Apstākļi, kuri ir pamats kandidāta un pretendenta izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā

Izslēgšanas nosacījumi

PIL 42.pants nosaka kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus. PIL paredz iespēju pasūtītājam papildus obligātajiem izslēgšanas noteikumiem paredzēt papildu izslēgšanas noteikumus, tā sauktos "neobligātos" izslēgšanas noteikumus.

PIL 42.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, ja pastāv jebkurš no turpmāk norādītajiem apstākļiem:

1. kandidāts, pretendents vai persona, kura ir kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu vai tai ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis par jebkuru no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
   • noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos,
   • kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, neatļauta labumu pieņemšana, komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana un došana, tirgošanās ar ietekmi,
   • krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,
   • terorisms, terorisma finansēšana, teroristu grupas izveide vai organizēšana, ceļošana terorisma nolūkā, terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana vai apmācīšana terora aktu veikšanai,
   • cilvēku tirdzniecība,
   • izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;
2. ir konstatēts, ka kandidātam pieteikumu un pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 eiro. Attiecībā uz Latvijā reģistrētiem un pastāvīgi dzīvojošiem pretendentiem pasūtītājs ņem vērā informāciju, kas ievietota Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes un Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā;
3. ir pasludināts kandidāta vai pretendenta maksātnespējas process, apturēta kandidāta vai pretendenta saimnieciskā darbība, kandidāts vai pretendents tiek likvidēts;
4. iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis vai eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu šā likuma 25.panta pirmās un otrās daļas izpratnē vai ir ieinteresēts kāda kandidāta vai pretendenta izvēlē, un pasūtītājam nav iespējams novērst šo situāciju ar kandidātu vai pretendentu mazāk ierobežojošiem pasākumiem;
5. kandidātam vai pretendentam ir konkurenci ierobežojošas priekšrocības iepirkuma procedūrā, ja tas vai ar to saistīta juridiskā persona iesaistījās iepirkuma procedūras sagatavošanā saskaņā ar PIL 18.panta ceturto daļu un šīs priekšrocības nevar novērst ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, un kandidāts vai pretendents nevar pierādīt, ka tā vai ar to saistītas juridiskās personas dalība iepirkuma procedūras sagatavošanā neierobežo konkurenci;
6. kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros ir kandidātu vai pretendentu atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
7. kandidāts vai pretendents ar kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:
   • vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī,
   • personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu;
8. kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību PIL 42.panta noteikumiem vai saskaņā ar PIL noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai nav sniedzis prasīto informāciju;
9. iepriekš minētajā 1.–7.punktā ietvertie izslēgšanas noteikumi ir attiecināmi arī uz personālsabiedrības biedru, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība;
10. iepriekš minētajā 2.–7.punktā ietvertie izslēgšanas noteikumi ir attiecināmi arī uz pretendenta norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no kopējās publiska būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes līguma vērtības;
11. iepriekš minētajā 1.–7.punktā ietvertie izslēgšanas noteikumi ir attiecināmi arī uz  kandidāta vai pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu kvalifikācijas atbilstību izvirzītajām prasībām;
12. kandidāts vai pretendents ir ārzonā (zemu vai beznodokļu valsts vai teritorija)^[1] reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība (saskaņā ar PIL 82.pantu IUB apkopo un savā tīmekļvietnē publicē to zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu, kuras nav uzskatāmas par ārzonu);
13. Latvijā reģistrēta kandidāta vai pretendenta vairāk nekā 25 procentu kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība. Ja Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā nav pieejami attiecīgie dati, pasūtītājs no kandidāta vai pretendenta pieprasa apliecinājumu, ka uz to šis noteikums neattiecas. Ārvalstīs reģistrētam kandidātam vai pretendentam pasūtītājs pieprasa iesniegt reģistrācijas valsti apliecinošu dokumentu;
14. kāds no kandidāta vai pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no kopējās publiska būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes līguma vērtības, vai kāda no personām, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība.

Konstatējot apakšuzņēmēju vai personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, atbilstību kādam no attiecināmajiem izslēgšanas noteikumiem, pasūtītājs pieprasa attiecīgo personu nomaiņu. Ja kandidāts vai pretendents 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas neiesniedz dokumentus par jaunu paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām atbilstošu apakšuzņēmēju vai personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, pasūtītājs izslēdz pretendentu un kandidātu no dalības iepirkuma procedūrā.

