Vai veselības pārbaudes ir jāveic darbiniekiem, ar kuriem darba tiesiskās attiecības ir nodibinātas uz noteiktu laiku?
Nereti tiek jautāts, vai veselības pārbaudes ir jāveic darbiniekiem, ar kuriem darba tiesiskās attiecības ir nodibinātas uz noteiktu laiku. Atbilde uz šo jautājumu rodama Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 219 «Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude». Tā minēto noteikumu 50. punktā ir noteikts – ja darbinieku «pie darba devēja paredzēts nodarbināt noteiktu laiku, kas ir mazāks par gadu, tad to pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas nosūta veselības pārbaudes veikšanai, ja darbu paredzēts veikt īpašos apstākļos (darbu uzskaitījums noteikumu 2. pielikumā) vai ja darba vides apstākļi atbilst noteikumu 14.3. apakšpunktā norādītajiem».
Ja darbinieku paredzēts nodarbināt mazāk par gadu pie darba devēja, pie kura šī persona jau tika nodarbināta iepriekš, un kopš iepriekšējās nodarbinātības pagājis mazāk nekā gads, periodiskās veselības pārbaudes veic atbilstoši minēto noteikumu 14. punktam.
Bet gadījumos, ja darba devējs personu, kura jaunāka par 18 gadiem un kura iegūst izglītību izglītības iestādē, nodarbina noteiktu laiku (kad izglītības iestādē ir brīvlaiks), ne ilgāku par trim mēnešiem, veselības pārbaudi atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai var neveikt, ja darba devējs pieprasa un saņem ģimenes ārsta izziņu par minētās personas veselības stāvokli.
Jāatzīmē, ka minētajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 219, kuri ir spēkā no 2009. gada 1. aprīļa, ir vairākas reizes izdarīti grozījumi, un ar tiem noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no šādām Eiropas Padomes direktīvām:
- Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīva 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā;
- Padomes 1990. gada 4. decembra Direktīva 90/641/Euratom par to pie personāla nepiederošu darba ņēmēju darba aizsardzību, kuri, darbojoties kontrolētajās zonās, ir pakļauti jonizējošā starojuma riskam;
- Padomes 1996. gada 13. maija Direktīva 96/29/Euratom par drošības pamatstandartiem darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām;
- Komisijas 2014. gada 24. jūnija Direktīva 2014/82/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK attiecībā uz vispārējām profesionālajām zināšanām un medicīniskajām prasībām un prasībām apliecībām.
29. pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums
40. pants. Darba līguma forma
44. pants. Darba līgums uz noteiktu laiku
74. pants. Atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ
75. pants. Vidējās izpeļņas aprēķināšana
79. pants. Ieturējumi, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus
80. pants. No darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumi
82. pants. Pienākums veikt veselības pārbaudi
83. pants. Neizpaušanas pienākums
84. pants. Konkurences ierobežojumi pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās