiem, kuriem pērn ierosināta maksātnespēja, iesnieguši gada pārskatu par 2017.gadu.

Puse – bez sērgas

Pētījums rāda, ka maksātnespēja ierosināta uzņēmumiem 65 novados un pilsētās  (55% no visām Latvijas pašvaldībām). Skaitliski visvairāk procesu reģistrēts Rīgā – 375, kas veido 0,39% no kopējā galvaspilsētā reģistrēto uzņēmumu skaita. Pērn Rīgā ierosināts par 19 procesiem vairāk nekā 2017. gadā. Par 12 procesiem vairāk reģistrēts Jūrmalā (2018. gadā maksātnespēja ierosināta 20 uzņēmumiem), savukārt Daugavpilī un Liepājā ierosināts par 5 procesiem mazāk nekā gadu iepriekš. "Lursoft" aprēķinājis, ka 2018. gadā maksātnespēja ierosināta 15 uzņēmumiem no Daugavpils un 14 no Liepājas.

Aprēķini rāda, ka maksātnespējas procesu skaits gada laikā samazinājies 39 pašvaldībās, savukārt 47 vietvarās situācija saglabājusies nemainīga, tostarp 32 no šīm pašvaldībām arī pērn, gluži tāpat kā 2017. gadā, nav ierosināts neviens maksātnespējas process.

Pagājušajā gadā turpinājis sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija par situāciju maksātnespējas jomā 2018. gadā.

Mainās nozares

Ja 2017.gadā maksātnespējīgo uzņēmumu pirmajās rindās visbiežāk bija sastopami tirdzniecības sektora uzņēmumi, tad aizvadītais gads sarakstā ieviesis izmaiņas. "Lursoft" apkopotā informācija liecina, ka starp uzņēmumiem, kuriem 2018. gadā ierosināta maksātnespēja, biežāk nekā citu nozaru uzņēmumi pārstāvēta būvniecība. Aprēķini rāda, ka šīs jomas uzņēmumi veido 7% no visiem komersantiem, kuriem pagājušajā gadā ierosināta maksātnespēja. Turpat arī kravu pārvadājumi pa autoceļiem, kas 2017. gadā starp maksātnespējīgajiem uzņēmumiem atradās 4. vietā. 2018. gada TOP 5 sarakstā mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi nav atrodami, to vietā sarakstā iekļuvusi kokapstrāde un nekustamo īpašumu apsaimniekošana. Tikmēr jau vairākus gadus kā viena no nozarēm, kuras uzņēmumi visbiežāk iekļūst maksātnespējīgo skaitā, ir restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Izņēmums nav bijis arī 2018. gads, kad šī nozare pēc maksātnespējīgo uzņēmumu skaita ierindojās trešajā vietā.

Var sekot "plūdi"

"Juridisko personu maksātnespēju skaits ir saistīts ne tikai ar kreditoru lēmumu – pieteikt parādnieka maksātnespēju, bet arī nodokļu administrācijas  aktivitātēm – brīdinot reāli nestrādājošo uzņēmumu valdes locekļus par sodiem, ja tie neiesniegs pārvaldīto uzņēmumu maksātnespējas pieteikumus," skaidro Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņš  uzskata, ka juridiski dzīvo uzņēmumu kontingentā joprojām ir daudz tādu, kuri faktiski ir maksātnespējīgi, bet ar pieteikumu tiesā to vadītāji nesteidzas, jo gaida darījumu noilguma termiņu (līdz trīs gadiem). "Minēto iemeslu dēļ uzskatu, ka juridisko personu segmentā ir liels reāli maksātnespējīgo uzņēmumu uzkrājums, kuri var nonāk arī juridiskajā maksātnespējā un tādējādi palielināt attiecīgo statistiku," norāda K. Novicāns. Savukārt viens no uzņēmējiem atzina, ka neredz lielu ekonomisku jēgu pieteikt parādnieka maksātnespēju, jo kā nenodrošinātajiem kreditoriem atgūt parādu esot maz cerību un to pierādot iepriekšējo gadu pieredze, kad līdzīgas kategorijas bēdubrāļi paliekot tukšā. Tāpat tiek atgādināts, ka vairums uzņēmumu maksātnespējā nonākot jau tukši, un, kā zināms, no plika parādnieka jau neko arī nevar piedzīt.

Vairākumā – fiziskās personas

Lai gan pērn samazinājies, arī 2018.gadā aizvien, tāpat kā iepriekšējos gados, saglabājies ierosināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaita pārsvars pār juridisko personu procesiem. "Lursoft" dati liecina, ka pagājušajā gadā maksātnespēja pasludināta 1 279 fiziskām personām. Tas veido attiecīgi 68,36% no kopējā maksātnespējas procesu skaita, kas ierosināti 2018. gadā. Gada laikā to skaits sarucis par 16,46%.

Aprēķini rāda, ka no visām fiziskajām personām, kurām 2018. gadā ierosināta maksātnespēja, 20,41 % (2017. gadā – 20,85%) procesa ierosināšanas brīdī bijušas amatpersonas vai arī dalībnieces kādā no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, bet 36,43% personu ar uzņēmējdarbību bijušas saistītas iepriekš, taču procesa ierosināšanas brīdī vairs nav bijušas Latvijas uzņēmumos ne amatpersonas, ne dalībnieces.