PIL 42.panta otrā daļa paredz iespēju pasūtītājam iepirkuma dokumentos ietvert papildu izslēgšanas noteikumus, tā sauktos "neobligātos" izslēgšanas noteikumus, un tie ir:

1. kandidāts vai pretendents, tā dalībnieks vai biedrs nav pildījis ar šo pasūtītāju noslēgtu iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai koncesijas līgumu un tādēļ pasūtītājs vai publiskais partneris ir izmantojis iepirkuma līgumā, vispārīgās vienošanās noteikumos vai koncesijas līgumā paredzētās tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās vai koncesijas līguma;
2. kandidāts vai pretendents (vai biedrs, ja pretendents ir personālsabiedrība) ir izdarījis smagu profesionālās darbības pārkāpumu, kas liek apšaubīt tā godīgumu, vai nav pildījis ar pasūtītāju vai publisko partneri noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai koncesijas līgumu, un šis fakts ir atzīts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams. Ministru kabineta 28.02.2017. noteikumi Nr.109 "Noteikumi par profesionālās darbības pārkāpumiem" nosaka šādu pārkāpumu sarakstu. Pasūtītājs var paredzēt vienu vai vairākus smagus profesionālās darbības pārkāpumus kā iemeslu izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā;
3. kandidāts vai pretendents (vai biedrs, ja pretendents ir personālsabiedrība) nav pildījis ar jebkuru pasūtītāju vai publisko partneri noslēgtu iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai koncesijas līgumu un šis fakts ir atzīts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas ir stājies spēkā un ir kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams;
4. uz apakšuzņēmējiem, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10% no kopējās līguma vērtības, vai uz pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām tas balstās, lai apliecinātu kvalifikācijas atbilstību, ir attiecināms kāds no iepriekšminētajiem gadījumiem.

PIL 42.panta trešā daļa nosaka gadījumus, kad pasūtītājs neizslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā:

1. ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar 7.punkta a) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši trīs gadi;
2. no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar 6.punktā un 7.punkta b) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem un smagiem profesionālās darbības pārkāpumiem, līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai ir pagājuši 12 mēneši.

Pasūtītājs pārbauda izslēgšanas gadījumu esamību:

1. atklātā konkursā – par katru pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajam piedāvājuma izvēles kritērijam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības;
2. slēgtā konkursā, konkursa dialogā, inovāciju partnerības procedūrā un konkursa procedūrā ar sarunām – par katru kandidātu, kas atbilst citām paziņojumā par līgumu un kandidātu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un būtu uzaicināms iesniegt piedāvājumu. Ja pasūtītājs piemēro kandidātu skaita samazināšanu, tas pārbaudi veic pirms kandidātu skaita samazināšanas. Pasūtītājs pārbaudi par nodokļu parādiem un izslēgšanas gadījumu esamību attiecībā uz apakšuzņēmējiem veic par katru pretendentu, kuram atbilstoši citām paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izraudzītajam piedāvājuma izvēles kritērijam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības;
3. sarunu procedūrā un PIL 10.pantā minētajā iepirkumā (ja pasūtītājs iepirkuma dokumentos paredzējis piemērot iepriekš minētos izslēgšanas nosacījumus) – par katru pretendentu, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības;
4. sarunu procedūrā PIL 8.panta septītās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, ja tas uzaicina piedalīties sarunās tikai visus tos pretendentus, kuri iepriekš izsludinātajā attiecīgajā iepirkuma procedūrā nav izslēgti saskaņā ar šā panta noteikumiem un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, ja tā tiek piemērota pēc atklāta konkursa izbeigšanas, – attiecībā uz katru pretendentu, kas iesniedzis piedāvājumu atklātā konkursā un ir uzaicināts uz sarunu procedūru. Šo pārbaudi veic pirms sarunu uzsākšanas.

Nodokļu parādi

Ja pasūtītājs konstatē, ka kandidātam, pretendentam, personālsabiedrības biedram, apakšuzņēmējam vai personai, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi un nekustamā īpašuma nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro (atbilstoši izslēgšanas nosacījumu 5.punktā minētajam), pasūtītājs nosaka termiņu – 10 dienas pēc informācijas izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas – apliecinājuma iesniegšanai par to, ka kandidātam pieteikuma un pretendentam piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai lēmuma par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas dienā nebija nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Ja noteiktajā termiņā apliecinājums nav iesniegts, pasūtītājs kandidātu vai pretendentu izslēdz no dalības iepirkumā.

Lai apliecinātu nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā Latvijā pārsniedz 150 eiro, neesamību, iesniedz attiecīgās personas vai tās pārstāvja:

1. apliecinātu izdruku no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka šai personai nebija attiecīgo nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;
2. pašvaldības izdotu izziņu par to, ka attiecīgajai personai nebija nekustamā īpašuma nodokļa parādu;
3. pirms pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējās dienas vai arī dienas, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Valsts ieņēmumu dienesta vai pašvaldības kompetentas institūcijas izdota lēmuma kopiju par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu vai atlikšanu vai vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu parāda nomaksu kopiju, vai citus objektīvus pierādījumus par nodokļu parādu neesamību.

