Darba likuma komentāri

Komentējot Darba likumu, maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā Karīna Platā vērš uzmanību šādiem aspektiem un jautājumiem, sniedzot skaidrojumus un ieteikumus no prakses:

• Darba tiesisko attiecību tiesiskais regulējums, kas noteikts ne tikai Darba likumā, tāpēc gan darba devējiem, gan darbiniekiem nozīmīgs jautājums ir par attiecīgās tiesību normas piemērošanas pamatojumu. Ņemot vērā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā un Darba likumā komentējamā pantā noteikto, autore izveidojusi kopsavilkumu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamiem normatīvajiem aktiem, hierarhiju. Vienlaikus vērš uzmanību, ka komentējamā pantā kā piemēri minētie normatīvie akti ir tikai neliela daļa no kopējā normatīvo aktu klāsta, kas regulē darba tiesiskās attiecības. (1. pants. Darba tiesisko attiecību tiesiskais regulējums)
• Kad darba devējs iegūst savu statusu? Kādu tiesisko attiecību regulējuma formu nosaka Darba likums? Kādā statusā būs darba tiesiskās attiecības, ja Darba likumā noteiktā tiesisko attiecību regulējuma forma nebūs ievērota? (4. pants. Darba devējs)
• Kāpēc minimālo laika periodu darbinieka informēšanai jāskata pēc vairākiem Darba likuma pantiem? Kā rīkoties, ja izmaiņas darba samaksas sistēmā un darbiniekam noteiktajā darba samaksas apmērā notiek vienlaicīgi? Kā privātā sektora uzņēmumi var izmantot valsts budžeta finansējamām institūcijām noteikto intelektuālā un fiziskā darba novērtēšanas pamatmetodiku? (62. pants. Darba samaksas organizācija)
• Kādi ir vispārēji pamatojumi darbinieka pilnīgai vai daļējai atbrīvošanai? Kādām situācijām katrs no tiem paredzēts? Kāpēc likumā noteiktais nosacījums "nav paredzējis vai viņam nevajadzēja paredzēt" praksē varētu būt pušu strīdus pamats?  Kam jāvērš uzmanība, ja tiesa lemj par apmēra samazināšanu, pamatojoties uz darbinieka mantisko stāvokli? (87.pants. Pamats darbinieka atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības)
• Kas izvērtē un pieņem lēmumu, ja vairāku darbinieku rīcība bijusi prettiesiska un vainojama pirmsākumos? Kādi ir darba devēja pienākumi šādā situācijā? Kas izvērtē un pieņem lēmumu, ja darbinieki apstrīd? (88. pants. Vairāku darbinieku civiltiesiskā atbildība)

Tāpat arī atbilstoši precizēta šajā gadā noteiktā minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros.
Savukārt juriste Rita Dindune sniedz atbildes uz šādiem praksē aktuāliem darba tiesību jautājumiem:

• Kāpēc Darba likumā lietotais jēdziens «darba kārtība» ir plašāks nekā «darba kārtības noteikumi»? Kāpēc Darba likumā iekļautais uzskaitījums, kas nosaka darba kārtību uzņēmumos, nav izsmeļošs? (54. pants. Darba kārtība)
• Kādas neskaidrības atrisinātas, pieņemot normu, kas nosaka, ka darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu laikā, kad darbinieks ir atstādināts no darba? (58. pants. Atstādināšana no darba)
• Kāpēc ir svarīgi zināt minimālās mēneša darba algas apmēru? (61. pants. Minimālā darba alga)
• Kā aprēķina stundas tarifa likmes? (63. pants. Darba samaksa personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem)