 

Citu kredītu upuri

"Krītoša ierosināto maksātnespējas procesu tendence pērn ir loģiska un tā arī saglabāsies perspektīvā,» situāciju vērtē K. Novicāns. Viņš atgādina, ka vislielākais ierosināto maksātnespējas procesu skaits ir tieši fiziskajām personām. "Vienlaikus jāņem vērā, ka 2018. gadā  rosinātajos maksātnespējas procesos ir pavisam citādas fiziskās personas, nekā tās bija pirms četriem-astoņiem gadiem," skaidro K. Novicāns. Viņš norāda, ka savulaik fizisko personu maksātnespējas iemesls bija  krīzes laikā nespēja pildīt tā dēvētajos treknajos gados uzņemtās kredītsaistības, bet tagad  maksātnespējīga fiziskā persona ir tāda, kura ir parādā tā dēvētajiem ātrajiem kredītu izsniedzējiem. "Realitātē šādu maksātnespējīgu personu skaits pat var būt lielāks, jo nereti, lai dzēstu parādu vienam ātro kredītu izsniedzējam, tiek paņemts aizdevums pie cita, tajā pašā laikā šie cilvēki dzīvo no rokas mutē, un viņiem visbiežāk nav naudas (860 eiro – divas minimālās mēnešalgas), ko samaksāt kā depozītu, lai varētu iesniegt savu maksātnespējas pieteikumu," skaidro K. Novicāns. Viņš gan atzīst, ka ir arī atjautīgie parādnieki, kuri, nespējot samaksāt pirmos aizņēmumus, aizņemas vēlreiz 860 eiro, lai varētu samaksāt valsts noteikto depozītu un ierosinātu savu maksātnespējas procesu. "Arī šajā druvā situācija mainīsies, jo politiķi jau ir pieņēmuši lēmumus saistībā ar tā dēvēto ātro kredītu devēju jomu," tā K. Novicāns.

Šķēršļi risku izvērtēšanai

2019. gads maksātnespējas jomā sācies ar izmaiņām. Līdz ar jauno gadu spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā kārto maksātnespējas procesa administratora amata pretendentu sarakstu un izvēlas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu", kas nosaka, ka maksātnespējas administratoru rinda vairs netiek publicēta un nav redzama arī pašiem administratoriem. Iepriekš medijos izskanējušas bažas, ka līdzšinējā sistēma nav bijusi pietiekami uzticama un it kā nejaušo maksātnespējas lietu sadali bija iespējams apiet, tāpēc, lai novērstu sistēmas ievainojamības riskus, veiktas izmaiņas līdzšinējā kārtībā. SIA "Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa skaidro, ka līdz 2019. gada 1. janvārim informācija par administrēšanai vakantiem maksātnespējas subjektiem tika publiskota Maksātnespējas kontroles dienesta mājas lapā un tas bija svarīgs avots uzņēmumiem savu klientu, sadarbības partneru risku izvērtēšanai. "To, ka šādas informācijas publiskošana nav bijusi lieka trauksmes celšana, liecina statistika. Proti, 98% gadījumu fiziskām personām, par kurām sākotnēji bija publicēta informācija Maksātnespējas kontroles dienesta mājas lapā, pēc tam Maksātnespējas reģistrā tika reģistrēta maksātnespējas procesa pasludināšana, savukārt juridisko personu gadījumā tas konstatēts gandrīz 93% gadījumu," uzsver D. Kiopa. Maksātnespējas likuma grozījumu, kuri stājās spēkā 01.07.2018., un MK Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicējamo ziņu noteikumu anotācijā norādīts, ka ar paredzētajiem pasākumiem tiks sekmēta informācijas pieejamība un atklātība. "Jāatzīmē, ka iecerēto kopsavilkumu statistikas publiskošana bez izvērsuma un detalizācijas nedos iespēju sabiedrībai gūt pilnīgu priekšstatu par katra maksātnespējas procesa efektivitāti un caurspīdīgumu," uzsver D. Kiopa, skaidrojot, ka augstāk minētie statistikas dati pierāda – politikas veidotāji, pieņemot lēmumu turpmāk nepubliskot informāciju par vakantajiem maksātnespējas subjektiem, nav šos faktus vērtējuši. "Mūsu pieredze liecina, ka šādas informācijas pieejamības ierobežošana būtiski apgrūtina uzņēmējdarbības risku izvērtēšanu. Turklāt, ja paraugāmies uz to, ka vienlaikus uzņēmējiem ir uzlikti pienākumi padziļināti vērtēt klientus un sadarbības partnerus, tai skaitā to maksātspēju, likumdevējs un izpildvara, ieviešot šādus ierobežojumus, nevis sekmē iespēju savlaicīgi reaģēt un novērst risku iestāšanos, bet gan drīzāk to kavē," norāda "Lursoft" valdes locekle.

Informācijai

Nozares, kuru uzņēmumiem 2018. gadā visbiežāk ierosināta maksātnespēja:

• Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība;
• Kravu pārvadājumi pa autoceļiem;
• Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi;
• Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana;
• Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana.

Avots: SIA Lursoft pētījums