Būvniecības vadības rokasgrāmata

"Būvniecības vadības rokasgrāmatas" autors ZAB "JAUNZARS un PARTNERI", sagatavojot jaunākos papildinājumus, vērš uzmanību izmaiņām Būvniecības likumā. Šie grozījumi ar 2021. gada janvāri paredz būtiskas izmaiņas gan būvniecības procesa regulējumā, gan visu būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku pienākumos un to atbildībā:

1. Ar grozījumiem Būvniecības likumā, pirmkārt, tiek nodalīta katrā būvniecības procesa posmā iesaistītā dalībnieka atbildības apjoms tā, lai par katru no jautājumiem ir viena atbildīgā persona, otrkārt, konkretizēta būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja kompetence, treškārt, uzlabots būvniecības procesa regulējums, tajā skaitā, novēršot konstatētās neskaidrības Būvniecības likuma piemērošanā, un, ceturtkārt, "klusēšanas – piekrišanas" principa piemērošana.
2. Lai mazinātu strīdus situāciju, kurā viena būvniecības procesa posma dalībnieki ir spiesti pārbaudīt cita procesa dalībnieka veikto darbu atbilstību normatīvo aktu prasībām, ar veiktajiem grozījumiem, visi būvniecības procesa dalībnieki var paļauties uz to, ka citu procesa dalībnieku pienākumi ir veikti pienācīgā kārtā atbilstoši normatīvo aktu prasībām, piemēram, būvdarbu veicējs var paļauties, ka būvprojekta izstrādātājs ir veicis savus pienākums atbilstoši – būvniecības ieceres dokumentācija atbilst normatīvo aktu prasībām.
3. Ja būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas nav pieprasījis būvprojekta dokumentācijas papildu detalizācijas izstrādi, tad viņš ir atbildīgs par iespējamajām sekām, izņemot gadījumus, ja būvprojektēšanas dokumentācijā ir norādīts, ka būvdarbos ir jāizmanto noteikts būvizstrādājums, bet tā atbilstība nav pietiekama, lai nodrošinātu efektīvu būvniecību.
4. Būvvaldes darbosies pēc vienotas efektīvas kvalitātes kontroles sistēmas, jo katra no pašvaldībām darbosies pēc viena noteikta principa, t.i., arhitektoniskā kvalitātes principa, un ir noteikti vienoti sasniedzami termiņi, kuros jāizskata iesniegums par būvniecības ieceres izskatīšanu būvvaldē.
5. Būvinspektors konstatējot patvaļīgo būvniecību ir visciešāk informēts par lietas faktiskajiem apstākļiem, lai pieņemtu lēmumu un dotu iespēju tā ātrākai apstrīdēšanai iestādes augstākai amatpersonai vai tiesai, tādējādi nodrošinot arī laika efektivitāti un pastāvošo apstākļu apzināšanu.
6. Būvniecības valsts kontroles biroja kontroles veikšana tiek paplašināta pār visām publiskajām ēkām, tajā skaitā, ja tiek veikta publiskas ēkas atjaunošana vai restaurācija, kuras ierosināšanas un būvdarbu veikšanas dokumentācija ir paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte.
7. Pašvaldības kompetences apmērs netiek mainīts, bet gan precizēts, proti, nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu, kā arī novērst līdz šim praksē pastāvošās neskaidrības, ka pašvaldības kompetence attiecas uz visiem būvniecības procesa aspektiem.
8. Likumdevējs Būvniecības likumā ir iekļāvis vairākus jaunus terminus, lai nodrošinātu atbilstību juridiskās tehnikas prasībām, kā arī veicis citas būtiskas izmaiņas, lai novērstu atšķirīgu būvniecības prakses veidošanos.
9. Būvatļauja ir administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā. Šāda termina konstrukcija ļauj novērst iepriekš izveidoto situāciju, kurā tika liegts būvatļaujā paredzēt papildus nosacījumus un to veidus, kā arī izbēgt no laikietilpīgā procesa, lai tos saskaņotu.
10. Ja būvvalde vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, nav normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pieņēmusi lēmumu vai veikusi atzīmi, tad uzskatāms, ka būvvalde ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu vai atzīme ir veikta saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju.

