Pārmaiņu vadība krīzē

COVID 19 radīja krīzi, kas ievieš būtiskas pārmaiņas cilvēku dzīvēs, biznesa vadībā un valsts pārvaldībā. Cilvēkiem, uzņēmumiem un valstīm jāpielāgojas pārmaiņām, lai izdzīvotu. Šobrīd visi organizē, pārkārto prioritātes, pārstrukturē, rada jaunus biznesa virzienus, slēdz uzņēmumus un domā, ka vada pārmaiņas.

Faktiski pārmaiņas vada retais, bet visi vada krīzi.
Pārmaiņu vadība ir darbs ilgtermiņam. Krīzes vadība ir īstermiņa risinājums.

Krīzes vadība ir reaktīva rīcība uz kādu notikumu, kuras mērķis ir pēc iespējas ātrāk izkļūt no nevēlamās situācijas un mazināt tā sekas. Pārmaiņu vadība ir proaktīva, un tās mērķis ir sagatavot uzņēmumu, tā pārvaldības sistēmas mainīgajiem apstākļiem nākotnē. Krīzes vadība ir vienas dienas laikā pieslēgt 80 darba stacijas attālinātajam darbam un likt cilvēkiem, kas nekad nav strādājuši attālināti, pāriet 100% uz darbu attālinātā režīmā. Pārmaiņu vadība ir savlaikus pakāpeniski nodrošināt, ka visiem uzņēmumā strādājošajiem ir iespēja strādāt attālināti, un darbiniekiem un vadītājiem ir kaut minimāla pieredze un varbūt pat bijušas kādas apmācības darbam attālināti. Krīzes apstākļos lietas var izdarīt ātri, bet tās ir saistītas ar paaugstinātu risku (piemēram, datu apmaiņas drošība). Pārmaiņu vadība prasa laiku un stratēģisko domāšanu.

Riski ir klātesoši gan krīzes vadībā, gan pārmaiņu vadībā, turklāt tie sakrīt. Datu pārraides drošība vai pārtraukumi vadītāju un darbinieku komunikācijā ir tieši tādi paši gan krīzē, gan pārmaiņās. Atšķirība ir tikai tajā, pret ko šie riski tiek mērīti.

Krīzes gadījumā risku mēra pret izdzīvošanu.
Pārmaiņu gadījumā – pret ierasto, drošo un paredzamo ikdienu.

Vadītājs, kurš mierīgas ikdienas laikā saka, ka ir jāmainās un jāpāriet, piemēram, uz attālināto darbu, jo var būt tāds elpceļu vīruss, kas liegs cilvēkiem pārvietoties fiziskā telpā, izklausās pēc panikas cēlāja un trakā. Vadītājs, kurš krīzes brīdī spēj pārcelt 80 darba vietas darbam attālināti, ir varonis.

Būt varonim ir patīkami, un varbūt tas ir patiesais iemesls, kāpēc Latvijā uzņēmumi un cilvēki izvairās no domāšanas un rīkošanās ilgtermiņā.

Pārmaiņu vadība neizslēdz krīzes, bet ļauj uzņēmumam un cilvēkam būt labāk sagatavotam krīzes situācijām. Krīze 2020. gadā tika paredzēta jau ilgu laiku, tomēr liela daļa uzņēmumu turpināja kalt attīstības un izaugsmes plānus, nevis pievērsās izmaksu samazināšanas un biznesa procesu optimizēšanas stratēģijām. Attālinātais darbs kā norma jau vairāk nekā 10 gadus pastāvēja daudzās nozarēs un uzņēmumos, tomēr daudzi apgalvoja, ka viņu uzņēmumos un iestādēs tas nav iespējams. Kamēr izrādījās, ka ir. Efektīva pārmaiņu vadība ir ikdienas treniņš, kas ļauj uzņēmumu pārvaldes sistēmām un cilvēku prātiem būt gatavākiem krīzēm. Ja nav pārmaiņu vadības, nav uzņēmuma ikdienas rutīnas; tad brīdī, kad ir jāskrien maratons, spēka un izturības var nepietikt.

Krīzē ir ierobežots iespējamo risinājumu skaits.
Pārmaiņu vadībā iespējamo risinājumu skaits ir bezgalīgs.

Pārmaiņu vadītājam ir jāvar apzināt pēc iespējas vairāk iespējamos risinājumus un scenārijus, izvēlēties to vienu, pareizāko situācijai uzņēmumam, iedvesmot komandu darboties radītās vīzijas virzienā, kāpjot pāri ikdienas drošajiem paradumiem, uzturēt savu un cilvēku motivāciju ilgtermiņā un panākt, ka lietas tiek izdarītas. Pilnveidotajā DB "Personāla vadītāja rokasgrāmatas" 8. nodaļā "Organizācijas attīstība un pārmaiņu vadība" atradīsi instrumentus un metodes, kas var palīdzēt radīt pārmaiņas, strukturēt procesus, komunicēt ar iesaistītajām pusēm un pabeigt pārmaiņu projektus.

Krīze nav tā labākā vieta, kur sākt pārmaiņas. Tomēr krīze ir radījusi iespēju ieviest daudzas pārmaiņas, kuras jau sen vajadzēja, bet tām nekad nebija laika, resursu vai drosmes. Lai pietiek zināšanu, instrumentu un pozitīvas enerģijas realizēt pārmaiņas, noturēt rezultātus, kas radušies pārmaiņās, un radīt jaunas pārmaiņas.
 

     Personāla vadības rokasgrāmata