Iepirkuma procedūras publiskajā sektorā
Atbilstoši jaunajam Publisko iepirkumu likumam[1] (PIL) iepirkuma procedūrās publiskajā sektorā ir izmaiņas:
- iepirkuma procedūrās (atklātā konkursā, slēgtā konkursā, konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa dialogā, sarunu procedūrā) un metu konkursā, ņemot vērā to, ka PIL noteikto iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtību un termiņus šobrīd regulē ne tikai likums, bet arī Ministru kabineta izdotie noteikumi;
- inovācijas partnerības procedūrā - jaunā iepirkumu procedūra, ko piemēro, lai uzsāktu ilgtermiņa sadarbību jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei;
- regulējumā, kas saskaņā ar pārņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem paredz iepriekš nebijušu elektronisku informācijas un dokumentācijas apmaiņu, kā arī lielāku atklātību publiskajā iepirkumā;
- kārtībā, kā veikt citu atsevišķo publisko iepirkumu, tostarp par PIL 2. pielikumā noteikto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkumu uzsākšanu;
- citos nozīmīgos un apjomīgos nosacījumos, tostarp pienākums organizēt zaļo publisko iepirkumu vairākās jomās, nekā tas bija līdz šim.
Piemēram, salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu, inovācijas partnerības procedūra ir jauna iepirkumu procedūra, kuras piemērošanas mērķis ir izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei. Termins "inovācija" jāsaprot kā jauna vai būtiski uzlabota produkta, pakalpojuma vai procesa (piemēram, ražošanas, būvniecības procesa) ieviešana, jaunas tirdzniecības metodes vai jaunas organizatoriskās metodes ieviešana uzņēmējdarbībā, darbavietu organizēšanā vai ārējās attiecībās (Publiskā sektora direktīvas 2.panta 1.punkta 22.apakšpunkts).
Šādas iepirkumu procedūras izveides nepieciešamība pamatota ar to, ka publiskais iepirkums ir īpaši svarīgs inovācijas veicināšanā, kam ir liela nozīme turpmākajai izaugsmei Eiropā, tostarp, lai palīdzētu atrisināt sabiedrības problēmas vai atbalstītu stratēģiju "Eiropa 2020" gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (Publiskā sektora direktīvas 95.apsvērums, 2.panta 1.punkta 22.apakšpunkts). Ilgtermiņa inovācijas partnerība dod iespēju jauna, inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar noteikumu, ka šādu inovatīvu produktu vai pakalpojumu vai inovatīvus būvdarbus var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām, un saistībā ar minēto iegādi nav nepieciešama atsevišķa iepirkuma procedūra (Publiskā sektora direktīvas 49.apsvērums).
Savukārt zaļais publiskais iepirkums ir tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkums, kuru ietekme uz vidi to aprites ciklā ir mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem ar tādu pašu lietojuma mērķi, kas iegādāti, nepiemērojot zaļā publiskā iepirkuma principus. Zaļā iepirkuma veicināšanas mērķis ir samazināt publiskajos iepirkumos iegādāto preču, pakalpojumu un būvdarbu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, vienlaikus sekmējot videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirgus attīstību un vietējās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu.
Saskaņā ar PIL 19.pantu pasūtītājs, sagatavojot iepirkumu, ņem vērā MK 2017.gada 20.jūnija noteikumus Nr.353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.353).
MK noteikumi Nr.353 nosaka:
- zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk – zaļais iepirkums) principus, prasības un to piemērošanas kārtību, preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kurām piemēro zaļā iepirkuma prasības, piedāvājumu izvērtēšanas kritērijus, iepirkuma līguma izpildes noteikumus un kontroles kārtību;
- zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti. Šīs preču un pakalpojumu grupas ir: biroja papīrs, drukas iekārtas, datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli. Detalizēts šo preču un pakalpojumu raksturojums ir noteikts MK noteikumu Nr.353 1.pielikumā;
- zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, kurus var izmantot būvdarbu, kā arī citu prioritāru preču un pakalpojumu grupu publiskajā iepirkumā. Šīs preču un pakalpojumu grupas ir: būvdarbi (biroju ēkas), ceļu būve un satiksmes zīmes, ūdens sildītāji siltuma ražošanai, dārzkopības produkti un pakalpojumi, elektroenerģija, klozetpodi un pisuāri, koģenerācijas iekārtas, mēbeles, notekūdeņu infrastruktūra, sienu paneļi, izlietnes krāni, dušas uzgaļi un to aprīkojums, tekstilpreces, transports, veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas (veselības aprūpes EEI). Detalizēts šo preču un pakalpojumu raksturojums ir noteikts MK noteikumu Nr.353 2.pielikumā;
- aprites cikla izmaksu metodiku enerģiju patērējošām precēm, kas noteikta MK noteikumu Nr.353 3.pielikumā.
Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata
5. Iepirkuma procedūras publiskajā sektorā
- ^ Spēkā no 2017. gada 3. marta.
