Veiksmīgas prezentācijas atslēga

Prezentācijas kvalitāte var samazināt uzņēmēju ieguvumu no dalības strarptautiskās izstādēs, konferencēs un semināros

Lielākas problēmas vērojamas uzņēmējiem, kuri darbojas transporta un loģistikas, enerģētikas, metālapstrādes un mašīnbūves nozarē. Labāks sniegums ir tajās nozarēs, kurās ir augsta konkurence, piemēram, finanšu sektorā un telekomunikāciju biznesā, kā arī jaunuzņēmumiem, kuriem nākas savas idejas  prezentēt investoriem.

Pēdējos gados uzņēmēju prezentāciju līmenis ir uzlabojies, taču tas nav tik ļoti jūtams, jo klausītājs ir kļuvis prasīgāks, ieguvis pieredzi dažādos pasākumos gan klātienē, gan neklātienē, uzskata uzņēmuma Win Partners vadītājs, biznesa konsultants Valters Gražulis. «Latvijā joprojām notiek daudz eksperimentu, tostarp arī uz skatuves, kopējot stilu no skandināviem, slāviem vai amerikāņiem, un bieži vien šāds stils nav atbilstošs mūsu klausītājam,» viņš pauž. Lielā mērā atbildība par uzņēmēju uzstāšanos semināros un konferencēs, viņu prezentāciju atbilstību auditorijas velmēm ir jāuzņemas to organizatoriem.

Egocentriska pieeja

Prezentāciju prasmēm uzņēmēji sāk pievērst vairāk uzmanības, taču lielas problēmas sagādā tieši prezentāciju saturs, savukārt uzskata prezentāciju aģentūras Nimega radošais direktors Kristaps Pētersons. Tā gan nav tikai unikāla Latvijas uzņēmēju problēma, ar to bieži vien saskaras arī ārzemju runātāji dažādās starptautiska līmeņa konferencēs un semināros. 

«Vislielākās grūtības uzņēmējiem sagādā skaidri noformulēt savu domu. Cēlonis pamatā meklējams izglītības sistēmā, proti, kad mācību stundās skolēni tiek izsaukti klases priekšā, viņiem ir jāmāk pastāstīt to, ko viņi ir iemācījušies, taču neviens viņiem īpaši nemāca, kā to darīt. Galvenais uzdevums ir pastāstīt uzdoto tā, lai skolotājam tas būtu saprotams, bet nevienu īpaši neinteresē, vai auditorijai stāstītais būtu viegli uztverams,» spriež eksperts. ASV un dažās Latvijas privātajās skolās situācija atšķiras, ir mācību iestādes, kuras prezentāciju prasmēm pievērš uzmanību, taču tādu nav daudz. «Kad uzņēmēji nonāk uz publiskas skatuves, viņi atkārto skolas laikā pieļautās kļūdas. Viņiem ir zināšanas un pieredze, bet nav prasmju tās nodot plašākai auditorijai. Savā ziņā uzņēmēji ir egocentriski, viņi koncentrējas uz sevi un savu uzņēmumu vai produktu, tā unikalitāti, bet aizmirst par auditoriju,» secina K. Pētersons. Viņš, strādājot par Latvijas Televīzijas žurnālistu, ir piedalījies dažādās valsts vizītēs starptautiskos forumos. «Latvijas uzņēmējiem ir ko piedāvāt, taču diemžēl viņi to nemāk izdarīt,» konstatē K. Pētersons. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā un Lietuvā, prezentācijas prasmju ziņā kaimiņi nav nekur tālu priekšā Latvijas uzņēmējiem. Viņaprāt, ilgtermiņā risinājums šai situācijai būtu uzmanības pievēršana prezentācijas mākslai jau skolas laikā, par ko ir jādomā izglītības politikas veidotājiem. Tāpat viņš iesaka meklēt konsultantu palīdzību vai apgūt prasmes pašmācības ceļā.

 Kristaps Pētersons, Nimega radošais direktors

Savā ziņā uzņēmēji ir egocentriski, prezentācijās viņi koncentrējas uz sevi un savu uzņēmumu vai produktu, tā unikalitāti, bet aizmirst par auditoriju,

 

Jādomā par struktūru

Prezentāciju prasmēm ir tendence uzlaboties, jo mainās uzņēmēju paaudze, taču prezentāciju saturs un struktūra stagnē, ir novērojis K. Pētersons. «Vēstījumam ir jābūt mērķētam uz konkrētu auditoriju, tam ir jābūt trāpīgam, tikai tad tas rezonēs. Šajā ziņā tiek pieļautas lielākās kļūdas. Viens un tas pats ziņojums tiek pausts uz dažādām skatuvēm. Tāpat uzņēmēji bieži vien runā frāzēs un nedara to no sirds,» teic eksperts. Arī uzņēmuma RunasKursi.lv vadītājs Oskars Priede, kurš, moderējot lietišķos pasākumus, gada laikā ir skatījis vairākus simtus dažādu prezentāciju, ir novērojis, ka prezentēšanas maniere uzlabojas galvenokārt uz formas, ne satura rēķina. 

