Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma komentāri
Vērtīgs padomdevējs jebkuram nodokļu maksātājam!
- Rokasgrāmatā ir paskaidroti likuma panti, komentāru pamatā ir likumdošanas un tiesu prakses analīze, kā arī reāli uzņēmējdarbības apstākļi.
- Rokasgrāmata orientēta uz nodokļu maksātāju interesēm, lai atvieglotu nodokļu maksātājiem nodokļu likumu normu izpratni, kas ir īpaši svarīgi mainīgos nodokļu likumdošanas apstākļos.
- Rokasgrāmatā ir iekļauta informācija par pēdējām un gaidāmām izmaiņām nodokļu likumdošanā, tā paaugstinot nodokļu maksātāju informētības un izpratnes līmeni nodokļu aprēķināšanā, maksāšanā un plānošanā.
- Rokasgrāmata palīdzēs ikdienas darbā pilnveidot grāmatvedības uzskaiti, laikus novērst iespējamās kļūdas nodokļu aprēķinos, izvērtēt riskus nodokļu aprēķinā.
- Rokasgrāmata izdota, lai palīdzētu tās lietotājam rast atbildes uz jautājumiem, kas viņam kā nodokļu maksātājam var rasties. Vienkārša indeksu sistēma atvieglo vajadzīgās tēmas meklējumus un ietaupa nodokļu maksātāja laiku, tādējādi sekmējot ātrāku lēmumu pieņemšanu.
PVN aktualitātes: nodokļa rēķinu glabāšana, preču izvešanas pierādījumi
Sagatavojot jaunākos papildinājumus, biedrība "Apvienība par godīgiem nodokļiem" ir ņēmusi vērā Pievienotās vērtības nodokļa likuma pēdējos grozījumus (stājās spēkā šī gada sākumā) un aktuālo praksi, cita starpā komentējot šādus pantus:
- 8.1 pants "Preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī" un 61. pants – Eiropas Savienības ietvaros harmonizēti noteikumi attiecībā uz preču piegādēm uz citām ES valstīm un tiesībām nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā;
- 51. panta 6. daļa – par VID tiesībām liegt piemērot PVN 0 procentu likmi, ja preču piegādātājs nav iesniedzis pārskatu par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā vai pārskatos un deklarācijās norādīta nepatiesa informācija par attiecīgo darījumu;
- 133. pants "Nodokļa rēķinu glabāšana" – par nodokļu maksātāja tiesībām papīra formā izrakstīto un saņemto rēķinu pārvērst un glabāt elektroniskā formā.
Tā, piemēram, rokasgrāmatas autors norāda, ka likuma Par grāmatvedību 10. pants nosaka pamatkritērijus elektronisko dokumentu glabāšanai. Minētā likuma "Par grāmatvedību" norma, līdzīgi kā apskatāmā PVN likuma norma, nosaka, ka uzņēmums ir tiesīgs oriģinālos dokumentus, kas ir papīra formā, pārvērst elektroniskā formā. Jāatzīmē, ka elektroniskā formā pārvērstajam dokumentam glabāšanai elektroniskā vidē ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam. Tāpat uzņēmumam ir piešķirtas tiesības iznīcināt oriģinālo dokumentu, ja attiecībā uz elektroniskā formā pārvērsto dokumentu tiek ievēroti šādi pamatnoteikumi:
- ir nodrošināts oriģinālā dokumenta satura attēlojums un atbilstība šā panta otrajā daļā noteiktajā datu glabāšanas laikā;
- ir nodrošināta satura lasīšana datora ekrānā un, ja nepieciešams, atvasinājuma veidošana papīra formā;
- pārvērstais dokuments tiek aizsargāts pret neatļautu piekļūšanu, papildinājumiem, izmaiņām vai iznīcināšanu;
- pārvēršanas process, kā arī oriģinālā dokumenta iznīcināšanas process tiek dokumentēts uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma komentāri
8. pants. Preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību pielīdzināmie darījumi
8.1 pants. Preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī
17.1 pants. Preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī vieta Aktualizēts
31.1 pants. Preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī brīdis
43.1 pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana darījumu ķēdē
51. pants. Ierobežojumi nodokļa 0 procentu likmes piemērošanai
52. pants. Ar nodokli neapliekamās preču piegādes un pakalpojumi
61. pants. Citas dalībvalsts nodokļa maksātāja tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
133. pants. Nodokļa rēķinu glabāšana
134. pants. Citi nodokļa maksātāja pienākumi attiecībā uz nodokļa rēķiniem un darījumu uzskaiti
141. pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem
143. pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem
Eiropas Savienības Tiesa PVN lietā atzīst VID praksi par prettiesisku
VID savā praksē bieži apsūdzēja uzņēmumus pretiesiskā PVN sistēmas izmantošanā, kā rezultātā ļaunprātīgi izmantotas PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. VID savu lēmumu bieži balstīja uz nenozīmīgām detaļām darījumos, norādot, ka nodokļu maksātājs ir ieguvis fiskālas priekšrocības PVN jomā. Tai pašā laikā VID nekonstatēja un nenorādīja, kurā brīdī valsts ir cietusi negatīvas fiskālas sekas. VID pamatoja savu viedokli ar formāliem trūkumiem darījumu attaisnojošos dokumentos vai balstīja uz secinājumiem no darījumu partneru tālāko partneru amatpersonu un to darbinieku paskaidrojumos minētā.
