Zemesgrāmatu uzbūve un lietojums

Kādi ir zemesgrāmatu principi, kas ir nostiprināti? Kāda nozīme zemesgrāmatu nodalījumiem? Kam ir pienākums sniegt e-lūgumus? Kas lemj, vai nostiprinājuma lūgums ir apmierināms vai atstājams bez virzības?

Iepazīstiet jaunos papildinājumus, kuru uzmanības centrā ir zemesgrāmatas!

Rokasgrāmatas autors ZAB Primus ietvēris komentārus, skaidrojumus par:

• zemesgrāmatas uzbūvi un tajā reģistrējamām ziņām;
• kārtību, kādā zemesgrāmatā izdarāmi ieraksti, un šo ierakstu veidiem;
• nostiprinājuma lūgumu sagatavošanas kārtību;
• zemesgrāmatu tiesnešu pieņemtajiem lēmumiem un to pārsūdzēšanas kārtību.

«Atbilstoši Civillikumam īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu iegūst tikai ar iegūšanas tiesiskā pamata un par to izgatavotā akta (līguma) ierakstīšanu zemes grāmatās. Zemes grāmatās jāieraksta ne vien katrs nekustamā īpašuma atsavinājums (pirkums, maiņa u.c.), bet arī vispār katra tā īpašnieka maiņa (uz tiesas sprieduma, izsoles akta vai cita pamata) (993. pants). Civillikumā nostiprinātais vispārējais princips nosaka, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās,» tēmas aktualitāti piesaka rokasgrāmatas autors ZAB Primus.

Iepazīstiet jauno 6. nodaļu «Zemesgrāmatas»:

• 6.1. «Zemesgrāmatu uzbūve»;
• 6.2. «Zemesgrāmatā ierakstāmās ziņas un ierakstu veidi»;
• 6.3. «Atzīmes»;
• 6.4. «Ieraksti»;
• 6.5. «Nostiprinājuma lūgumi»;
• 6.6. «Zemesgrāmatu tiesneši un to lēmumi»;
• 6.7. «Datorizētā zemesgrāmata».