«Bieži ir redzams, ka tiek piesaistīti profesionāļi teicamu slaidu izveidei un tikai atsevišķos gadījumos – stāstījuma radīšanai. Joprojām pārāk bieži redzu uz sevi, proti, uz uzņēmumu vērstas prezentācijas, kas ietver informāciju «par mums», produktu/pakalpojumu īpašības un citas auditoriju neuzrunājošas lietas,» uzsver O. Priede. Uzņēmējiem sagādā problēmas prezentāciju struktūra, viņiem ir gūzma ar informāciju, kuras pasniegšanā viņi neprot salikt pareizus akcentus. 

«To pašu varam redzēt politikā, daudziem politiķiem ir labas prezentēšanas prasmes, taču saturiski tās ir tukšas, jo atstāj daudz neatbildētu jautājumu, kuri interesē auditoriju,» secina K. Pētersons. Prezentāciju laikā auditorijai ir jāsajūt emocionālas vibrācijas, kaut vai pavisam nelielas. «Tas nenozīmē, ka tai ir jāsāk smieties vai raudāt, taču, ja par tām tiks piedomāts, būs daudz vieglāk nodot vēstījumu vai pārdot produktu,» iesaka eksperts. Auditorija novērtē prognozējamību un paredzamību, tāpēc labi sokas jaunuzņēmumiem, kuri prezentē savas idejas investoriem, kas sagaida strukturētu vēstījumu.

Jāapgūst tehnika

Uzkrītoši bieži oratori piemirst, ka viņu galvenais uzdevums prezentācijas laikā ir izveidot divvirzienu komunikāciju, mentālu mijiedarbību, norāda O. Priede. «Tas ir svarīgi, lai panāktu klausītāju patiesu iesaisti, jo cilvēki mūsdienās nav gatavi vienkārši uzņemt informāciju. Diemžēl ļoti bieži runātāji iet vieglo ceļu un veido informācijas izklāstu monologa veidā. Tas parasti sākas ar «Labdien, liels prieks jūs redzēt, šodien pastāstīšu par...». Šāda prezentācija uzprasās uz neveiksmi, jo neatbild uz klausītāja «Kas man no tā?»,» konstatē O. Priede. Viņš uzskata – pirms runāt par sevi un demonstrēt «muskuļus», oratoram ir jāieinteresē cilvēki, komunicējot viņu valodā, aizskarot emocijas saistībā ar viņu vajadzībām. «Ir praksē pārbaudītas, drošas tehnikas, kā prezentāciju padarīt par abpusēji iesaistošu sarunu pat tad, ja auditorijai vārds netiek dots. Tie ir retoriski jautājumi, apgalvojumi, prāta kutināšana ar provokācijām, dati, kas pasniegti ar saistošu interpretāciju, stāsti, labās un sliktās prakses piemēri, atbilstošs humors un galu galā – pauzes,» teic eksperts, kurš ir pārliecināts, ka prezentēšanas prasmes ir trenējamas un ikviens lielisks orators sevi par tādu ir izveidojis.

Informācijai

Veiksmīgas prezentācijas atslēga:

• zināt, pie kā iet; ja nezina, jāmodelē klausītāja profils;
• nospraust prezentācijas mērķi un (vēlams) izmērāmu rezultātu; 
• izveidot vēstījuma kodolu, kuru var izklāstīt 30 sekundēs;
• uzbūvēt stāstījumu ap šo kodolu ar jaudīgu ievadu un konkrētu nobeigumu; 
• iekalt no galvas dažus pirmos ievada teikumus;
• pārējo saturu piefiksēt kā atslēgvārdus, pieturpunktus; nerakstīt runu;
• izlemt, vai jāveido slaidi (ja ir iespējams, jāuzstājas bez tiem);
• ja slaidi tiks lietoti, vispirms uzskicēt tos uz papīra, tādējādi nodrošinot vizuālu pieeju un minimālu teksta apjomu tajos;
• izmēģināt runu ar kādu klausītāju vai vismaz videokameru;
• kultivēt attieksmi «man patīk uzstāties».

RunasKursi.lv

Kā veidot prezentāciju saturu:

• strukturēt vēstījumu dažādām auditorijām un salikt pareizos akcentus;
• ievērot līdzsvaru starp faktiem un stāstiem (jo auditorija ir mazāka, jo vairāk ir jākoncentējas uz faktiem, jo klausītāji konkurē par racionālo prātu; jo lielāka, jo lielāks fokuss uz stāstiem – nederēs tabulas un grafiki ar līknēm);
• ņemt vērā principu – zināt, darīt, just (informācija jācenšas nodot tā, lai būtu emocijas, kas tuvina konkrētai darbībai, piemēram, pirkt vai investēt);
• veidot ietekmi tā, lai sakristu trīs elementi – prezentētājs, auditorija un vēstījums;
• atcerēties, ka katra laba prezentācija noslēdzas ar aicinājumu uz kādu darbību;
• smelties idejas dažādos literāros avotos, piemēram, grāmatās Start With Why (Simon Sinek), Resowate (Nancy Duarte), Pitch Anything (Oren Klaff).