2019. gada 10. jūlija spriedumā lietā Nr. C‑273/18 EST atzina šādu praksi par neatbilstošu PVN sistēmas pamatprincipiem. Lieta saistīta ar Latvijā reģistrētu uzņēmumu SIA "Kuršu zeme". Strīds starp minēto uzņēmumu un VID pēc būtības tika izskatīts gan rajona, gan apgabaltiesā. Minētās tiesu varas iestādes, tāpat kā VID, nekonstatēja, vai valsts budžets ir cietis zaudējumus, bet atzina, ka ļaunpātīga PVN sistēmas izmantošana ir notikusi, kā rezultātā nodokļu maksātājam ir aprēķināmi papildus budžetā maksājamie nodokļu maksājumi. EST spriedumā ir atzīts, ka VID ir jākonstatē reāli zaudējumi valsts budžetam, lai varētu izdarīt prezumciju, ka nodokļu maksātājs ir zinājis vai tam ir bijis jāzina par PVN sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.
Rokasgrāmatas autors biedrība "Apvienība par godīgiem nodokļiem" sagatavojusi jaunākos papildinājumus, ņemot vērā Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumus, kas pieņemti līdz 20. jūnijam. Būtiskākais: VID paplašinātas tiesības izslēgt nodokļu maksātājus no PVN maksātāja reģistra – kritēriji, VID tiesību piemērošanas robežas.
Citi aktuālie jautājumi, kuriem autors vērš uzmanību:
- 32. pants. "Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas brīdis" – pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas brīdis būvniecības pakalpojumiem, Eiropas Savienības tiesas 2019. gada 2. maija spriedums sprieduma analīze Budimex lietā no Polijas;
- 37.1 pants. "Ar nodokli apliekamā vērtība darījumos, kuros izmanto vairāku mērķu vaučeru" – jauna PVN piemērošanas kārtība darījumos, kuros izmanto vairāku mērķu vaučeri, PVN direktīvas prasību īstenošana Latvijā;
- 98. pants "Proporcija atskaitāmā priekšnodokļa daļas aprēķināšanai" – publiskas personas tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli, ja vienlaikus tiek veikti gan ar PVN apliekami, gan neapliekami vai ārpus PVN jomas esoši darījumi;
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma komentāri
1. pants. Likumā lietotie termini
32. pants. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas brīdis
37. pants. Ar nodokli apliekamā vērtība darījumos ar nekustamo īpašumu un darījumos par apbūves tiesības piešķiršanu
37.1 pants. Ar nodokli apliekamā vērtība darījumos, kuros izmanto vairāku mērķu vaučeru
52.1 pants. Ar nodokli neapliekamie pakalpojumi, kurus sniedz neatkarīgā personu grupa
83.1 pants. Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja reģistrēta nodokļa maksātāja materiāltehniskās un finansiālās iespējas neatbilst nevienam no tā saimnieciskās darbības veidiem
83.5 pants. Izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja reģistrēts nodokļa maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu
85. pants. Personas, kuras maksā nodokli valsts budžetā par preču importu
98. pants. Proporcija atskaitāmā priekšnodokļa daļas aprēķināšanai
143.4 pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms melno un krāsaino metālu pusfabrikātu piegādēm
Starpnieka jēdziena skaidrojums PVN likuma izpratnē
PVN likuma izpratnē starpniecības definīcija ir sniegta 1. panta 26. punktā. Starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju. Starpnieks īsteno citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību un izraksta rēķinu tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Līdz ar to komersanti, kas preces pārdod vai sniedz pakalpojumus savā vārdā, neskatoties uz faktu, ka tie nav šo preču ražotāji vai oficiālie izplatītāji, PVN likuma izpratnē nav uzskatāmi par starpniekiem, jo šīs personas PVN likuma izpratnē ir ieguvušas un tālāk nodod tiesības rīkoties ar lietu kā īpašnieki.