Aktuālos Darba likuma grozījumus komentē maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā Karīna Platā! Papildinājumos iekļauti Darba likuma grozījumi, kas stājās spēkā šī gada 16. augustā. Skaidrojot jaunākos likuma grozījumus, rokasgrāmatas autore Karīna Platā sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kas ir tiesīgas parakstīt ģenerālvienošanos?
• Kāpēc biedra izstāšanās no darba devēju organizācijas vai to apvienības nedod tiesības pārtraukt ģenerālvienošanās nosacījumu ievērošanu?
• Kādi ir kritēriji, lai ģenerālvienošanās būtu saistoša visiem nozares darba devējiem?
• Kā jaunākie grozījumi paplašina darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu darbinieka atstādināšanas laikā? Kāpēc darba līguma uzteikuma paziņošanā īpaša uzmanība jāpievērš pasta komersanta pakalpojumu izmantošanai?
• Kā grozījumi atrisina dažādo pieeju stundas algas likmes aprēķināšanas kārtībai?
• Kā aprēķināt stundas algas likmi, ja darbiniekiem noteikts nepilns darba laiks?
• Kādi papildinājumi precizē konkurences ierobežošanu?
• Kādiem kritērijiem jāpastāv, lai konkurences ierobežošanas vienošanās būtu spēkā?
• Cik liela ir atbilstoša atlīdzība no darba devēja, kurš ierobežojis darbinieka iespēju tikt nodarbinātam darbos, kas rada konkurenci viņa komercdarbībai?
• Kā vērtēt darbību, ja likumā konkurences ierobežojuma veidu uzskaitījums nav izsmeļošs?
• Kā noformējama darba devēja atkāpšanās no noslēgtās konkurences ierobežošanas vienošanās?
• Kā saprast blakus darba izpratnes papildinājumu ar nosacījumu «citādi nodarbināts»?
• Piemēri, kā aprēķināt darbiniekam pienākušos apmaksāto atpūtas laiku!
• Kādi ir termiņi papildatvaļinājuma izmantošanai?

Plašāk skatiet šādu pantu komentārus:

• 7. pants «Vienlīdzīgu tiesību princips»;
• 18. pants «Darba koplīguma puses»;
• 58. pants «Atstādināšana no darba»;
• 75.³ pants «Stundas algas likmes aprēķināšana»;
• 84. pants «Konkurences ierobežojums pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās»;
• 85. pants «Vienpusēja atkāpšanās no vienošanās par konkurences ierobežojumu»;
• 91. pants «Blakus darbs»;
• 92. pants «Ierobežojumi veikt blakus darbu»;
• 96. pants «Profesionālā apmācība vai kvalifikācijas paaugstināšana»;
• 136. pants «Virsstundu darbs»;
• 145. pants «Pārtraukumi darbā»;
• 150. pants «Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība»;
• 151. pants «Papildatvaļinājums».

Jaunākajos papildinājumos autore Karīna Platā – juriste, kas specializējusies darba tiesisko attiecību un personāla vadības jomā – vērš uzmanību šādiem aktuāliem darba tiesību jautājumiem:

• 23. pants «Darba koplīgumu noteikumu grozīšana» – Vai darba koplīgums jāgroza, ja ārējā normatīvajā aktā tiek ieviestas izmaiņas un tās ietekmē spēkā esošo darba koplīgumu? Kāpēc darba koplīgumā ir vērts ietvert kārtību, kas ir atšķirīga no likumā paredzētās?
• 24. pants «Iepazīstināšana ar darba koplīgumu» – Kurš atbilstoši Darba likumam ir atbildīgs par koplīguma iepazīstināšanas pienākumu? Un kāds ir darba koplīguma vai tā grozījumu iepazīstināšanas termiņš? Kā rīkoties, ja šis termiņš, piemēram, darbinieka ilgstošas prombūtnes dēļ, ir pārsniegts? Kādi risinājumi ir praksē?
• 37.pants «Nodarbināšanas aizliegumi, ierobežojumi un atbildība» – Kādi ir aizsardzības piemērošanas priekšnoteikumi grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, ja darbs ietekmē viņas vai bērna drošību un veselību? Kādi īpaši aizsardzības nosacījumi ir noteikti, un kas jāņem vērā darba devējam? Kādas ir īpašās situācijas, kad darbinieka nodarbināšana notikusi pretēji normatīvo aktu nosacījumiem, taču darba devējs minētajā situācijā nav vainojams un saucams pie atbildības? Kā rīkoties darba devējam, ja personas uzrādītais dokuments rada aizdomas par viltojumu?
• 40. pants «Darba līguma forma» – Kuros dokumentos var būt iekļauta atsevišķa informācija, par kuru ir norāde darba līgumā?
• 69. pants «Darba samaksas izmaksas laiks» – Kā rīkoties, ja darba samaksas izmaksas laiks nav nolīgs vai tā aprēķināma par noteiktu laikposmu? Kādas ir situācijas praksē un to risinājumi? Kā saprast likumā noteikto «nedēļas atpūtas laiku»? Kā darbinieku ietekmē tas, ka darba samaksa ir noteikta kā pirmās kārtas maksājums?

