Darbinieka uzteikums, kolektīvā atlaišana, termins "uzņēmums", darba sludinājums un darba intervija Darba likuma kontekstā

Autore juriste Karīna Platā, papildinot rokasgrāmatu, sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:
  • Kāda ir prakse saistībā ar darba līguma izbeigšanu pirms uzteikuma termiņa beigšanās? Vai darba devējam ir pienākums piekrist darbinieka iesniegumam ar izteikto vēlmi noteiktā datumā izbeigt darba tiesiskās attiecības? Kāpēc parasti darba devēji piekrīt darbinieka uzstādījumam par darba līguma izbeigšanas datumu?
  • Kad darbinieks ir tiesīgs izbeigt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu – vienu mēnesi? Ko nozīmē "svarīgs iemesls", un kā tas definēts normatīvajos aktos? Kad darba devējs var neizmaksāt atlaišanas pabalstu? Kādas ir situācijas tiesu praksē?
  • Kā kolektīvās atlaišanas situācijā ņemt vērā amatu vakances? Pēc kādām dienām aprēķina atlaižamo darbinieku skaitu? Kāds ir likumā noteiktais darbinieku skaits?
  • Kāpēc atlaižamo darbinieku skaitā iekļaujami arī tie darbinieki, kuru darba tiesisko attiecību izbeigšanu ir veicinājis darba devējs, piemērojot citu pamatojumu (nevis DL 101. panta pirmās daļas 9. punktu)?

Savukārt autore juriste Rita Dindune pievērš uzmanību šādām situācijām no prakses:

  • Kā termins "uzņēmums" ir definēts Profesiju klasifikatorā? Kāda atšķirība no Darba likuma?
  • Kāpēc jāuzskata, ka darba sludinājums–paziņojums par brīvajām darba vietām darba devējam ir jāpilda? Kāds ir normatīvais arguments?
  • Kādu informāciju darba devējs nevar jautāt darba intervijās, bet var ievākt, noformējot darba līgumu? Kāpēc šāda papildinformācija ir nepieciešama, slēdzot darba līgumu?

DLK

 

 

     Darba likuma komentāri