Nodokļu reformas atspulgs
Faktiski visas pārmaiņas nodokļu jomā, izņemot solidaritātes nodokļa likmes 25,5% apmērā noteikšanu, kā arī trešās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes sliekšņa paaugstināšana no 55 000 eiro līdz 62 800 eiro gadā, tādējādi to sasaistot ar valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu griestu paaugstinājumu, ir iepriekšējās 12. Saeimas nolemtā īstenošanās dzīvē.
Faktiski 2019. gadā nekādu radikālu kustību nodokļu sistēmā nav, jo tās, kuras šogad stāsies spēkā, tika iezīmētas jau 2017. gadā, kad iepriekšējā Saeima akceptēja nodokļu reformu – vērtē Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.
Viņaprāt, 2019. gads ir iesācies ar iepriekš prognozējamām izmaiņām, taču vienlaikus ar stabilitāti visos tā dēvētajos lielajos nodokļos.
Izdevīgākas likmes
"Protams, pārmaiņas nodokļu likmēs ir, jo dzīve nestāv uz vietas, taču to ietekmi ļoti atšķirīgi izjutīs dažādi iedzīvotāju slāņi," uz jautājumu par izmaiņu ietekmi atbild A. Dābols. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka turīgos cilvēkus pozitīvi ietekmēs jaunās Saeimas lēmums noteikt solidaritātes nodokļa likmi 25,5% apmērā, kaut arī joprojām strādājošā valdība vēlējās šo likmi noteikt 35,09% apmērā. "Bez tam arī augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 31,4% apmērā tiks piemērota daudz augstākam gada ienākumu līmenim nekā pērn, jo šogad šīs likmes slieksnis būs no 62 800 eiro gadā, bet pērn tas bija zemāks – no 55 000 eiro," skaidro A. Dābols.
Akcīzes cenu cels
Savukārt ar lielākām izmaksām jau no janvāra ir jārēķinās cigāru un tabakas cienītājiem, jo akcīzes nodokļa likmes būs lielākas. "Protams, cigarešu patērētāji var neuztraukties, jo šim produktam akcīzes nodoklis augs tikai no 2019. gada 1. jūlija," tā A. Dābols. Savukārt alus, vīna un stipro alkoholisko dzērienu patērētājiem jārēķinās, ka šiem produktiem akcīzes nodoklis kāps jau 1. martā un līdz ar to arī cena. "Fakts, ka nākamajā gadā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam pieaugs, mums nozīmē samazināšanos pierobežas tirdzniecības zonā Igaunijas pusē, tomēr tirdzniecība neapsīks," vērtē AS Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns. Viņš uzsver, ka būs jūtams samazinājums, bet tirdzniecība nepazudīs. "Lietuvas pusē gandrīz nekas nemainīsies, jo arī Lietuvas valdība ir nolēmusi celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem no nākamā gada 1. marta," tā I. Geidāns.
Pēc 1. marta akcīzes nodokļa kāpuma akcīzes nodokļa atšķirība samazinājās, jo akcīzes kāpums Latvijā bija lielāks nekā Igaunijā – situāciju vērtē Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.
Lai gan trīs līdz četrus mēnešus pēc akcīzes kāpuma Latvijā pārdošanas apjomi nedaudz pieauga, jau šobrīd ir vērojams tirgus kritums pierobežā trešajā ceturksnī. "Igaunija ir paziņojusi, ka iesaldē akcīzes nodokļa kāpumu alkoholam 2019. un 2020. gadam, kas nozīmē, ka, ja Latvija neiesaldēs akcīzes nodokļa kāpumu, tad nākamgad pierobežā pārdotais apjoms kritīsies par 50%, kas rezultēsies arī akcīzes ieņēmumu kritumā," tā D. Vītols.
Vairāk naudas
Jāņem vērā, ka no 2019. gada mainās ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums gan pašam maksātājam, gan arī par apgādībā esošu personu.
"Tas daudziem ļaus makā ieraudzīt vairāk eiro, bet vienlaikus citi izmaksu posteņi būs lielāki," tā A. Dābols. Viņš savu sacīto pamato ar 2017. gadā pieņemto normu par tā dēvēto veselības nodokli, kas paredz – par tiem cilvēkiem, par kuriem netiek veiktas valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas un par kuriem (pensionāri, bērni, studenti) nemaksā valsts, ir jāmaksā jau 3% (2018.g.1% jeb 4,3 eiro mēnesī – 51,6 eiro gadā) no valstī noteiktās minimālās darba algas. Tas nozīmē, ka, minimālās algas apmēram nemainoties (430 eiro mēnesī), 2019. gadā ikmēneša maksājums būtu jau 12,9 eiro mēnesī (154,8 eiro gadā).
Tikai vienā MUN
A. Dābols vērš uzmanību uz normu, kas skar mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājus. VID arī vairs nereģistrēja mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā, ja tas ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā. VID norāda – joprojām pastāv iespēja, ka vairākos mikrouzņēmumos vienlaikus turpinās strādāt personas, kas darba gaitas uzsākušas vēl pirms 2018.gada. Tas nav aizliegts, taču jāņem vērā, ka šiem mikrouzņēmumiem papildus aprēķinātajai 15% MUN likmei pieskaitīs divus procentpunktus par katru šādu darbinieku. Savukārt no 2020. gada šāds uzņēmums zaudēs MUN maksātāja statusu un tam būs jāizvēlas cits nodokļu nomaksas režīms. Par darbinieka nodarbinātību citā MUN darba devējs var pārliecināties, pajautājot par to pašam darbiniekam. Savukārt par to, vai darbinieka cits darba devējs arī ir MUN maksātājs, iespējams pārliecināties VID tīmekļa vietnē, norādīts VID informācijā.