Darba devēja atbildība par darbinieku pārkāpumiem – civiltiesiskā, administratīvi tiesiskā un krimināltiesiskā
Šajā rokasgrāmatas nodaļā tiek apskatīti darba devēju trīs galvenie juridiskās atbildības veidi par to darbinieku pārkāpumiem un prettiesisko rīcību – civiltiesiskā, administratīvā un krimināltiesiskā atbildība. Nodaļā tiek izvērtēti šādas atbildības priekšnoteikumi, analizētas juridiskās robežās, kā arī sniegti ieteikumi ar atbildību saistīto risku mazināšanai.
Rokasgrāmatā jau iepriekš apskatītas situācijas, kuros gadījumos un kādā apmērā darbiniekam jāatbild par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem. Savukārt šī nodaļa aplūkos situācijas, kad pašam darba devējam jāatbild par tā darbinieku prettiesisku rīcību un dažādiem pārkāpumiem.
Visizplatītākais darba devēju atbildības veids par to darbinieku izdarīto prettiesisko rīcību ir civiltiesiskā atbildība. Civiltiesiskās atbildības galvenais uzdevums ir iespēju robežās novērst sekas, ko izraisījusi neatļauta darbība, atjaunojot mantisko stāvokli pirms šīs darbības izdarīšanas. Primārais civiltiesiskās atbildības līdzeklis ir zaudējumu atlīdzināšana cietušajam, bet likums zināmos gadījumos paredz arī citus atbildības līdzekļus kā, piemēram, līgumsoda samaksa vai nepatiesu ziņu atsaukšana.
Atbilstoši jaunajai administratīvās atbildības sistēmai likumā pašlaik ir skaidri noteikts, ka darba devējam administratīvā atbildība var iestāties gan tad, ja tas pats nav izpildījis kādu pienākumu, gan tad, ja kādu pārkāpumu ir izdarījis konkrēts darbinieks, bet šī darbinieka rīcība un atbildība par to ir attiecināma uz darba devēju. Šāda atbildība iestājas, ja darbinieks rīkojies darba devēja interesēs, tā labā vai darba devēja nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā.
Par darbinieku rīcību darba devēja interesēs, tā labā vai nepienācīgas kontroles rezultātā darba devējiem var iestāties arī krimināltiesiskā atbildība, neskatoties uz to, ka pie kriminālatbildības tiks saukts arī attiecīgais darbinieks. Šāda veida atbildība jeb krimināltiesiskie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi darba devējiem teorētiski var tikt piemēroti par jebkuru no Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgo nodarījumu veidiem. Tomēr no praktiskā viedokļa piespiedu līdzekļi visbiežāk tiks iedarbināti, ja izdarītais noziedzīgais nodarījums būs saistīts ar darba devēja saimniecisko darbību – vai nu nodarījums būs izdarīts uzņēmuma interesēs vai uzņēmums nebūs veicis atbilstošus saprātīgus pasākumus noziedzīga nodarījuma novēršanai.
Plašāk uzzini "Personāla vadības rokasgrāmatā".
Personāla vadības rokasgrāmata
2.9. Darba devēja atbildība par darbinieku pārkāpumiem – civiltiesiskā, administratīvi tiesiskā un krimināltiesiskā
2.9.1. Civiltiesiskā atbildība
2.9.1.1. Atbildības pamats
2.9.1.2. Darba devēja atbildības robežas
2.9.1.2.1. Līgumiski aizskārumi
2.9.1.2.2. Ārpuslīgumiski aizskārumi (delikti)
2.9.1.3. Atbildība par paaugstināta bīstamības avota izraisītu kaitējumu
2.9.2. Administratīvā atbildība
2.9.2.1. Pienākuma neizpilde vai nepienācīga izpilde
2.9.2.2. Juridiskās personas atbildība par fiziskās personas rīcību
2.9.2.2.1. Pārkāpumu izdarījusi fiziskā persona
2.9.2.2.2. Rīcība juridiskās personas interesēs, labā vai tās nepienācīgas uzraudzības rezultātā
2.9.2.2.3. Rīkošanās darba devēja vārdā vai uzdevumā
2.9.3. Krimināltiesiskā atbildība
2.9.3.1. Noziedzīgo nodarījumu veidi
2.9.3.2. Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu veidi
2.9.3.3. Ieteicamā preventīvā rīcība darba devējiem
