Darbinieku atbildības jautājumi - vispārējais regulējums, disciplināratbildība, civiltiesiskā atbildība

Darba tiesisko attiecību ietvaros var rasties dažāda rakstura situācijas, kurās darbinieku pārkāpumu gadījumā darba tiesisko attiecību izbeigšana ir pats radikālākais lēmums, un var būt gadījumi, kad darba devējs tomēr pieļauj darba tiesisko attiecību turpināšanu ar konkrēto darbinieku. Tad darba devējs izvērtē, vai ir pamats darbinieka disciplināratbildībai vai civiltiesiskajai atbildībai, vai pašos smagākajos gadījumos darba devējam var būt nepieciešamība izlemt par kardinālu soli – iesniegt iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs, lai uzsāktu kriminālprocesu par konstatēto iespējamo kriminālo darbību.

No darba devēja puses jebkurš pārkāpums ir uztverams nopietni, atbilstoši dokumentējams un izvērtējams, lai izslēgtu iespējamus atkārtošanās gadījumus vai novērstu nopietnākus pārkāpumus. Tāpēc Darba likums nosaka gan darbinieka pienākumus un saistības pret darba devēju, gan arī kārtību, kā darba devējam būtu jārīkojas, konstatējot kādu pārkāpumu no darbinieka puses.

Nopietnākos gadījumos likums dod iespēju izbeigt darba līgumu ar darba devēja uzteikumu. Savukārt darbiniekam ir tiesības apstrīdēt gan darba devēja piemērotos disciplinārsodus, gan uzteikumu vai nepiekrist ieturējumu veikšanai no darba samaksas.

Pamats darbinieka atbildībai pret darba devēju un arī trešajām personām ir likums, šī darbinieka noslēgtais darba līgums un darba devēja apstiprinātās iekšējās politikas un noteikumi. Atkarībā no darbinieka nodarījuma rakstura un piemērojamā tiesiskā regulējuma darba devējs var piemērot disciplināratbildību vai civiltiesisko atbildību, tas ir, civiltiesiskā kārtībā prasīt nodarīto zaudējumu atlīdzību tiktāl, cik to pieļauj likums.

Papildus esošajam Darba likuma 9. panta aizliegumam radīt nelabvēlīgas sekas darbiniekam, tai skaitā sodīt, ja darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības vai informē kompetentās iestādes vai amatpersonas par noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanu darbavietā, nākotnē būs vērā ņemams arī Trauksmes celšanas likums, kas ir pieņemts Saeimā 1. lasījumā.

​Tāpat Saeimā 1. lasījumā ir izskatīts likumprojekts par komercnoslēpuma aizsardzību (Komercnoslēpuma likums), ko varēs attiecināt uz darba tiesiskajām attiecībām, un darba devējiem būs vērtīgi iepazīsties arī ar tā regulējumu.

Sakarā ar disciplinārsodu piemērošanu un apstrīdēšanu Saeimā ir iesniegti grozījumi Darba likuma 90. pantā, kas paredz, ka gadījumā, ja, izskatot sūdzību par piezīmes vai rājiena atcelšanu, darba devējs pieņem lēmumu piezīmi vai rājienu neatcelt, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts attiecīgais darba devēja lēmums. Ja darba devējs Darba likuma 94. panta otrajā daļā noteiktajā laikā nav izskatījis sūdzību un sniedzis darbiniekam atbildi par pieņemto lēmumu, uzskatāms, ka darba devējs piezīmi vai rājienu ir atcēlis.

     Personāla vadības rokasgrāmata

2.10. Darbinieku atbildības jautājumi

• 2.10.1. Vispārējais regulējums
  • 2.10.1.1. Darbinieka pienākumi, lai nepieļautu, novērstu vai mazinātu iespējamos zaudējumus
  • 2.10.1.2. Vispārējie principi, piemērojot darbiniekiem disciplināratbildību vai civiltiesisko atbildību
    • Vienlīdzības princips
    • Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas
• 2.10.2. Disciplināratbildība
  • 2.10.2.1. Piemērošana un noformēšana, termiņi
• 2.10.3. Civiltiesiskā atbildība
  • 2.10.3.1. Pamats atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības
  • 2.10.3.2. Vairāku darbinieku civiltiesiskā atbildība par zaudējumiem
  • 2.10.3.3. Ieturējumi no darba samaksas
• 2.10.4. Konfidenciālas informācijas neizpaušanas un nekonkurēšanas pienākums
• 2.10.5. Atstādināšana
• 2.10.6. Iekšējās izmeklēšanas un lietas izvērtēšanas stadijas