Jaunākajos papildinājumos autore Karīna Platā – juriste, kas specializējusies darba tiesisko attiecību un personāla vadības jomā – vērš uzmanību šādiem aktuāliem darba tiesību jautājumiem:

• 25. pants «Strīdu izšķiršana izlīgšanas komisijā» – Domstarpību protokols – ne Darba likumā, ne arī speciālajā tiesību normā Darba strīdu likumā nav paredzēta noteikta domstarpību protokola forma. Kā rīkoties? Par ko pusēm ir jāvienojas, sagatavojot domstarpību protokolu? Kādi ir izlīgšanas komisijas darbības nosacījumi? Kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums, izlīgšanas komisijas locekļiem vienojoties. Tā kā ne Darba likumā, ne arī Darba strīdu likumā nav noteikta precīzāka izlīgšanas komisijas darbība. Kā rīkoties? Praktiski ieteikumi!
• 26. pants «Tiesību strīdu izšķiršana»  – Kad var vērsties tiesā vai šķīrējtiesā? Kura no pusēm to var darīt? Kad slēdzama vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā?
• 27. pants «Interešu strīdu izšķiršana» – Ko darīt, ja interešu strīda risināšanas kārtība nav noteikta pirms strīda rašanās? Kādas tiesību normas jāņem vērā?
• 130. pants «Darba laika jēdziens» – Kādi ir nosacījumi par darba laika izpratni darba tiesisko attiecību jomā? Kā rīkoties situācijās, lai nerastos pārpratumi, kad darbinieks pats pēc savas iniciatīvas neizmanto pārtraukumu, tādējādi vēloties mainīt darba laika sākumu vai beigas? Dokumenti, kuros darba devējs nosaka darba laika sākumu un beigas. Kāds ieteikums no prakses?
• 131. pants «Normālais darba laiks» – Dienas darba laiks. Uz ko attiecas darba stundu ierobežojumi? Kādā gadījumā var būt atšķirīgs – vairāk vai mazāk nekā 40 – darba stundu skaits nedēļā?
• 145. pants «Pārtraukumi darbā» – Darbinieku nevar nodarbināt bez atpūtas. Kā pieļaujama pārtraukuma sadalīšana? Kā noteikt pārtraukuma ilgumu darbiniekiem,  kas nodarbināti amatos, kas pakļauti īpašam riskam? Formalitāšu risks, neizvērtējot tiesību normu!

Savukārt autores juristes Ritas Dindunes jaunākajos komentāros uzzināsiet par:

• 47. pants «Pārbaudes sekas» – Kāds ir darba devēja pienākums strīdus situācijā par darba līguma uzteikšanu pārbaudes laikā? Kuras tiesību normas to nosaka? Kādas ir situācijas praksē un kā tās risinātas tiesas ceļā?
• 58. pants «Atstādināšana no darba» – Kādas normas spēkā par darbinieka atstādināšanu no nolīgtā darba pienākumu pildīšanas?
• 122. pants. «Prasības termiņš» – Uzteikums. Kādas ir situācijas praksē?

Jaunākajos papildinājumos autores Karīna Platā un Rita Dindune vērsušas uzmanību Darba likuma aspektiem, kas cita starpā saistīti ar šādiem pantiem:

• 44. pants «Darba līgums uz noteiktu laiku» – sezonas darbs un darbs tādās darbības jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku, aktīvie nodarbinātības pasākumi (komentē Rita Dindune);
• 45. pants «Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš» – minimālā mēnešalga atbilstoši jaunākajiem grozījumiem (komentē Rita Dindune un Karīna Platā);
• 62. pants «Darba samaksas organizācija» – piemaksa par pedagogu darbu (komentē Rita Dindune);
• 66. pants «Piemaksa par darbu, kas saistīts ar īpašu risku» – termina «īpašais risks» skaidrojums un nozīme realitātē (komentē Karīna Platā);
• 67. pants «Piemaksa par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā» (komentē Rita Dindune);
• 122. pants «Prasības termiņš» – par situācijām, kā darbiniekam var nodot uzteikumu, un dienu skaitu, kas un kāpēc tiek uzskatīta par uzteikuma saņemšanas dienu, kā arī ieteikumiem praksē, kā rīkoties, ja uzteikums izteikts iepriekšējā mēneša beigās, bet, piemēram, nākamajā mēnesī nav tāda datuma (30. vai 31.) (komentē Karīna Platā);
• 124. pants «Darba devēja uzteikuma atzīšana par spēkā neesošu un darbinieka atjaunošana darbā» – kritēriji par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un kādas ir situācijas praksē; vai visi kritēriji jāskata kopsakarībā (komentē Karīna Platā).