Jāņem vērā, ka starpnieka definīcija PVN likuma ietvaros ir atšķirīga no vispārpieņemtās VID un administratīvo tiesu piekoptās prakses.
Praksē pieņemts, ka starpnieks ir persona, kas pats neražo preces vai nav pakalpojuma priekšmeta radītājs, bet šīs preces vai pakalpojumus ir iegādājies no citas personas ar mērķi tos pārdot tālāk (ilustratīvam piemēram skatīt 11. paragrāfu Augstākās tiesas 2019. gada 22. janvāra spriedumā lietā Nr. SKA-76/2019).
Starpnieka definīcijas skaidrojums ir viens no jaunāko komentāru aspektiem. Tāpat cita starpā "Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma komentāros" aktualizēti šādi jautājumi:
- 5. pants "Ar nodokli apliekamie darījumi" – līgumsods un zaudējuma atlīdzināšana par negūto peļņu, EST 2018. gada 22. novembra spriedums lietā Nr. C‑295/17;
- 43. pants "Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana preču piegādēm" – preču eksporta deklarāciju nenoformēšana un tiesības piemērot PVN 0 procentu likmi. EST savā 2019. gada 28. marta spriedumā lietā C‑275/18 Milan Vinš;
- 113. pants "Nodokļa atmaksāšana citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam" – piemērojamie kritēriji un Latvijas tiesu prakse.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma komentāri
1. pants. Likumā lietotie termini
5. pants. Ar nodokli apliekamie darījumi
7. pants. Darījumi, kurus neuzskata par preču piegādi par atlīdzību vai pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību
26. pants. Starpniecības pakalpojuma sniegšanas vieta
43. pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana preču piegādēm
52. panta pirmās daļas 1.–20. punkts
87. pants. Personas, kuras maksā nodokli valsts budžetā par jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības teritorijā
112. pants. Nodokļa atmaksāšana trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam
113. pants. Nodokļa atmaksāšana citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam
114. pants. Reģistrēta nodokļa maksātāja pieteikuma iesniegšana nodokļa atmaksas saņemšanai citā dalībvalstī
143.5 pants. Īpašs nodokļa piemērošanas režīms sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei
PVN aktualitātes: ES tiesa par preču importu, dārmetāla lūžņi, pienākums reģistrēties
Kādas problēmsituācijas atklājušās par samazināto PVN likmi augļiem, ogām un dārzeņiem?
Vēršam uzmanību šādām PVN aktualitātēm
- tiesību normā iekļautais augļu, ogu un dārzeņu saraksts un ar to radītā problemātika (42. panta sešpadsmitā daļa "Īpaši samazināta PVN likme Latvijai tipiskiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem");
- kādā apmērā un kādās situācijās nodokļu maksātāji ir tiesīgi atkāpties no pamatnoteikuma, ka ar PVN ir apliekama visa kopējā preču un pakalpojuma vērtība (tai skaitā nodokļi, nodevas un citi maksājumi) (35. panta "Preču piegādes un pakalpojuma vērtībā iekļaujamās izmaksas un maksājumi" pirmā daļa);
- Eiropas Savienības tiesas prakse par atskaitāmā PVN priekšnodokļa summas koriģēšanu, ja tiek samazināta kopējā no darījuma izrietošā saistību summa (106. panta pirmais punkts "Priekšnodokļa korekcija citos gadījumos");
- Eiropas Savienības tiesas vērtējums par tiesībām labot PVN gada deklarācijas un atskaitīt PVN priekšnodokli pēc procesuāla termiņa beigām (118. pants "Nodokļa deklarācijas un paziņojuma par nodokļa samaksu iesniegšanas termiņi");
Saistībā ar samazināto nodokli jāņem vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra ieviesta īpaša samazināta PVN likme Latvijai tipiskiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kas var būt mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti. Likumā īpaši atrunāts, ka samazinātā PVN likme nav piemērojama termiski vai kā citādi apstrādātiem produktiem. Pilns saraksts ar produktiem pieejams šī likuma pirmajā pielikumā. Jāņem vērā, ka, lai piemērotu samazināto PVN likmi, nav būtiska produktu izcelsmes valsts. Samazinātas PVN likmes piemērošana svarīga ir paša produkta bioloģiska atbilstība likuma normās atrunātajam sarakstam ar dārzeņiem, garšaugiem, augļiem un ogām.