     Būvniecības vadības rokasgrāmata

Stājoties spēkā izmaiņām, ka atbildība par pārkāpumiem būvniecības jomā tiek noteikta Būvniecības likumā, rokasgrāmatas autors zvērinātu advokātu birojs "JAUNZARS un RAUDZEPS" vērš uzmanību:

1. 2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā Administratīvās atbildības likums, kurā tiek noteiktas vispārīgās un procesuālās tiesību normas, bet administratīvie pārkāpumi un to sodi tiek noteikti attiecīgās nozares normatīvajos aktos.
2. Būvniecības likums, lai nodrošinātu administratīvā soda atbilstību pārkāpumam, visos gadījumos paredz, ka var tikt izteikts arī brīdinājums, bet, salīdzinot ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksu, maksimālie sodi ir noteikti lielāki.
3. Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa 152. pantā noteiktie papildsodi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu netiek pārņemti, jo šā panta piemērošanas praksē tika noteikti vienīgi naudas sodi, līdz ar to Būvniecības likumā tiek paredzēti divi papildsodi – tiesību atņemšana un tiesību izmantošanas aizliegums.
4. Būvniecības likumā tiek pārņemtas gandrīz visas Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 152. pantā "Būvniecības noteikumu pārkāpšana" administratīvo atbildību paredzošās tiesību normas, kā arī tiek noteikti jauni administratīvo atbildību paredzošie sodi saistībā ar būvizstrādājumu apriti.
5. Lai noteiktu detalizētāku administratīvo pārkāpumu regulējumu un atvieglotu tiesību normu piemērošanu, administratīvā atbildība par patvaļīgu būvniecību tiek noteikta Būvniecības likuma 25. pantā, to grupējot pēc būvniecības procesu veidiem (paskaidrojuma raksts, apliecinājuma karte, būvatļauja) un būvniecības procesa stadijām.
6. Administratīvās atbildības par būvniecības pakalpojumu sniegšanu bez civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas maksimālā sankcija attiecībā uz juridisko personu ir paaugstināta, jo tieši juridiskās personas pārsvarā gadījumos ir būvniecības procesa dalībnieki būvniecības procesa ietvaros, kurā tiek būvētas trešās grupas būves, kuru apdrošināšanas polises var būt ievērojami dārgākas par septiņsimt euro.
7. Būvniecības administratīvā procesa tiesiskuma kontroli ir tiesīgas veikt pašvaldības būvvaldes, Būvniecības valsts kontroles birojs un citas institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, saskaņā ar Būvniecības likuma 6. panta ceturto daļu un citiem normatīvajiem aktiem.
8. Ar grozījumiem Būvniecības likumā netiek pārņemta administratīvo atbildību paredzošā norma attiecībā uz aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā noteiktā atlikto būvdarbu izpildes termiņa neievērošanu, jo atlikto būvdarbu izpildes termiņa neievērošana piespiedu izpildes ietvaros ir risināma Administratīvā procesa likuma ietvaros.

Norādām, ka zvērinātu advokātu birojs "JAUNZARS un RAUDZEPS" turpina uzturēt "Būvniecības vadības rokasgrāmatas" aktualizāciju, pārņemot labāko pieredzi, kuru šī izdevuma aktualizēšanā veica tā pati komanda ar nosaukumu ZAB "LEXTAL".

Plašāka informācija:

     Būvniecības vadības rokasgrāmata

5. Administratīvā atbildība būvniecības procesā
5.1. Būvniecības likuma 25.pants – aizstāj LAPK 152.panta pirmo un otro daļu
5.2. Būvniecības likuma 28.panta otrā daļa – aizstāj LAPK 152.panta trešo daļu
5.3. Būvniecības likuma 28.panta trešā daļa – aizstāj LAPK 152.panta ceturto daļu
5.4. Būvniecības likuma 26.pants – aizstāj LAPK 152.panta piekto daļu
5.5. Būvniecības likuma 27.pants – aizstāj LAPK 152.panta septīto daļu
5.6. Būvniecības likuma 29.panta ceturtā daļa – aizstāj LAPK 152.panta astoto daļu
5.7. Būvniecības likuma 30.pants
5.8. Būvniecības likuma 31.pants
5.9. Būvniecības likuma 32.pants

Latvijā būvniecības nozare attīstās aizvien straujāk, 2019.gada pirmajā ceturksnī pieaugumam sasniedzot 6%, par ko liecina Latvijas Būvuzņēmēju partnerības sniegtie dati. Palielinoties būvniecības aktivitātei un būvniecībā iesaistīto personu skaitam, palielinās arī būvniecības risku iestāšanās gadījumu iespējamība. Ņemot vērā aktualitāti, rokasgrāmatas autors ZAB "LEXTAL" izstrādājis jaunu nodaļu par apdrošināšanas regulējumu būvniecībā. 