«Komentējamā panta daļā noteikti vispārējie kritēriji darba devēja uzteikuma atzīšanai par spēkā neesošu. Viens no kritērijiem ir, ja darba devēja uzteikums nav tiesiski pamatots. Saskaņā ar DL 102. pantu, uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā. Turklāt tiesu praksē šis nosacījums ir precizēts ar prasību, ka uzteikumā nepietiek norādīt uz kādu DL pantu, tā daļu vai punktu, bet jānorāda uz konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, kas atbilst un veido uzteikuma tiesisko pamatu [..],» tā autore Karīna Platā sāk skaidrot 124. pantu «Darba devēja uzteikuma atzīšana par spēkā neesošu un darbinieka atjaunošana darbā».

Jauni regulējumi Darba likumā! Izproti tos, iepazīstot rokasgrāmatu autores juristes Karīnas Platās komentārus!

2016. gada 9. jūnijā stājās spēkā grozījumi Darba likumā, tāpēc «Darba likuma komentāru» papildinājumi veltīti jautājumiem, kas precizē darbinieku nosūtīšanas gadījumā darba devēja pienākumus gan attiecībā uz darbinieku nodarbināšanas apstākļiem, gan darbiniekiem piemērojamo atlīdzību.

Tātad likuma grozījumi paredz šādus jaunus nosacījumus:

• darbinieku nosūtīšanā veikt darbu Latvijā;
• darbinieku nosūtīšanā veikt darbu ārpus Latvijas;
• darba samaksas izmaksu darbinieka nosūtīšanas gadījumā.

Kas bez likumā paredzētajām minimālajām prasībām, kas darba devējam jāievēro, nodarbinot nosūtīto darbinieku Latvijā, vēl jāņem vērā? Kādā situācijā ieteicams preventīvi sazināties ar Valsts darba inspekciju? Kam jānodrošina dokumentu par nosūtītajiem darbiniekiem tulkojums, ja to pieprasa atbilstošas uzraudzības un kontroles institūcijas? Kāds ir dokumentu par nosūtīto darbinieku uzglabāšanas termiņš, un kur tie uzglabājami, skatot likuma kontekstā? Kāpēc pirms darbinieka nosūtīšanas darbā uz citu valsti jānoskaidro attiecīgās valsts minimālās darba algas likmes izpratne? Kur darbinieks ir tiesīgs vērsties, ja darba devējs darba līgumā vai darba koplīgumā noteiktajā termiņā nav veicis darba algas izmaksu?

Par to visu skatiet plašāk jauno grozījumu komentāros šādiem pantiem:

• 14. pants «Darbinieka nosūtīšana» (saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu);
• 14.¹ pants «Darba devēja pienākumi, nosūtot darbinieku veikt darbu Latvijā»;
• 14.² pants «Darba devēja pienākumi, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas»;
• 75.² pants «Īpašie atbildības noteikumi par darba samaksas izmaksu darbinieka nosūtīšanas gadījumā».

Kā rīkoties, ja darbinieks savu pienākumu izpildei izmantos sev piederošu aprīkojumu? Kā novērst iespējamos pārpratumus ar izdevumu segšanu un avansa pieprasīšanu? Kā tiek izstrādāts darba koplīguma saturs? Kāds ir pie mums izplatītākais uzņēmumu veids? Vai darba devējs var noteikt vēl kādu ieturējumu, kas nav minēts Darba likumā (78. pants)? Ar ko var būt saistīta pārmaksātā summa (ieturējumu, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām, kontekstā)?! Kā praksē izpaužas atprasījuma tiesības, ja darbinieks ir izmantojis atvaļinājumu un izbeidz tiesiskās attiecības? Kādas ir izņēmumi, kad darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas, bet darba devējam šādas atprasījuma tiesības nepastāv?

Šie ir tikai pāris jautājumi, uz kuriem radīsiet atbildes, iepazīstoties ar rokasgrāmatu autoru – juristes Ritas Dindunes un juristes Karīnas Platās – jaunākajiem rokasgrāmatas komentāriem.

