Briest PVN maksātāju reģistra tīrīšana

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits turpina sarukt, nodokļu administrācijai būs lielākas tiesības izslēgt no PVN maksātāju reģistra vairākos gadījumos

Saeima pirmajā lasījumā 11. aprīlī akceptēja piedāvātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz lielākas tiesības Valsts ieņēmumu dienestam. Piedāvāto izmaiņu redakcijas gan vēl tikšot slīpētas Saeimas atbildīgajā komisijā.

Riska zona

Grozījumi paredz, ka nodokļu administrācija varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu; ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt pienākumu sadarboties ar VID, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi. 

Tukšas čaulas  ēsma

Pēc VID datiem, 2017. gadā konstatēti 553 uzņēmumi, kuri trīs mēnešus bija iesnieguši tukšas PVN deklarācijas un tad pēkšņi iesniedza PVN deklarāciju ar kopējo vērtību virs 70 000 eiro. Šādu uzņēmēju radītie zaudējumi PVN budžetam 2017. un 2018. gada pusgadā veidoja 40,8 milj. eiro. Ir novērots, ka PVN krāpniecības shēmās iesaistās (tiek izmantoti) tā dēvētie "guļošie" uzņēmumi, bet nodokļu administrācijai ir vajadzīgs instruments šādu iespēju liegšanai.

Vēlme ir "iztīrīt" PVN maksātāju reģistru no tiem, kuriem 12 mēnešus nav aktivitāšu.

Tāpat nodokļu administrācija saskata risku saistībā ar amatpersonu nomaiņu. Proti, vispirms uzņēmums tiek reģistrēts kā PVN maksātājs, bet pēc brīža, neuzsākot saimniecisko darbību, tiek mainīta valde, kura var tikt iesaistīta PVN krāpšanā. Vienlaikus nodokļu administrācija no jaunās valdes vēlas skaidrojumu par turpmāko saimniecisko darbību. Īpaša riska zonā būtu amatpersonas ārzemnieki, jo amatpersonas mēdz nomainīt ar trešo valstu ārzemniekiem, kurus grūti sasniegt, un daļā gadījumu arī ar ES dalībvalstu cilvēkiem, kurus VID vēl varot sasniegt.  

Vienlaikus ir iespēja no PVN maksātāju reģistra izslēgtos atkārtoti reģistrēt šajā pašā reģistrā.

DB jau vēstīja par VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora Kaspara Podiņa stāstīto Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, ka 99% visu fiktīvo uzņēmumu, uz kuriem tiek norakstīti nodokļu parādi, amatpersonas ir ārzemnieki. Krāpnieki efektīvi izmanto caurumus Latvijas likumdošanā un nodarbojas ar fiktīvu amatpersonu importu–eksportu, jo mūsu fiktīvās amatpersonas, kuras Latvijā izslēgtas no aprites, tiek izmantotas Igaunijā, Lietuvā un pat Polijā un Čehijā, savukārt no šīm zemēm "amatpersonas" tiek atvestas atkal uz Latviju. Turklāt daudz fiktīvo amatpersonu ir no Ukrainas un Baltkrievijas. "Ja piedāvātos grozījumus akceptēs, tas būs milzīgs solis, tad PVN ieņēmumi nevis pieaugs par dažiem desmitiem, bet varbūt pat simtiem milj. eiro," uzsvēra K. Podiņš. Viņš uzskata, ka  organizētā noziedzība īstenos situāciju, kad valdē būs Latvijas pilsonis ar brīnišķīgu nodokļu maksāšanas vēsturi un būs arī kāds ārvalstnieks, bet pēc kāda laika vietējais kadrs pametīs valdi. 

Slīd lejā

Pēc vairāku DB aptaujāto nodokļu ekspertu domām, šo grozījumu pieņemšana ļaus veikt PVN maksātāju reģistra tīrīšanu, atstājot patiešām strādājošos. Vienlaikus samazināsies PVN maksātāju reģistrā esošo uzņēmumu skaits. Aptaujātie cer, ka no PVN reģistra tikai formālu prasību vai kritēriju neizpildes dēļ netiks "izmests" neviens reāli strādājošs uzņēmums.

Interesanti, ka, neraugoties uz IKP pieaugumu, pēdējos gados PVN maksātāju skaits "kūst".

Proti, 2016. gada 1. aprīlī kopumā PVN maksātāju reģistrā bija atrodami 91 437 maksātāji, bet 2019. gada 1. aprīlī – vairs tikai 82 719. Tādējādi četru gadu laikā PVN maksātāju reģistrā esošo maksātāju skaits sarucis par 8718  jeb par 9,5%. Turklāt tas noticis, pat neraugoties uz to, ka no 2018. gada tika pazemināts obligātais PVN maksātāja reģistrācijas slieksnis no 50 000 eiro uz 40 000 eiro.

Visvairāk tirdzniecībā

Pēc SIA Lursoft pētījuma datiem visvairāk PVN maksātāju ir tirdzniecībā. Vērtējot pēc PVN reģistra uzņēmumu īpatsvara pret konkrētās jomas komersantiem, visaugstākais tas  ir elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē – kopumā reģistrēti 736 uzņēmumi, no kuriem 68,6% ir PVN reģistrā. No PVN reģistra šogad izslēgti 10 šīs jomas uzņēmumi, bet reģistrēti – divi, liecina SIA Lursoft pētījums.