Skaidrojot to, kas jāzina par apdrošināšanas regulējumu būvniecībā, autors vērš uzmanību šādiem aspektiem:

1. Būvspeciālista profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidi ļauj būvniecības procesā iesaistītajām personām justies aizsargātām, ja to darbības vai bezdarbības rezultātā tiks radīti zaudējumi citiem būvniecības dalībniekiem vai trešajām personām.
2. Gan būvspeciālista profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, gan būvdarbu veicēja civiltiesiskajai atbildības apdrošināšanai ir jābūt spēkā pirms būvspeciālista pienākumu izpildes, kā arī pirms būvdarbu uzsākšanas.
3. Būvprojekta vadītāja noslēgtais profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums apdrošina arī visu pārējo būvspeciālistu atbildību, kuri, piedaloties konkrētajā būvprojekta izstrādāšanā (projektēšanā), nodara zaudējumus.
4. Ja būvdarbus vienā būvobjektā veic divi vai vairāki būvdarbu veicēji, tad līguma slēgšana par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecas uz galveno būvdarbu veicēju un tā nodrošina arī galvenā būvdarbu veicēja apakšuzņēmēju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.
5. Iestājoties apdrošināšanas riskam, būvdarbu veicējs atbild par prasījumu apmierināšanu trešajām personām gan par savu, gan arī par savu apakšuzņēmēju radīto kaitējumu vai zaudējumiem.
6. Noslēdzot būvspeciālista apdrošināšanas līgumu uz noteiktu laiku, minimālo atbildības limitu nosaka atbilstoši būves grupas veidam.
7. Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr.502 "Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu" nosaka būvspeciālista profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo atbildības limitu.
8. Attiecībā uz būvdarbu veicējiem, būvvalde, kura veic būvniecības procesa pārraudzību un kontroli, nodrošina arī tiesiskuma kontroli, līdz ar to, būvvaldes pienākums ir pārliecināties par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas esamību būvdarbu veicējam, kurš nodrošina atbilstošu kontroli par sevis nodarbinātajiem būvspeciālistiem.
    

Plašāka informācija:

     Būvniecības vadības rokasgrāmata

10. Apdrošināšanas regulējums būvniecībā
10.1. Apdrošināšana būvniecībā
10.2. Apdrošināšanas līguma noslēgšanas kārtība
10.2.1. Apdrošināšanas pieteikums
10.2.2. Apdrošinātāja piedāvājums
10.2.3. Apdrošināšanas līguma noslēgšana
10.2.4. Piekrišana (akcepts)
10.2.5. Apdrošināšanas polise
10.2.6. Apdrošināšanas prēmijas samaksa
10.2.7. Būvspeciālista profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana
10.2.8. Būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana
10.3. Atbildības limiti
10.3.1. Minimālie atbildības limiti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā
10.3.2. Minimālie atbildības limiti profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā
10.4. Garantijas termiņi
10.5. Uzraudzība

Apopojot aktualitātes būvniecības jomā, vēršam uzmanību šādiem jaunumiem:

1. Lai būvniecības procesa uzsākšanas stadijā pasūtītājs varētu labāk aizsargāt savas intereses, pasūtītājam ir jānoslēdz visaptverošs un kvalitatīvs būvprojektēšanas līgums.
2. Grozījumi Būvniecības likumā paredz būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamos datus uzglabāt Būvniecības informācijas sistēmā, nodrošinot to apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem.
3. Tādi dati, kā būvniecības procesa uzraudzība vai būvniecības dalībnieku un to profesionālās darbības pārkāpumi, kā arī ar būvniecību saistītie reģistri ir pieejami Būvniecības informācijas sistēmā.
4. Par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas padotībā esošā iestāde veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību un kontroli, pārbaudot būvizstrādājumu atbilstību normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos paredzētajām prasībām un būvizstrādājumam deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, un pieņem būvizstrādājumu tirgus dalībniekiem saistošos lēmumus.
5. Pirms rosināt būvniecības procesu, būvniecības likums izvirza pamatnoteikumus, kuri ir jāievēro, īstenojot jebkuru būvniecības ieceri – atbilstība teritorijas plānojumam, saskaņojums ar zemes gabala īpašnieku un atbilstība citos normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem.
6. Būvniecības ierosinātāji visbiežāk apstrīd un pārsūdz administratīvos aktus, ar kuriem tiek kavēta būvniecības ieceres īstenošana, piemēram, publiskās apspriešanas piemērošana, atteikums izdot būvatļauju u.c., retāk tādus, kuri pēc savas būtības ir labvēlīgi, tomēr būvniecības ierosinātājam kādu apstākļu dēļ neapmierinoši – būvatļauja, tehniskie un īpašie noteikumi.
7. Būvniecības ierosinātājs var izdot pilnvaru vest būvniecības administratīvā procesa lietu, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, piemēram, mutvārdos būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, u. tml.
8. Būvkomersantu klasifikācijas mērķis ir būvniecības nozares profesionālās vides sakārtošana publiskā finansējuma iepirkumos, izveidojot atklātu, skaidru sistēmu būvdarbu veicēju profesionālo prasmju, pieredzes un kompetenču novērtēšanai un piemērošanai būvdarbu iepirkumos.

