Finanšu tehnoloģijās dominēs personalizācija
Tehnoloģiju straujo attīstību var kavēt nepārdomāta likumdošana
Nākotnē finanšu tehnoloģiju sektorā vinnēs tie uzņēmumi, kuri uzmanību pievērsīs pakalpojumu personalizācijai, un, ņemot vērā straujo sektora attīstību, būtiska nozīme pieprasījumam būs ātrums un ērtums.
Skrien līdzi laikam
Tehnoloģiju sniegtās iespējas, kā arī sabiedrības iniciētā paradumu maiņa ne tikai finanšu pakalpojumu izmantošanā, bet arī virknē citu savu ikdienas vajadzību organizēšanā ir radījušas strauju pavērsienu banku attīstībā pēdējo 8–10 gadu laikā, raksturo SEB bankas vadītāja Ieva Tetere, kura atminas, ka pirms 10 gadiem, analizējot maksājumu karšu lietošanu pirkumiem internetā, kā arī tirgotāju vēlmi savos interneta veikalos iekļaut iespēju norēķināties ar karti vai pārskaitījumu, bija vērojams lēnīgums, izaugsme bija mērena. Šodien interneta veikals nav iedomājams bez iespējas pirkuma brīdī veikt norēķinus, nevis ķēpāties ar rēķiniem, saka eksperte.
Pēc bankas Citadele E-biznesa daļas vadītāja Mārtiņa Bērziņa domām, galvenā tendence finanšu tehnoloģiju jomā nākotnē būs produktu un pakalpojumu personalizācija. Šī tendence jau vērojama banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju piedāvājumos, taču, attīstoties mākslīgajam intelektam un augot datu apjomam, ar ko klienti būs gatavi dalīties, piedāvājumi varēs kļūt niansētāki un pielāgotāki katra iedzīvotāja dzīves paradumiem un vēlmēm. Nākotnē, pēc eksperta domām, mainīsies arī iepirkšanās process – mēs nevis virtuāli vai fiziski staigāsim pa veikaliem un meklēsim piemērotāko dāvanu draugam dzimšanas dienā, bet to mūsu vietā paveiks digitālie asistenti, jo viņi zinās cilvēka vēlmes.
Būs jāsacenšas
Tehnoloģiju attīstības temps ir viens no lielākajiem izaicinājumiem ne tikai finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, bet visam biznesam, kādu mēs to zinām šodienas izpratnē, uzskata 4finance Latvia izpilddirektors Gvido Endlers. Skaidrs, ka arī likumdošana ir neatņemams ietekmes faktors, jo tas ir rāmis, kura ietvaros uzņēmumi strādā un kura noteiktajiem principiem ir jāpielāgojas. Jo sakārtotāks un reālajai tirgus situācijai atbilstošāks ir šis rāmis, jo vieglāk uzņēmumiem ir attīstīties, radot ekonomisko izdevību arī valstij. Ja runā tieši par nebanku patēriņa kreditēšanas nozari, tad šobrīd spēkā ir, pēc G. Endlera domām, ļoti efektīvs regulējums, ko nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 2016. gada grozījumi. Tie bija pirmais efektīvais mēģinājums sakārtot nozari, kas, vērsts uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem patērētājiem un uzņēmējiem, ļāva aizsargāt pirmos un mazināt finansiālos riskus otrajiem.
Arī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš piekrīt, ka uzņēmējdarbības vidi Latvijā nozares uzņēmumi vērtē pozitīvi, tomēr pietiekami daudz izaicinājumu ir saistībā ar specifisko finanšu sektora uzraudzību un likumdošanu – daudzos jautājumos pakalpojumu attīstība apsteidz normatīvā regulējuma attīstību, jautājums kļūst aktuālāks pakalpojumu pārrobežu rakstura dēļ. Vēl viens liels izaicinājums ir priekšvēlēšanu laiks, kad politiskās partijas, lai audzētu sociālo kapitālu, nebanku nozari izmanto kā kampaņas daļu. Šobrīd redzams, ka nebanku kreditēšanas nozares vidēja termiņa attīstības stratēģija netiek veidota vispār – tiesiskās paļāvības princips tiek klaji ignorēts, uzņēmēji nevar plānot darbību un investīcijas. To skaidri parāda grozījumi PTAL, ko šobrīd skata Saeimā, uzsver G. Āboltiņš.
Kopumā Latvijā likumdošanas un pieejamo resursu jomā ir labvēlīga vide inovāciju ieviešanai, taču bremzējošais faktors ir salīdzinoši lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kā rezultātā cilvēki joprojām daudz izmanto skaidru naudu, līdz ar to banku digitālo pakalpojumu sniegtās iespējas zaudē savu nozīmīgumu, uzskata M. Bērziņš. Pēc viņa domām, tuvākajā nākotnē Latvijā īpaši straujas attīstības iespējas ir inovatīviem risinājumiem pakalpojumu personalizācijā un klientu attālinātajā identifikācijā.
Bankām jātur līdzi
«Ja ieskatāmies bankas ikdienas procesos, skaidrs, ka banka ne tikai būs, bet jau ir tehnoloģiju uzņēmums,» piekrīt arī I. Tetere. Banku uzmanība lielākoties tiek veltīta, lai digitalizācijas attīstības kontekstā nodrošinātu nemitīgi augstu servisu arī brīžos, kad tehnoloģijas mēdz buksēt, jo jāapzinās, cik liela nozīme ir IT infrastruktūras pārdomātai arhitektūrai un darbības stabilitātei, kad bankas aizvien vairāk procesus digitalizē, klientiem nodrošinot aizvien lielākas iespējas darboties attālināti.
