Par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem būs jāmaksā dabas resursu nodoklis
No 2019. gada 1. jūlija par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem (laminātiem) vairs nevarēs saņemt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa (DRN) samaksas. Tirgotājiem, kas sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē plastmasas vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, būs jāmaksā DRN (likme 1,22 eiro/kg) un jānodrošina to reģenerācija.
Plastmasas atkritumi kļuvuši par nopietnu draudu videi, piesārņojot jūras un apdraudot ūdens dzīvniekus. Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka vienreiz lietojamie plastmasas izstrādājumi veido vairāk nekā 70% no visa jūras piesārņojuma, tādēļ apņēmusies izskaust vienreiz lietojamo plastmasas iepakojumu ražošanu un tirdzniecību. Paredzams, ka vienreizlietojamo galda piederumu, šķīvju, salmiņu, maisāmo un baloniem piestiprināmo kociņu un polistirola pārtikas iepakojuma tirdzniecību Eiropas Savienībā aizliegs no 2021. gada.
Lai mudinātu tirgotājus jau tagad meklēt alternatīvu plastmasas traukiem un iepakojumam, dabas resursu nodokļa likumā veikti grozījumi. Tie paredz: no 2019. gada 1. jūlija par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem (laminātiem), vairs nevarēs saņemt atbrīvojumu no DRN samaksas. Komersantiem, kuri pirmie Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus no šiem materiālu veidiem, būs gan jāmaksā DRN, gan pašiem jānodrošina to pārstrādes un reģenerācijas normu izpildi Ministru kabineta 2010.gada 19.oktobra noteikumos Nr.983 "Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem" noteiktajā kārtībā.
Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja, ģenerāldirektora vietniece Aina Stašāne aicina cilvēkus aizdomāties par to, cik daudz mēs katrs ikdienā izmantojam vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus – karsto dzērienu krūzītes, uzpildāmās auksto dzērienu glāzes, šķīvjus, bļodiņas, karotes, dakšas, nažus, salmiņus, utt.
"Plastmasas un kompozītmateriālu vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apjoms ir katastrofāli liels. Diemžēl tie bieži nonāk dabā vai atkritumu poligonā, jo ir pārāk netīri, lai veiktu to efektīvu pārstrādi. Pasaulē kopumā plastmasas atkritumu problēma ir tik ļoti samilzusi, ka ikvienam jāmaina paradumi, lai samazinātu vides piesārņojumu. Šī atbildība gulstas uz visas sabiedrības pleciem," skaidro Aina Stašāne.
VVD atgādina, ka viena no galvenajām prioritātēm atkritumu apsaimniekošanā ir atkritumu rašanās novēršana un atkritumu daudzuma samazināšana. Tādēļ uzņēmējiem būtu svarīgi pārdomāt, kādu materiālu vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiālu veidus piedāvāt patērētājiem, meklējot alternatīvus dabisko šķiedru materiālus, kuri ir kompostējami.
Avots: Valsts vides dienests