Tāpat arī aizvien ir aktuāls jautājums par datu aizsardzību būvniecības jomā. Tā jāatzīmē, ka Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā krietna un rūpīga saimnieka jēdziens izpaužas 5. pantā noteikto personas datu apstrādes principu ievērošanā, proti, pārzinis, tajā skaitā jebkurš būvuzņēmējs vai saistīto pakalpojumu sniedzējs, ir atbildīgs par personas datu apstrādes principu ievērošanu un spēj uzskatāmi pierādīt uzņēmuma darbības atbilstību Regulas prasībām.

Lai gan lielākā daļa uzņēmumu kopš 2018. gada 25. maija jau ir ieviesuši Regulas prasības ikdienas datu apstrādes procesos, tomēr uzņēmēji bieži atzīst, ka ne līdz galam ir saprotama Regulas prasību jēga un būtība. Turpmākajā sadaļā tiek skaidrots katrs no personas datu apstrādes principiem un to piemērošana.

Jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt likumīgai, godprātīgai un pārredzamai.

Lai datu apstrāde būtu uzskatāma par likumīgu, tai ir jābūt veiktai saskaņā ar kādu no Regulā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem. Regulā ir noteikti seši vispārīgi tiesiskie pamati: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība, leģitīmo interešu ievērošana. Tādējādi, pirms personas datu apstrādes uzsākšanas, pārzinim ir jāizvērtē, vai pastāv Regulā noteiktais personas datu apstrādes tiesiskais pamats personas datu apstrādes uzsākšanai.

1. Piekrišana

Datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem.

Svarīgi

• Datu subjektam ir tiesības atsaukt savu piekrišanu jebkurā laikā. Piekrišanas atsaukums neietekmē apstrādes likumību, kas pamatojas uz piekrišanu pirms atsaukuma.
• Pārzinim ir jāspēj uzskatāmi parādīt, ka datu subjekts ir piekritis savu personas datu apstrādei.
• Atsaukt piekrišanu ir jābūt tikpat viegli, kā to dot.

2. Līguma izpilde

Datu apstrāde izriet no Pārziņa līgumsaistībām ar datu subjektu vai, ievērojot datu subjekta pieprasījumu, datu apstrāde nepieciešama, lai attiecīgu līgumu noslēgtu.

Piemēram, datu subjekts noslēdz darba tiesiskās attiecības ar darba devēju. Visi darba devēja ievāktie datu subjekta dati ir nepieciešami darba tiesisko attiecību noslēgšanai un izpildei.

3. Juridisks pienākums

Personas datu apstrāde ir nepieciešama pārzinim, lai veiktu normatīvajos aktos noteiktu pienākumu.

Piemēram, darba devējam ir pienākums sniegt ziņas Valsts ieņēmumu dienestā par darba tiesisko attiecību uzsākšanu ar datu subjektu.

4. Sabiedrības intereses

Datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.

5. Vitālo interešu aizsardzība

Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai aizsargātu fiziskās personas vitāli svarīgas intereses, tai skaitā dzīvību un veselību.

6. Pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošana

Šāds personas datu apstrādes pamats ir pieļaujams tikai tad, ja ir pārbaudīts, ka tādējādi netiek būtiski ietekmētas personas, kuras dati tiek apstrādāti, intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības.

Piemēram, uzņēmums/organizācija veic videonovērošanu savā objektā, lai nodrošinātu sava īpašuma aizsardzību, tomēr ir aizliegts veikt videonovērošanu darbinieku atpūtas telpās, ģērbtuvēs un labierīcībās

Datu aizsardzības prasības būvniecības jomā ir viens no jautājumiem, ko autors ZAB "Lextal" skata jaunākajos papildinājumos. Tostarp ir arī būvprojektēšanas līguma paraugs (ar klāt pievienotu Word formāta datni) un aktualizēta informācija par būvniecības tiesisko regulējumu un procesu utt.

Plašāka informācija:

     Būvniecības vadības rokasgrāmata

• 1. Būvniecības tiesiskais regulējums un process

• 2. Administratīvais process un administratīvie akti būvniecībā

• 9. Datu aizsardzības prasības būvniecības jomā

  • 9.1. Datu apstrādes principi un tiesiskie pamati

  • 9.2. Termini 

• 13. Būvniecības līgumi
• 13.2. Būvprojektēšanas līgums

Akcentējot būtiskāko par darba laiku, darba samaksu un darbaspēka tirgu būvniecībā, jāņem vērā:

1. Būvniecības nozarē, tāpat kā citās ekonomikas nozarēs, darba devēja pienākumos ir noteikt vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu, kura nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu normāla darba laika ietvaros, kas pašreiz ir 430 eiro.
2. Darbinieks, kurš veic papildu un ar īpašu risku saistītus darbus, kuri būvniecības nozarē ir uzskaitīti Ministru kabineta noteikumos Nr.92, kā arī nakts darbus, virsstundu vai darbu svētku dienās, saņem darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktu piemaksu pie pamatalgas.
3. Gadījumos, kad darba devējam nodarīti zaudējumi darbinieka prettiesiskas vai vainojamas rīcības dēļ, piemēram, veicis neatbilstošu kvalitātes nodrošināšanu vai nav iekļāvies paredzētajos termiņos, tad darba devējam ir tiesības veikt ieturējumu no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas.
4. Darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kurš būvniecības nozarē normālas darba dienas laikā nevar pārsniegt astoņas stundas dienā, bet darbiniekam, darbojoties vairāk nekā 50 procentus ar īpaša riska darbiem, tas nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā.
5. Īso izpildes termiņu uzlikšana un sezonalitāte būvniecības nozarē var likt darba devējam pēc konsultēšanās ar darbinieku noteikt sešu darba dienu nedēļu, bet sestdienas darbu beidzot agrāk nekā citās dienās.
6. Nepilnu darba laiku būvniecības nozarē darba devējs nosaka, ja to pieprasa grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz 1 gadam u.c., bet attiecinot tos pašus noteikumus, kā uz darbinieku, kas nodarbināts normālā darba laikā.
7. Būvniecības nozarei uzrādot lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī un kropļojot konkurenci publisko konkursu ietvaros, tiek lietots efektīvs juridisks instruments – ģenerālvienošanās, kas ir saistoša visai nozarei un kura paredz paaugstināt būvniecības nozares darba algu vai stundas likmi darbiniekiem, kuri nodarbināti šajā nozarē.
8. Mazinot nedeklarēto un nelikumīgo nodarbinātu būvniecības nozarē, kura ir viena no lielākajām nodarbināto personu skaita ziņā, tika ieviesta elektroniskās laika uzskaites sistēma EDLUS. Tajā tiek salīdzināts darbinieku nostrādāto stundu skaits ar nomaksātajiem nodokļiem, kā arī darba pārvaldīšanas un plānošanas iespējas.

Plašāka informācija rokasgrāmatā.
 

     Būvniecības vadības rokasgrāmata

• 8. Darba laiks, darba samaksa un darbaspēka tirgus būvniecībā

  • 8.1. Darba samaksa

    • 8.1.1. Vienlīdzīga darba samaksa

    • 8.1.2. Minimālā darba alga

    • 8.1.3. Darba samaksas organizācija

    • 8.1.4. Darba samaksa personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem

    • 8.1.5. Izziņa par darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu un darba attiecībām

    • 8.1.6. Piemaksas

    • 8.1.7. Darba samaksas izmaksa

    • 8.1.8. Darbinieka izdevumu atlīdzināšana

    • 8.1.9. Ieturējumi no darba samaksas un to ierobežojumi

  • 8.2. Darba laiks

    • 8.2.1. Normālais darba laiks

    • 8.2.2. Darba nedēļas ilgums

    • 8.2.3. Nepilns darba laiks

    • 8.2.4. Darba dienas ilgums pirms svētku dienām

    • 8.2.5. Virsstundu darbs

    • 8.2.6. Darba laika uzskaite

    • 8.2.7. Nakts darbs

    • 8.2.8. Maiņu darbs

    • 8.2.9. Summētais darba laiks

  • 8.3. Ģenerālvienošanās

  • 8.4. EDLUS

• 9. Datu aizsardzības prasības būvniecības jomā

Abonentizdevuma "Būvniecības vadības rokasgrāmata" autors ZAB "Lextal" apkopojis informāciju par izmaiņām normatīvajā regulējumā būvniecībā 2017.–2018.gadā.

Autoru būtiskākie secinājumi ir šādi:

1. Virkne no valdības solītajiem būvnormatīviem ir pārstrādāti, bet tomēr ne visi.
2. Ir stājies spēkā jauns regulējums būvspeciālistu kompetences novērtēšanā un patstāvīgās prakses uzraudzībā
3. Kultūra pieminekļu uzraudzību pašlaik īsteno Kultūras ministrijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde.
4. Ir pieņemti svarīgi grozījumi Būvkomersantu klasifikācijas noteikumos, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. martā.