Uzsākot sadarbību ar dažādiem finanšu pakalpojumu attīstītājiem Open banking kontekstā, bankas signalizē ļoti augstu atvērtības līmeni risinājumiem, kas būtu nepieciešami sabiedrībai finanšu jautājumu risināšanai. Tajā pašā laikā bankas tempa ziņā apsteidz citi uzņēmumi. «Ņemot vērā, ka nebanku kredītdevēji patērētājam spēj kredītu atbilstošā kvalitātē izsniegt 15 minūšu laikā, kamēr banku politika nosaka 3–5 darbadienu administratīvo procesu, turklāt apzinoties, ka pie šobrīd izskanējušā kredīta gala izmaksu sliekšņa abu formu kredīti būs pielīdzināti cenā, noteikti nebanku sektors būs spējīgs izrādīt pilnvērtīgu konkurenci tradicionālajām bankām un to pakalpojumiem,» prognozē G. Endlers. Ja pakalpojumam ir līdzvērtīga cena, tad saņemšanas ātrums kļūst par prioritāro izvēles aspektu. Bankas šobrīd šādu ātrumu nodrošināt nespēj. Līdz ar to tie daži spēlētāji, kas nozarē paliks pēc grozījumu PTAL pieņemšanas, noteikti iegūs ievērojami lielāku lomu finanšu nozarē. Banku un nebanku sektori saplūdīs, saglabājot vien tehnoloģiski konceptuālās atšķirības, viņš paredz.
Salīdzinot ar bankām, nozares finanšu tehnoloģiju uzņēmumi klientiem piedāvā mazāku birokrātiju, jo lielu daļu no administratīvajām un izvērtēšanas funkcijām veic modernās tehnoloģijas, kas vērtē ne tikai personas digitālo nospiedumu, bet arī kredītvēstures rādītājus, stāsta 4finance izpilddirektors. Tas nozīmē, ka kredītņēmējs aizdevumu var saņemt attālināti, netērējot laiku kredītdevēja biroja apmeklējumam un neapgrūtinot sevi ar neskaitāmām izdrukām. Vienlaikus, ja patērētājs ir pieteicies saņemt aizdevumu bankā, tad lielākoties bez klātbūtnes filiālē šo aizdevumu saņemt nav iespējams. Principā aizdevuma noformēšanas stadijā nebanku kredīts kļūst izdevīgāks un lētāks. Jāņem vērā, ka alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji rada un piedāvā arvien personalizētākus produktus, kuru formā un funkcionalitātē vēl lielāku ietekmi iegūst pats gala patērētājs, viņa intereses, paradumi un vajadzības, piebilst G. Endlers.
Durvis atvērsies
Sektors transformējas, un būtiska nozīme būs arī ES maksājumu pakalpojumu direktīvai (PSD2). «Esam atkal jauna pavērsiena priekšā, kad PSD2 kontekstā tiek attīstīta jauna pieredze un paradumi – bankas tehnoloģija/tehniskie risinājumi kļūs nemanāmi, jo pakalpojumu sniedzējiem savos interneta veikalos vai pakalpojumu sniegšanas vietnēs būs iespēja iestrādāt banku nodrošinātās programmatūras (API), lai klienti varētu veikt norēķinus vai apskatīt konta atlikumu vietā un formātā, kādā mēs, iespējams, pat vēl nevaram iedomāties,» paredz I. Tetere.
PSD2 paver iespēju ne tikai katram veikt maksājumus, pieslēdzoties bankas kontam caur internetbanku vai mobilo lietotni, bet kontam varēs pieslēgties arī citu uzņēmumu platformas, protams, ja cilvēks pats to ļaus, skaidro M. Bērziņš. Tas nozīmē, ka tiek pavērtas durvis platformu attīstībai, kas ietver arī norēķinus par preci vai pakalpojumu. Katrai bankai būs izšķiršanās – attīstīties arī digitālo platformu izstrādē vai palikt par «naudas krātuvi», bet platformu nodrošinās citi uzņēmumi.
Vēl ir, kur augt
Kaut arī tiek uzsvērts, ka Latvijā nozare attīstās straujiem tempiem, vēl ir vieta izaugsmei, uzsver eksperti.
Pētījumu līmenī redzams, ka Latvija nav izteiktu izcilnieku vidū, atzīst I. Tetere.Tajā pašā laikā bankas Latvijā spēj būt elastīgākas nekā daudzviet citur Eiropā un jaunus risinājumus spēj ieviest ātrāk – piemēram, zibmaksājumu ieviešanā Latvija ir līdere Eiropā, spējot īsā laikā ieviest jauno risinājumu, raksturo M. Bērziņš. Pēc viņa domām, Latvijā bankas vairākos virzienos apsteidz finanšu tehnoloģiju uzņēmumus un ir galvenās inovāciju ieviesējas. Lielā mērā tas skaidrojams ar to, ka bankām ir pieejami lielāki resursi, plašs klientu loks, kā arī ir skaidri redzamas klientu vajadzības, līdz ar to iespēja apzināt riskus un saprast, kādus risinājumus ir vērts ieviest un kādus nav.
