Pārrobežu nodokļi: iespējas, spēles noteikumi un riski
Nodokļu plānošana normālos apstākļos ir uzskatāma par jebkura starptautiska biznesa vadības labo praksi. Tajā pašā laikā pēdējos desmit gados tā ir ieguvusi izteikti negatīvu nokrāsu, lielā mērā pateicoties manipulācijām ar vairāku valstu nodokļu regulējumu dažādību. Par iemeslu šim ir ļaunprātīga un neētiska nodokļu priekšrocību izmantošana pasaules lielāko biznesa spēlētāju vidū. Tādējādi tika apgrūtināta arī tāda labticīgā nodokļu plānošana, kura pēc rakstura ir tuvāka taupīšanai.
Kopš 2015. gadā izsludinātā Base Erosion and Profit Shifting (BEPS) projekta sākuma cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu plānošanas realitāte vairs nesaistās ar neētiskām darbībām. Nodokļu plānošana kļūst aizvien caurspīdīgāka un to vairs nav iespējams veikt bez reālas un pierādāmas sasaistes ar biznesa saimnieciskās darbības vajadzībām un ieguvumiem. Šādas tendences tiek novērotas ne tikai ES dalībvalstu un citu pasaules attīstītāko valstu vidū, bet arī jurisdikcijās, kuras vēsturiski tiek uzskatītas par beznodokļu jurisdikcijām. Rezultātā tika skartas praktiski jebkuras nozares uzņēmumu pārrobežu darbības vai struktūras.
Vienlaicīgi, katram no izvēlētajiem nodokļu risinājumiem pastāv spēcīga sasaiste arī ar iziešanu caur banku atbilstības sistēmām, kuras kļūst arvien efektīvākas naudas atmazgāšanas apkarošanā. Pasaules vadošās nodokļu uzraudzības institūcijas ir sākušas aktīvi izmantot informāciju, kas ir iegūstama no automātiskas informācijas apmaiņas avotiem, t.i., no finanšu iestādēm, ieņēmumu dienestiem, nodokļu konsultantiem. Šie faktori ļoti apgrūtina fiktīvu struktūru un veidojumu izmantošanu, kas savukārt veicina pieprasījumu pēc caurspīdīgiem risinājumiem, kuros nodokļu atvieglojumu piemērošana ir neatņemama saimnieciskās darbības funkcija.
Šī brīža krīzes ietekmē vēl būtiskāk pieaug uzņēmējdarbības veikšana digitālajā vidē, kas veicina arī šīs nozares nodokļu piemērošanas regulējuma straujāku attīstību. Peļņas nodokļu regulējuma attīstība un pilnveide digitālo pakalpojumu sniegšanas jomā ir bijusi aktuālākais no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) darbības virzieniem. Tā tika izstrādāta starptautisku nodokļu piemērošanas sistēmu digitālajam biznesam[1], kura adresē lielo pārrobežu uzņēmumu peļņas nodokļu maksāšanas metodi. Mainoties veidam, kādā preces un pakalpojumi sasniedz patērētājus un darījumu partnerus, līdz šim pastāvošās peļņas nodokļu piemērošanas koncepcijas pamet spēles laukumu.
Svarīgākie akcenti pāriet no uzņēmuma reģistrācijas un nodokļu rezidences uz pakalpojumu patērēšanas vietu.
Nodokļu plānošana un normatīvajos aktos noteikto priekšrocību izmantošana ir neatņemama saimnieciskās darbības vai aktīvu pārvaldīšanas sastāvdaļa. Uz to ir tiesības ikvienam un tā krasi atšķiras no izvairīšanās no nodokļu maksāšanas.
Zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns nodokļu prakses grupas vadītājs Dainis Vodolagins DBHUB rīkotajā vebinārā: Pārrobežu nodokļi: iespējas, spēles noteikumi un riski aplūkos uzņēmumu priekšrocības starptautiskajā nodokļu kontekstā, atklās kas ir jāņem vērā un kādi riski ir jāapsver ar nodokļu plānošanu saistītajos projektos, kā arī pieredzi ilustrēs ar piemēriem no prakses.
Lai pieteiktos, klikšķiniet šeit.
- ^ OECD/G20 Inclusive Framework on BEPS on the Two-Pillar Approach to Address the Tax Challenges Arising from the Digitalisation of the Economy, https://www.oecd.org/tax/beps/statement-by-the-oecd-g20-inclusive-framework-on-beps-january-2020.pdf.