     Būvniecības vadības rokasgrāmata

1. Būvniecības tiesiskais regulējums un process

• 1.1. Būvniecību reglamentējošie normatīvie akti

• 1.2. Būvniecības pamatnoteikumi

• 1.3. Būvniecības procesā iesaistītās valsts un pašvaldību institūcijas

• 1.4. Pakalpojumu sniedzēji

• 1.5. Būvniecības dalībnieki

• 1.6. Būvniecības process

2. Administratīvais process un administratīvie akti būvniecībā

3. Būvkomersantu klasifikācija

6. Būvniecības garantijas

• 6.1. Būvniecības garantiju veidi

• 6.2. Tiesu prakse

7. Būvniecība kultūras pieminekļos

• 7.1. Vispārīgais regulējums

• 7.2. Būvniecība pilsētbūvniecības pieminekļos

• 7.3. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama

Enerģijas iegūšana no vēja nav jauna ideja, taču vēja elektrostaciju saražotās enerģijas apjomi Latvijā ir samērā niecīgi, lai gan Latvijai ir liels potenciāls kļūt par vēja enerģijas lielvalsti, nodrošinot šo atjaunojamās enerģijas resursu gan pašmāju patēriņam, gan eksportam. Viens no aspektiem, kas ietekmē vēja enerģijas ieguvi, proti, vēja elektrostaciju būvniecību, ir būvniecības normatīvais regulējums.

Elektroenerģijas ražošanas būvju būvniecības procesa kārtību papildus citiem būvniecības normatīvajiem aktiem nosaka Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.573 "Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.573).

Apkopojot informāciju par vēja elektrostaciju būvniecības vispārīgo tiesisko regulējumu, vēršam uzmanību šādiem aspektiem:

• vispārējā kārtībā vēja elektrostaciju būvniecību var ierosināt zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai lietotājs;
• vēja elektrostacijas (vēja parki) tiek iedalītas otrajā vai trešajā inženierbūvju grupā;
• vēja parku būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā būvspeciālists vai energoapgādes komersanta norīkots kvalificēts darbinieks;
• būvatļauju vēja parku būvniecībai būvvalde izdod viena mēneša laikā pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas, ja vien nav pamats atteikt izdot būvatļauju vai nav pamats pieņemt lēmumu par būvniecības ieceres publisko apspriešanu. Šādā gadījumā termiņš attiecīgi tiek pagarināts un būvniecības process var tikt būtiski aizkavēts;
• par saņemto būvatļauju būvniecības ierosinātājs informē sabiedrību, izvietojot būvtāfeli zemes vienībā, kurā paredzēta vēja elektrostacijas būvniecība;
• būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai jāizpilda un būvdarbi jāuzsāk divu gadu laikā pēc tam, kad būvatļaujā izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi;
• minimālais garantijas laiks elektroenerģijas būvobjektu būvdarbiem, būvkonstrukcijām, izmantotajām iekārtām un materiāliem ir divi gadi, taču tas neierobežo būvniecības procesā iesaistītajām pusēm vienoties par garāku termiņu;
• energoapgādes objektu pieņem ekspluatācijā, ja tas ir uzbūvēts atbilstoši būvprojektam.

Piemēram, skatot plašāk, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būvniecību ir tiesīgs ierosināt:

1. zemes vai būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs), vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt;
2. pašvaldība, ja tā sakārto vai nojauc būvi, kas kļuvusi bīstama un rada apdraudējumu cilvēku drošībai, vai nojauc patvaļīgās būvniecības objektu;
3. enerģētikas un elektronisko sakaru reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos būvniecību var ierosināt energoapgādes komersants un elektronisko sakaru komersants (Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.500) 3.punkts).

Ņemot vērā minēto, vispārējā kārtībā vēja elektrostaciju būvniecību var ierosināt zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt.

Vispārējā kārtībā būves tiek iedalītas trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa. Vēja elektrostacija (vēja parks)ar jaudu virs 20 kW tiek iedalīta trešajā inženierbūvju grupā, bet vēja elektrostacija (vēja parks) ar jaudu zem 20 kW tiek iedalīta otrajā inženierbūvju grupā (MK noteikumu Nr.500 1.pielikums). Jaunu energoapgādes objektu būvniecībai, kas ir otrās vai trešās grupas būves, iesniedz būvniecības iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā (MK noteikumu Nr.573 13.punkts).