Publiskie reģistri un veicamās pārbaudes

Lai pārbaudītu, vai kandidāts vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā, pasūtītājs, izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu, par Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iegūst informāciju:

1. no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra). Pasūtītājs minēto informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra) ir tiesīgs saņemt, neprasot kandidāta, pretendenta un citu šā panta pirmajā daļā minēto personu piekrišanu (obligāto izslēgšanas noteikumu 1., 6. un 7.punkts, neobligāto izslēgšanas noteikumu 2. un 3.punkts);
2. no Uzņēmumu reģistra – par personu, kura ir kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona, prokūrists, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli un par obligāto izslēgšanas noteikumu 3.punktā minētajiem faktiem;
3. no Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas pašvaldībām. Pasūtītājs attiecīgo informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas pašvaldībām ir tiesīgs saņemt, neprasot kandidāta, pretendenta un citu šā panta pirmajā daļā minēto personu piekrišanu (obligāto izslēgšanas noteikumu 2.punkts).

Ja pārbaudāmās personas ir reģistrētas vai pastāvīgi dzīvo ārvalstī, lai pārbaudītu, vai nav attiecināmi izslēgšanas nosacījumi, pasūtītājs pieprasa, lai kandidāts vai pretendents iesniedz attiecīgās kompetentās institūcijas izziņu, kas apliecina, ka uz attiecīgo pārbaudāmo personu neattiecas izslēgšanas noteikumi. Termiņu izziņas iesniegšanai pasūtītājs nosaka ne īsāku par 10 darbdienām pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas. Ja attiecīgais kandidāts vai pretendents noteiktajā termiņā neiesniedz minēto izziņu, pasūtītājs to izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā.

Jāņem vērā, ka var rasties situācija, ka tādi dokumenti, ar kuriem ārvalstī reģistrēts vai pastāvīgi dzīvojošs kandidāts vai pretendents var apliecināt, ka uz to neattiecas izslēgšanas nosacījumi, netiek izdoti vai ar šiem dokumentiem nepietiek, lai sniegtu nepieciešamo apliecinājumu, tādēļ minētos dokumentus var aizstāt ar zvērestu vai, ja zvēresta došanu attiecīgās valsts normatīvie akti neparedz, – ar paša kandidāta, pretendenta vai citas šā panta pirmajā daļā minētās personas apliecinājumu kompetentai izpildvaras vai tiesu varas iestādei, zvērinātam notāram vai kompetentai attiecīgās nozares organizācijai to reģistrācijas (pastāvīgās dzīvesvietas) valstī.

IUB ir publicējis skaidrojumu^[2] par pretendentu izslēgšanas nosacījumu pārbaudi, kurā norādīts, ka informācijas pārbaude par atvasinātām publiskām personām (piemēram, izglītības iestādēm, augstskolu zinātniskajām institūcijām u.tml.) veicama tikai par tiem PIL minētajiem izslēgšanas nosacījumiem, kurus iespējams pārbaudīt.

Piemēram, ja atvasinātā publiskā persona atbilstoši normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, bet, iespējams, kādā citā reģistrā, tad informāciju iegūst tieši no attiecīgā reģistra un/vai subjekta, kas apkopo attiecīgo informāciju. Uz atvasinātajām publiskajām personām nav attiecināms izslēgšanas nosacījums – maksātnespējas procesa pasludināšana, jo maksātnespējas procesu atvasinātajām publiskajām personām neparedz Maksātnespējas likums. Tāpat arī nav iespējams iegūt informāciju par PIL 42.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, jo Krimināllikums neparedz saukt pie kriminālatbildības atvasinātas publiskās personas.

Apstākļus, kuru dēļ sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noraida piegādātāja pieteikumu kvalifikācijas sistēmai vai izslēdz piegādātāju no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā vai no kvalifikācijas sistēmas, kā arī neizskata piegādātāja piedāvājumu, nosaka SPSL 48.pants. Šo apstākļu uzskaitījums galvenajos vilcienos ir līdzīgs PIL 42.pantā minētajam.

Kā minēts iepriekš, saskaņā ar PIL 42.panta pirmās daļas 8.punktu pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, ja kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību šā panta noteikumiem vai saskaņā ar šo likumu noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai vispār nav sniedzis pieprasīto informāciju. Latvijas tiesu praksē ir sniegtas svarīgas atziņas par šīs tiesību normas piemērošanu, proti, AT Senāta ieskatā šīs tiesību normas mērķis ir izslēgt no iepirkuma procedūras tādus pretendentus, kas iesniedz nepatiesu informāciju par pasūtītājam būtiskiem apstākļiem. Līdz ar to, lai atzītu pretendenta iesniegto informāciju par nepatiesu izskatāmās normas izpratnē, nepietiek tikai ar formālu apstākļu konstatēšanu par to, ka kāda pretendenta sniegtā informācija ir neatbilstoša īstenībai, bet ir nepieciešams noskaidrot, vai sniegtajai informācijai, kas neatbilst īstenībai, ir būtiska nozīme pretendenta kvalifikācijas izvērtēšanai. Piegādātāja automātiska izslēgšana no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz iepriekš minēto tiesību normu, tikai nebūtiskas neprecizitātes (neuzmanības kļūdas) dēļ ir uzskatāma par pārlieku formālu un neatbilst samērīguma principam.^[3]

Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata