Praktiski padomi darba devējiem, kā ierobežot COVID-19 izplatīšanos darba vidē
Epidemiologi norāda, ka viens no galvenajiem koronavīrusa COVID-19 izplatības ierobežošanas priekšnosacījumiem ir distancēšanās. Runājot par darba vidi, šādas rīcības mērķis ir samazināt kontaktu skaitu starp darbiniekiem. Kā šo "misiju" īstenot visefektīvāk?
Valstī noteikta virkne ierobežojumu COVID-19 izplatības veicināšanai, kas ir jāņem vērā ikvienam iedzīvotājam, turklāt – kā ikdienā, tā darba vidē. Viens no galvenajiem nosacījumiem ir tā dēvētais “2 metru likums”. Darba drošības speciālisti distancēšanās veicināšanai darba vietā iesaka divas būtiskas lietas.
Pirmkārt, izvirzīt mērķi. Piemēram, par 50% samazināt iespējamo kontaktu skaitu darba vietā.
Otrkārt, noskaidrot, kur un kad darba vietā ir novērojams lielākais darbinieku kontaktu skaits. Ja šī ikdienas "pulcēšanās" nav tieši saistīta ar biznesa procesu (piemēram, kafijas pauzes, pusdienošana, smēķēšana, jubileju svinēšana), likvidēt konkrētās vietas un lietas, bet, ja tā ir saistīta ar biznesu, – pārplānot biznesa procesus.
Šī ārkārtas situācija ir jauna pieredze visiem darba devējiem. Meklējot efektīvākos risinājumus, kā ierobežot vīrusa izplatību, daudzi no tiem jau īsteno virkni aktivitāšu darba drošības, tostarp distancēšanās, veicināšanai darba vietā. Sadarbībā ar Valsts darba inspekciju esam apkopojuši vairākus praktiskus piemērus.
Lai novērstu darbinieku pulcēšanos:
- atslēgts kafijas automāts;
- slēgta uzņēmuma ēdnīca;
- ieviests noteikts grafiks pusdienošanai kopīgajās virtuvēs;
- aizliegta kopīgu svētku svinēšana klātienē;
- slēgta smēķētava;
- slēgta atpūtas telpa, sporta zāle;
- noteikts maksimālais cilvēku skaits, kas vienlaikus var atrasties liftā – 2 personas;
- uz sanāksmju telpu durvīm izvietoti uzraksti par maksimālo cilvēku skaitu, kas tajās var atrasties vienlaicīgi;
- sapulces tiek organizētas tikai tiešsaistē pat tad, ja visi darbinieki atrodas darba vietā (katrs darbinieks pieslēdzas tām no sava kabineta);
- pagarināta darba diena, tostarp darbi pārplānoti tā, lai daļa darbinieku strādā nedēļas nogalēs, bet nestrādā darba dienās.
Lai nodrošinātu fizisku distancēšanos:
- samazināts krēslu skaits darba vietās;
- pagarināti darba galdi, lai nodrošinātu starp darbiniekiem vismaz 2 m distanci;
- ēdnīca pārkārtota tā, lai nodrošinātu 2 m distanci starp cilvēkiem (piemēram, krēsli novietoti tikai galda galos vai tā, lai cilvēki sēž pa diagonāli viens otram pretī);
- tiešajiem vadītājiem, kuri veic darbinieku uzraudzību, ir dots uzdevums novērot fizisko distancēšanos ēdnīcās un atpūtas telpās (gan klātienē, gan ar videonovērošanas sistēmu starpniecību);
- darbinieki atpūtas telpās regulāri caur mikrofonu tiek brīdināti par distances ievērošanu;
- brīdinājumi par 2 m distances ievērošanu u.c. drošības pasākumiem izvietoti uz visu darbinieku datoru ekrāna saudzētājiem;
- darbinieki, kuri nevar veikt darba pienākumus no mājām, tiek izsēdināti izklaidus pa visu biroju, ievērojot vismaz 2 m distanci
- darbinieki sadalīti darba grupās, kas ikdienā fiziski nesatiekas – strādā atsevišķās ēkās; ja viena grupa saslimst vai nonāk karantīnā, otra turpina strādāt (attiecināms gan uz uzņēmuma vadības komandu, gan darbiem brigādēs, piemēram, ceļu būvē, būvlaukumā).
Lai nodrošinātu lielāku kontroli:
- pie ieejas uzņēmuma telpās tiek mērīta temperatūra, un darbinieki ar paaugstinātu temperatūru vai ar jebkādām respiratorām saslimšanas pazīmēm netiek ielaisti;
- slēgta lielākā daļa uzņēmuma ieeju, iebraucamo ceļu, lai būtu iespējams kontrolēt distanci caurlaides punktos un pārbaudīt darbinieku ķermeņa temperatūru.
Lai nodrošinātu darbinieku sadarbību bez tieša/fiziska kontakta:
- IT speciālisti neveic darbības pie kolēģu datoriem, lai nav jālieto svešas datorpeles un klaviatūras – visas nepieciešamās darbības tiek veiktas tikai attālināti;
- katrs darbinieks izmanto tikai savu mobilo un/vai stacionāro tālruņa aparātu; zvani nepieciešamības gadījumā tiek pāradresēti, klausules nenodod viens otram;
- apmaiņai ar papīra formas dokumentiem pie ieejas uzņēmumā izvietotas speciālas kastītes.
Lai veidotu drošu darba vidi:
- darbiniekiem tiek nodrošināti aizsargtērpi, aizsargbrilles, cimdi ne vien ražošanas telpās un klientu apkalpošanas centros, bet arī birojos;
- darbiniekiem tiek nodrošināti dezinfekcijas līdzekļi gan rokām, gan apaviem;
- reizi nedēļā vai biežāk tiek veikta automašīnu dezinfekcija ar dezinfikatoru;
- regulāri tiek dezinficētas uzņēmuma telpas, tostarp durvju rokturi, trepju margas, galdu virsmas, koplietošanas inventārs (piemēram, printeri un kopētāji) u.c.
Lai izvairītos no biznesa riskiem:
- vienā telpā vienlaikus nedrīkst atrasties visi valdes locekļi, kā arī jebkuras struktūrvienības vadītājs vai vadītāja ar savu vietnieku;
- ieviests elastīgs darba laiks, lai darbinieki, kuri brauc ar sabiedrisko transportu, nebrauc uz darbu tā dēvētajās “pīķa stundās”, kad cilvēku koncentrācija šajā transportā ir vislielākā un inficēšanās risks visaugstākais.