     Būvniecības vadības rokasgrāmata

 

 

1.7. Vēja elektrostaciju būvniecības vispārīgais tiesiskais regulējums

• 1.7.1. Vispārīgais būvniecības process un būvniecības procesam nepieciešamie dokumenti un to saturs
• 1.7.2. Energoapgādes objektu projektēšana
• 1.7.3. Energoapgādes objektu būvniecība
• 1.7.4. Būvdarbu apturēšana, pārtraukšana, būves konservācija
• 1.7.5. Energoapgādes objektu pieņemšana ekspluatācijā

• No būvniecības līguma izrietošu strīdu pamats ir vispārīgi un pārāk plaši interpretējami nosacījumi, kā arī pušu vēlēšanās izvairīties no uzņemto saistību pildīšanas.
• Vispārīgu vai nepārdomātu nosacījumu izmantošana būvniecības līgumos rada domstarpības starp būvniecībā iesaistītajām personām.
• Būvniecības procesā iesaistītajām personām ir laicīgi jāceļ iebildumi par šķīrējtiesas ģenerālklauzulu.
• Apstāklis, ka pretējās puses advokāts ir reģistrēts konkrētās šķīrējtiesas tiesnešu reģistrā, nevar kalpot par pamatu, lai apšaubītu visas šķīrējtiesas vai citu (konkrētās lietas) šķīrējtiesnešu objektivitāti.
• Ja starp pusēm pastāv strīds par līgumsodu, tad nav nozīmes tam, ka viena no pusēm nav izpildījusi ar būvniecības līgumu uzņemtās saistības, proti, nav nodrošinājusi būvatļauju.
• Apskates rezultāti var būt pamats detalizētai būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehniskajai izpētei. Ja vizuālās apskates rezultātā nav konstatēti redzami bojājumi, tālāka izpēte nav nepieciešama un apsekošana tiek pārtraukta.
• Ja lietā ir strīds par tehniskās apsekošanas atzinumā norādīto, pusei, kura nepiekrīt atzinumā konstatētajam, ir nevis jāpiesaista vēl viens ekspertīzes veicējs, kurš veiks ekspertīzi par cita eksperta veikto ekspertīzi, bet gan jārīkojas saskaņā ar Civilprocesa likuma normām.

Tās ir būtiskākās tēzes, kas saistāmas ar civiltiesiskiem strīdiem, kas izriet no līgumiskām attiecībām. Šo jautājumu skatot detalizēti, jāanalizē aspekti par tiesiski noslēgtu būvniecības līgumu, šķīrējtiesas ģenerālklauzulu un zaudējuma piedziņu no būvuzņēmēja, ja zaudējumi radušies būvuzņēmējam nekvalitatīvi izpildot darbus objektā.

Būvniecības likuma mērķis ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, nosakot efektīvu būvniecības procesa regulējumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts ekonomisko un sociālo attīstību, kultūrvēsturisko un vides vērtību saglabāšanu, kā arī energoresursu racionālu izmantošanu (Būvniecības likuma 2.pants (redakcija, kas ir spēkā ar 2018.gada 18.aprīli)).

Būvniecības likumā ietverto regulējumu piemēro jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai (Būvniecības likuma 3.pants). Tātad Būvniecības likumā ietvertie nosacījumi ir piemērojami attiecībā uz jebkuru būvniecības procesu, kurā tiek izbūvēta jauna būve, tiek pārbūvēta, restaurēta, nojaukta, novietota jau esošā būve vai tiek mainīts būves lietošanas veids bez pārbūves un konservācijas.

Starp būvniecības dalībniekiem ir slēdzami rakstveida darba vai uzņēmuma līgumi (Būvniecības likuma 19.panta devītā daļa):

• darba līgums – darba devēja un darba ņēmēja vienošanās par veicamo darbu un darba samaksu, kas paredz arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem (Darba likuma 39.pants);
• uzņēmuma līgums – līgums, ar kuru viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu (Civillikuma 2212.pants).

Tātad būvniecības procesā starp iesaistītajām pusēm ir nepieciešams rakstveida līgums, kur puses vienojas par būvniecības procesa būtiskajām sastāvdaļām, t.sk. būvniecības procesa termiņiem, būvdarbu apjomu, kvalitāti, veikto būvniecības darbu garantiju, atbildību, apakšuzņēmēju piesaistīšanu u.tml.

