Strīdu risināšana: veidi un būtiskākās lietas, kas būtu jāņem vērā un jāzina katram uzņēmējam

Veicot komercdarbību, ikkatrs komersants, domājams, ir saskāries ar domstarpībām un tam ir nācies risināt dažādus juridiskus kāzusus gan ar saviem sadarbības partneriem, gan klientiem, gan ar valsts vai pašvaldību iestādēm.

Strīdus starp komersantiem un valsts vai pašvaldību iestādēm, kas saistīti ar valsts pārvaldes funkciju pildīšanu, piemēram, kad atteikts izsniegt atļauju vai licenci, uzrēķināti nodokļi un soda nauda, likumā noteiktā termiņā valsts vai pašvaldības iestāde nav veikusi kādu likumā paredzētu darbību, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Papildus valsts vai pašvaldības iestādes administratīvo aktu (lēmumu) vai faktiskās rīcības apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai Administratīvā procesa likums paredz komersantam dažādus pagaidu aizsardzības līdzekļus, kurus efektīvi izmantojot, var mazināt risku, ka valsts vai pašvaldības iestāžu administratīvie akti vai faktiskā rīcība rada zaudējumus komersantam. Visbeidzot, ja valsts vai pašvaldības iestāde tomēr ir radījusi komersantam zaudējumus ar prettiesisku administratīvo aktu vai faktisko rīcību, tad šādu zaudējumu atlīdzību var prasīt Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesiskās attiecības starp komersantu un klientu kā fizisku personu risina, rūpīgi ievērojot patērētāju tiesību aizsardzības normas.

Komersantam ir jāņem vērā, ka šādu strīdu izšķiršanā var iejaukties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kura lēmumi ir saistoši komersantam, taču pārsūdzami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Strīdus starp sadarbības partneri vai klientu kā juridisku personu var risināt dažādos veidos. Katrs rūpīgs komersants, kas vēlas sevi maksimāli pasargāt no dažādiem juridiskiem strīdiem, pirms sākt sadarbību, nodrošinās ar juridiski korektu un konkrētajai situācijai piemērotu līgumu, kas komersantu strīdus gadījumā var pasargāt no liekiem izdevumiem un raizēm. Turklāt detalizēts un konkrēti izstrādāts līgums spēj ne tikai preventīvi atturēt puses no strīdiem, bet arī palielināt izredzes vienoties domstarpību gadījumā vai uzvarēt strīdā ar pretējo pusi.

Piemēram, strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā

Radušos strīdus, piemēram, par līguma saistību izpildi, tajos iesaistītās puses var risināt savstarpēju sarunu ceļā, samierināšanas vai mediācijas procesā. Minētie ārpustiesas vai arī tā saucamie alternatīvie strīdu izšķiršanas veidi ir efektīvi un noderīgi, ja iesaistītās puses vēlas panākt kompromisu vai ir ar mieru piekāpties. Šādi strīdu risināšanas veidi parasti neprasa lielus tēriņus, turklāt puses pašas var izvēlēties, cik ilgu laiku tās ir ar mieru veltīt to izšķiršanai. Sekmīgi strīdu izšķiršanas procesi vainagojas ar rakstiski noslēgtu vienošanos, kurā puses vienojas, piemēram, par jauniem līguma noteikumiem, par parāda daļas atlaišanu vai par darbībām, kas katrai ir jāveic turpmāk. Taču, arī panākot šādu rezultātu, ir jārēķinās, ka puses nevar piespiedu ceļā īstenot vienošanos, ja otra puse atsakās to labprātīgi izpildīt. Ja puses fiksējušas vienošanos ar rakstisku līgumu, tad to var prasīt izpildīt tiesas ceļā. Sīkākas uzmanības vērts strīdu izšķiršanas process ir mediācija. Tas ir īpatnējs ar to, ka puses izraugās neatkarīgu personu – mediatoru, kurš vada sarunas un mudina puses tuvināt viedokļus nolūkā panākt savstarpēji saskaņotu un izdevīgu vienošanos par strīda atrisināšanu. Iesaistītās puses pašas izvēlas veidu, kādā strīds tiek atrisināts, jo mediators ieņem neitrālu pozīciju un nepilda tiesnesim līdzīgas funkcijas. Mediators saņem atlīdzību par sniegtajiem mediācijas pakalpojumiem, kuru puses sedz atbilstoši, kā tās vienojušās. Veiksmīgs mediācijas procesa rezultāts ir vienošanās par strīda atrisināšanu. Šāda rakstveida vienošanās ir izpildāma labprātīgi, taču, ja kāda no pusēm atsakās no labprātīgas vienošanās izpildīšanas, tad ir iespējams vērsties tiesā ar prasību par vienošanās piespiedu izpildi.

   Līgumu rokasgrāmata