No 2109. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās bez maksas plastmasas maisiņus patērētājiem neizsniegs, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus. Rezultātā šo maisiņu patēriņš varētu ievērojami pieaugt.^[1]

Tik paradoksālu situāciju rāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā tika vētīti grozījumi Iepakojuma likumā. Jāatgādina, ka izmaiņas sagatavotas, lai ierobežotu  vienreizlietojamo plastmasas maisiņu pieejamību tirdzniecības vietās, tiem piemērojot maksu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā anotācijā norādīts uz pētījumu, kurā konstatēts, ka kopējais svars un daudzums plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru viena maisiņa svars nepārsniedz 0,003 kilogramus, 2015. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir palielinājies par 57%. Savukārt maisiņu, kuru viena maisiņa svars ir lielāks par 0,003 kilogramiem, lietošana ir palielinājusies par 35% šajā periodā.

Izņēmuma statuss

Likumprojektā ietvertais ierobežojums attiecināms uz visu veidu plastmasas iepirkumu maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Kā izņēmumu plānots noteikt tikai ļoti vieglās plastmasas maisiņus, kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas iepakošanai, lai novērstu pārtikas izšķērdēšanu. Maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus, arī turpmāk tirdzniecības vietās būs pieejami bez maksas. Tāpat iecerēts noteikt, ka tirdzniecības vietā ir jāinformē patērētāji par alternatīviem iepakojuma veidiem un iespēju izmantot līdzpaņemtu maisiņu vai citu iepakojumu.  Savukārt no 2025.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus plānots aizstāt ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem. 

Viena vietā divi

"Vai tante, atnākot uz veiklu pēc kartupeļiem ar savu maisiņu un tajā ielasot vajadzīgo vienu kilogramu produkta, tos izbērs pie kases un pēc tam atkal savāks savā maisiņā, ja masiņi produkiem būs par maksu?" Saeimas deputāts Ivars Zariņš vēlējās praktiski zināt, kā darbosies  iecerētā kārtība. Savukārt klātesošo speciālistu atbilde pārsteidza ne tikai jautātāju, bet arī citus klātesošos. Proti, bezmaksas plastmasas maisiņi jau būs tāpat, kā tie ir pašlaik, tikai plānāki un kilograma vietā varēšot tajos ievietot vien pusi kilograma. "Tas nozīmē, ka tantei viena kilograma kartupeļu iegādei pašlaik viena maisiņa vietā vajadzēs divus, bet tas nozīmē, ka no vārdiem par zaļāku vidi un mazāk plastmasas maisiņu iegūsim pilnīgi pretējo – kaut arī plānāku, bet plastmasas maisiņu daudzums būs lielāks," secināja I. Zariņš.  Šis atzinums raisīja jautājumus par likumprojekta reālo ietekmi, kas nozīmētu vismaz kādu brīdi veicināt plānās plastmasas maisiņu patēriņu Latvijā. Parlamentārietis jau pēc sēdes atzina, ka līdzīga situācija bijusi ar alus dilvlitreņu aizliegumu, jo vēlme mazināt alkohola  – alus – patēriņu faktiski spiež iegādāties vairāk dzēriena vienību, un tādējādi vienas divlitrenes vietā ir divas viena litra pudeles, un vairāk ir arī šo pudeļu – atkritumu. 

Nav ražošanas

Klātesošie speciālisti gan steidza mierināt komisijas locekļus, norādot, ka pēc vairākiem gadiem plānots vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus aizstāt ar iepakojumu no papīra un kartona. Protams, situācija ar papīra maisiņu ražošanu Latvijā, piemēram, no makulatūras, ir jāuzskata par kuriozu, jo Staiceles papīrfabrika ir slēgta jau daudzus gadus un arī Līgatnes papīrfabrika ir pārvērsta par muzeju, un pašlaik tos ražojot Lietuvā. 

Veikaliem un tirgiem

Bez tam deputātiem bija jautājums  par to, vai šie grozījumi attieksies tikai uz veikaliem vai arī tiks attiecināti uz tirgiem un ielu tirdzniecību. Likumprojekta piedāvātā redakcija ļauj šo normu ievērošanu pieprasīt no veikaliem, tāpēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš aicināja pārdomāt attiecīgo redakciju tā, lai to precizētu un tā attiektos arī uz tiem, kuri pārdot savas preces tirgos.