Tādējādi pirmšķietami varētu secināt, ka pirms būvniecības darbu uzsākšanas puses, rakstveidā vienojoties par būtiskajiem līguma nosacījumiem, var paļauties, ka būvniecības process visos gadījumos bez aizķeršanās virzīsies uz priekšu līdz līgumslēdzējpušu saistību pilnīgai izpildei. Reizēm tā notiek, bet faktiskā situācija ne tuvu nav ideāla, jo no būvniecības līguma (uzņēmuma līguma) izrietoši strīdi ir samērā bieži novērojama prakse, kam par pamatu ir vispārīgi un pārāk plaši interpretējami būvniecības līguma nosacījumi, kā arī vienas puses vai abu pušu vēlēšanās izvairīties no uzņemto saistību pildīšanas, pamatojot to ar saviem, t.sk. subjektīviem, apsvērumiem, kādēļ tās nevēlas pildīt ar būvniecības līgumu uzņemtās saistības. Visbiežāk tas tiek pamatots ar otras puses šķietami nepienācīgu saistību izpildi vai to, ka būvniecības līgumā attiecīgais gadījums nav atrunāts vai ir atrunāts pārāk vispārīgi, tādējādi nav saistošs attiecīgajai pusei. 

Būvniecības vadības rokasgrāmata

4. Civiltiesiski strīdi, kas izriet no līgumiskām attiecībām

• 4.1. Tiesiski noslēgts būvniecības līgums
• 4.2. Šķīrējtiesas ģenerālklauzula
• 4.3. Zaudējumu piedziņa no būvuzņēmēja, ja zaudējumi radušies, būvuzņēmējam nekvalitatīvi izpildot darbus objektā

Būvniecības dalībnieki saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir zemes īpašnieks (zemes tiesiskais valdītājs), būves īpašnieks, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, būvuzraugs un būveksperts, taču faktiski tos var iedalīt divās daļās – pasūtītājs un pakalpojumu sniedzēji. Visiem būvniecības dalībniekiem ir pienākums savās darbībās ievērot spēkā esošo normatīvo aktu prasības, taču dažiem normatīvajos aktos ir reglamentēts arī pienākumu un tiesību saturs un atbildība, kas norādīta tālāk.

Pasūtītājs

Pasūtītājs ir galvenais būvniecības procesa virzītājs, jo tieši pasūtītājs ir tā persona, kas vēlas īstenot konkrētu būvniecības ieceri konkrētā vietā. Pasūtītājs var būt fiziska vai juridiska persona, kurai ir tiesības rīkoties ar nekustamo īpašumu, kurā paredzēts veikt būvdarbus.

Pasūtītājam ir pienākums būvniecības ieceres realizācijai pasūtīt būvprojektu, kas ietver visus būvdarbu veikšanai nepieciešamos konstruktīvos risinājumus un mezglus, lai nodrošinātu būves atbilstību Būvniecības likumā noteiktajām būtiskajām prasībām.

Projektētājs

Projektētājs var būt būvspeciālists, kas ir saņēmis arhitekta prakses sertifikātu vai būvprakses sertifikātu projektēšanas jomā, kā arī komersants, kas nodarbina attiecīgo speciālistu. Atkarībā no paredzētās būves un tās funkcijas pasūtītājs izvēlas atbilstošo speciālistu.

Būvniecības vadības rokasgrāmata

Rokasgrāmatas autors ZAB LEXTAL izstrādājis jaunu 6. nodaļu «Būvniecība kultūras pieminekļos», sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kādas ir vispārīgās prasības, veicot būvniecību objektā, kas ir kultūras piemineklis?
• Kad nepieciešams un kad ieteicams saņemt uzziņu par kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām?
• Kā saņemama atļauja būvniecībai kultūras piemineklī?
• Kad nav nepieciešams saņemt atļauju?
• Vai nepieciešams saņemt atļauju iekšdarbiem ēkās pilsētbūvniecības piemineklī?

Tāpat rokasgrāmatas autors ZAB LEXTAL sagatavojis jaunākos papildinājumus, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos tiesību aktos, tādēļ rokasgrāmatā ir aktuālākais, piemēram, par būvniecības procesā iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām, būvkomersantu klasifikāciju.

Vienlaicīgi vēlreiz vēršam uzmanību, ka sadarbībā ar ZAB LEXTAL veikta rokasgrāmatas nodaļu pārmaiņa, lai abonentiem to ērtāk un pārskatāmāk izmantot to. Piemēram, ja iepriekš satura rādītājā bija tikai nosaukums «Būvniecības tiesiskais regulējums un process», tad šobrīd jau satura izvēlnē iespējams izvēlēties interesējošo aspektu – «Būvniecības reglamentējošie normatīvie akti», «Būvniecības pamatnoteikumi», «Būvniecības procesā iesaistītas valsts un pašvaldību institūcijas», «Pakalpojumu sniedzēji», «Būvniecības dalībnieki» vai «Būvniecības process». Tātad, pirmkārt, šāda rokasgrāmatas pārmaiņa nodrošina ērtāku lietošanu. Otrkārt – akcentē ZAB LEXTAL kā galveno rokasgrāmatas autoru juridiskajos jautājumos.