Būtiski grozījumi Civilprocesa likumā
2018. gada sākumā stājās spēkā būtiski grozījumi Civilprocesa likumā, tāpat 1. martā ar Zemgales rajona tiesas izveidošanu noslēdzās tiesu teritoriālā reforma. Šie nesenie grozījumi saistīti ar izmaiņām:
- tiesu sistēmā Latvijā;
- sprieduma pasludināšanas un sastādīšanas kārtību;
- saīsinātā sprieduma izpratni un turpmāku lietošanu civilprocesā;
- tiesāšanās izdevumiem.
Piemēram, šobrīd tiesas pavēstē iekļauj norādījumu, ka tiesvedība notiek valsts valodā un ka lietas dalībniekam, kurš nepārvalda valsts valodu, ir pienākums pašam nodrošināt tulka palīdzību, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Lietas dalībniekam ir pienākums nodrošināt tulka palīdzību arī ekspertiem vai lieciniekiem, kas izsaukti pēc viņa lūguma, ja eksperts vai liecinieks nepārvalda tiesvedības valodu.
Tiesas sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus, pavēstes u.c.), kā arī dokumentus (pieteikumus sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzības, rakstveida paskaidrojumu norakstus u.c.), kurus sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa, nosūta ar vienkāršu pasta sūtījumu, elektroniskā pasta sūtījumā vai piegādā ziņnesis.
Advokātam, notāram, tiesu izpildītājam, valsts un pašvaldības iestādei pavēsti nosūta elektroniskā pasta sūtījumā. Advokātam tiesa par tās sagatavotiem dokumentiem, kā arī par citiem elektroniski sagatavotiem dokumentiem paziņo tiešsaistes sistēmā, savukārt notāram, tiesu izpildītājam, valsts un pašvaldības iestādei par tiesas sagatavotiem dokumentiem, kā arī par citiem elektroniski sagatavotiem dokumentiem paziņo elektroniskā pasta sūtījumā, ja vien šajā daļā minētā persona nav paziņojusi tiesai par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā.
Tiesas dokumentus var izsniegt adresātam personīgi pret parakstu, ja nepieciešams, ar pavēsti izsaucot adresātu ierasties pēc izsniedzamajiem dokumentiem uz tiesu. Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam lietā.
Pavēsti fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Savukārt izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir:
- izdevumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu;
- ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītie atlīdzināmie izdevumi.
Ziņas par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu apmēru tiesa iegūst no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistra un no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja iesniegtā paziņojuma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu civillietās, ja šīs ziņas nav iekļautas minētajā reģistrā.
Ja puse, no kuras saskaņā ar šā panta otro daļu būtu jāpiedzen izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, tad ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus uzņemas valsts.
1. Tiesu sistēma un alternatīvie strīdu risināšanas veidi
2. Prasības tiesvedība
