Slimošana atvaļinājuma laikā. Kā rīkoties?
Katrā konkrētā situācijā, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā darbiniekam ir bijusi darbnespēja, pusēm jāvienojas par to, vai atvaļinājuma periods, kurā darbinieks bijis darbnespējīgs, pārceļams vai pagarināms. Ar terminu "darbnespējīgs" saprotama paša darbinieka darbnespēja, ko apliecina darbnespējas lapas A un B, kā arī darbnespēja līdz 14 gadu veca slima bērna kopšanas dēļ, ko apliecina darbnespējas lapa B.
Tas nozīmē, ka pamats Darba likuma 150. panta sestās daļas noteikumam par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma pagarināšanu vai pārcelšanu ir darbinieka darbnespēju apliecinošs dokuments, bet nevis atzīme tajā, kas norāda, vai pats darbinieks bijis darbnespējīgs vai kopis slimu bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Praksē atvaļinājuma pagarināšana ne vienmēr iespējama gadījumos, kad darbinieks pakļauts, piemēram, maiņu vai darba grafikiem. Atvaļinājuma pagarināšana ir problemātiska arī aktīvajos atvaļinājumu periodos, piemēram, vasarā, kad strikti saplānoti visu darbinieku atvaļinājumi. Ja puses vienojas par atvaļinājuma pārcelšanu uz citu laiku, jāizdara attiecīgi grozījumi atvaļinājumu grafikā un darbiniekam ar to jābūt iepazīstinātam.
Jāņem vērā, ka darbinieku ikgadējā atvaļinājuma vēlmes darba devējam jāņem vērā pēc iespējas. Tātad primārā ir uzņēmuma normālas darbības nodrošināšana. Darba devējam ieteicams laikus informēt attiecīgos darbiniekus par periodiem un iemesliem, kuros uzņēmuma interesēs nav iespējams piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tāpat, ja darba devējam ir iespēja piešķirt tikai daļu no atvaļinājuma, darbinieki par to būtu jāinformē savlaikus. Savlaicīga informācijas sniegšana novērsīs savstarpēju neizpratni, neuzticību un spriedzi. Savukārt darbiniekiem jāņem vērā, ka likums neparedz priekšrocību darbiniekiem noteikt, kad viņi vēlas izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un darba devēja pienākumu pakļauties šīm interesēm.