Jāatzīst, ka praksē tiesību norma var radīt dažādus praktiskus sarežģījumus. Piemēram, izvērtējot, vai garšaugi atbilst PVN likuma pirmā pielikuma 17. punktā norādītajai produktu kategorijai "garšaugi". Apskatītajā normā skaidri norādīts, ka par garšaugiem uzskata dilles, lapu pētersīļus, baziliku, koriandru (kinza), piparmētras un tamlīdzīgus augus. Ņemot vērā, ka tiesību norma tikai indikatīvos nolūkos uzskaitu dažus garšaugus, pirms tiek piemērota samazināta PVN likme, jāspēj atbildēt uz jautājumu, vai konkrētais augs ir uzskatāms par Latvijai tipisku garšaugu.
Savukārt saistībā ar priekšnodokļa korekciju PVN direktīvas 90. pantā noteikts, ka, darījumu anulējot, atsakoties no tā, pilnīgi vai daļēji nemaksājot, vai arī, ja darījuma vērtību samazina pēc tam, kad notikusi piegāde, attiecīgi samazināma summa, no kuras rēķina PVN. Savukārt PVN direktīvas 184. pantā noteikts, ka sākotnēji atskaitītās PVN summas koriģē, ja atskaitītais PVN priekšnodoklis ir bijis lielāks vai mazāka par to, uz kādu nodokļa maksātājam bijušas tiesības. Minētās PVN direktīvas normas nosaka, ka darījumam piemērojamām PVN summām jākorelē ar darījuma patieso vērtību, proti, atlīdzību, kas saņemta vai būs saņemama par preču vai pakalpojuma piegādi.
Par minēto EST savu vērtējumu sniedza 2018. gada 22. februāra spriedumā lietā Nr. C‑396/16 T‑2. Lietas apstākļi bija šādi: ar tiesas lēmumu Slovēnijas uzņēmumam T-2 tika apstiprināts sanācijas process, kas sevī ietvēra parādsaistību dzēšanu.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma komentāri
35. pants. Preču piegādes un pakalpojuma vērtībā iekļaujamās izmaksas un maksājumi
42. pants. Nodokļa samazinātās likmes piemērošana
52. panta pirmās daļas 1.–20. punkts
106. pants. Priekšnodokļa korekcija citos gadījumos
118. pants. Nodokļa deklarācijas un paziņojuma par nodokļa samaksu iesniegšanas termiņi
PVN piemērošana darījumos ar filiālēm - piemēri un tiesu prakse
Praksē nākas saskarties arī ar dažādiem viedokļiem par to, vai darījumiem, kuri tiek veikti vienas juridiskas personas ietvaros, ir jāpiemēro PVN normas. Ja nav nekādu šaubu par Latvijā reģistrēta galvenā uzņēmuma darījumiem ar tā filiāli Latvijā, tad tādas rodas, ja darījums tiek veikts starp galveno uzņēmumu, kurš ir reģistrēts vienā valstī, un tā filiāli, kura ir reģistrēta citā valstī.
Piemēram, starp galveno uzņēmumu vienā valstī un tā filiāli citā valstī tiek veikti darījumi, kuri tiktu uzskatīti par pakalpojumiem, ja šis darījums būtu veikts starp divām juridiskām personām. Vieni no izplatītākajiem «pakalpojumiem» ir vadības un konsultāciju pakalpojumi, kad galvenais uzņēmums nodrošina savas filiāles vadību, sniedz tai nepieciešamās konsultācijas, kā arī apmāca darbiniekus un citādi atbalsta filiāles darbību. Šādā situācijā bieži vien galvenais uzņēmums izraksta rēķinu savai filiālei par to izdevumu summu, kas radušies, sniedzot šos «pakalpojumus».
Lai noteiktu PVN piemērošanu šādiem pakalpojumiem, ir jāizvērtē gan PVN likuma, gan direktīvas 2006/112/EK normas.
PVN likuma 1. panta 14. punkts nosaka, ka pakalpojuma sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde un atbilst vienai no piecām pazīmēm, kuras ir uzskaitītas likumā. Lai noteiktu, vai darījumu starp galveno uzņēmumu un tā filiāli uzskata par pakalpojumu sniegšanu, tam ir jāatbilst šādām pazīmēm:
- tā nav preču piegāde;
- attiecībām starp galveno uzņēmumu un filiāli ir jābūt klasificējamām kā tiesiskam darījumam;
- šī darbība tiek veikta saimnieciskās darbības ietvaros.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma komentāri