Ko būtiski izprast, piemērojot normas par atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ?
Aplūkojot aktuālo praksi, autore Karīna Platā vērš uzmanību šādiem jautājumiem:
- Ko nozīmē "ne ilgāk kā piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā neveic darbu sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību"? Ko būtiski izprast, piemērojot šo normu?
- Kādos gadījumos darba devējs var piemērot darba laika organizēšanas īpašos noteikumus?
- Kādi īpaši darbinieku nodarbināšanas nosacījumi var tikt piemēroti arī noteiktās nozarēs nodarbinātajiem?
- Kādi nosacījumi jāņem vērā darbiniekiem, kas nodarbināti pilsētas sabiedriskajā transportā?
Piemēram, Karīna Platā norāda, lai atbalstītu personu iesaistīšanos Zemessardzē, ar 2020. gada 1. janvāri stājas spēkā nosacījums par atlīdzības saglabāšanu gadījumā, kad darbinieks ne ilgāk kā piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā neveic darbu sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību. Ko nozīmē "ne ilgāk kā piecas dienas"? Tas nozīmē, ka, ja darbinieks trīs dienas tiek iesaistīts zemessargu kolektīvajās apmācībās, tad darba devēja pienākums ir piešķirt trīs brīvas dienas, saglabājot par tām atlīdzību. Savukārt, ja darbinieks zemessargu kolektīvajās apmācības tiek iesaistīts septiņas dienas, tad darba devēja pienākums ir piešķirt brīvas visas dienas, bet saglabāt atlīdzību par piecām.
Vēršam uzmanību, ka Darba likuma jaunākie grozījumi (E DAĻA. ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA, 2019. gada 17. oktobra grozījumi) rokasgrāmatā tiks iekļauti un komentēti nākamajos papildinājumos. Šie grozījumi būs spēkā no š. g. 1. jūlija.
55. pants. Darba kārtības noteikumi
74. pants. Atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ
90. pants. Piezīme un rājiens
148. pants. Darba laika organizēšanas īpašie noteikumi