Karīna Platā, komentējot likuma pantus, sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem, piemēram, 78. pants «Ieturējumi, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām»:

• piemēri nosacījumam, ka darbinieks ir zinājis par pārmaksu vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt;
• skaidrots, ar ko var būt saistīta pārmaksātā summa;
• prakses skaidrojums – kā rīkoties, ja darbinieks ir izmantojis ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu vai visu atvaļinājumu pilnībā, bet darba gada periods vai tā daļa, par kuru šis atvaļinājums pienākas, vēl nav beigusies;
• izņēmumi, kad darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas, bet darba devējam šādas atprasījuma tiesības nepastāv;
• kā darba devējs dokumentāli realizē atprasījuma tiesības;
• kāds process noteikts likumā un kā ieteicams rīkoties praksē;
• kāds ir ieturējumu izdarīšanas termiņš (ierobežojums);
• kā rēķināt summu izmaksu darba devēja maldības dēļ un avansa atprasījumu;
• kā darbiniekam rīkoties, ja vēlas apstrīdēt ieturējumu;
• kā var rīkoties darba devējs, ja darbinieks apstrīd ieturējumu.

Savukārt Rita Dindune vērsusi uzmanību šādiem aspektiem:

• 3. pants «Darbinieks» – sniegta atbilde uz praksē bieži uzdoto jautājumu, vai termins «darbinieks» ir identisks terminam «darba ņēmējs» un arī vai to piemērošana ikdienā ir pieļaujama, nešķirojot situācijas, kādās tie ir jālieto;
• 4. pants «Darba devējs» – jēdziena «darba devējs» skaidrojums, pamatojoties uz atbilstošo normatīvo aktu;
• 5. pants «Uzņēmums» – kādas ir uzņēmuma definīcijas nianses, izplatītākais uzņēmumu veids, SIA un AS atšķirības un nozīme;
• 91. pants «Blakus darbs» – sniegta atbilde uz bieži uzdoto jautājumu par to, kas ir blakus darbs, konkrētāk – vai amatu savienošana vienā un tanī pašā uzņēmumā ir blakus darbs. Kā rīkoties, ja līgumā ir norāde par blakus darbu, ko var veikt, tikai iepriekš saskaņojot ar pamatdarba devēju?

Kā rīkoties, ja darbinieks savu pienākumu izpildei izmantos sev piederošu aprīkojumu? Kā novērst iespējamos pārpratumus par izdevumu segšanu un avansa pieprasīšanu? Kā tiek izstrādāts darba koplīguma saturs?

Šie ir tikai pāris jautājumi, uz kuriem radīsiet atbildes, iepazīstoties ar rokasgrāmatu autoru – juristes Ritas Dindunes un juristes Karīnas Platās – jaunākajiem komentāriem.

Karīna Platā, komentējot Darba likuma pantus, sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem, piemēram:

• 18. pants «Darba koplīguma puses» – Ar ko darba koplīgums atšķiras no darba līguma? Kā tiek izstrādāts tā saturs? Kas pārstāv darbiniekus šāda līguma slēgšanas brīdī? Kas ir ģenerālvienošanās, un kas to ir tiesīgs parakstīt? Ko nozīmē tas, ka, stājoties spēkā, ģenerālvienošanās iegūst obligāti izpildāma normatīvā akta statusu?
• 76. pants «Izdevumi» – Ko būtiski ielāgot par gadījumiem, kas saistīti ar darbinieka izdevumiem? Kādu izdevumu atlīdzināšana ir darba devēja pienākums? Kā rīkoties, ja darbinieks savu pienākumu izpildei izmantos sev piederošu aprīkojumu? Kādā gadījumā darba devējs var neatlīdzināt darbinieka izdevumus? Ko ir būtiski ņemt vērā par darbinieka tiesībām prasīt darba devējam avansu? Kā rīkoties, ja darbinieks avansā pieprasījis lielāku summu? Kā novērst iespējamos pārpratumus par izdevumu segšanu un avansa pieprasīšanu?

Savukārt Rita Dindune vērsusi uzmanību šādiem aspektiem:

• 35. pants «Darba līguma sagatavošanai nepieciešamie dokumenti» – Vai, sagatavojot darba līgumu, ir nepieciešama izziņa par deklarēto dzīvesvietu? Kāpēc?
• 53. pants «Izpildījuma vieta» – Kādā dokumentā jābūt noteiktai darbinieka darba vietai? Kā to var mainīt?
• 97. pants «Darba līguma grozīšana, darbiniekam un darba devējam vienojoties» – Kādas ir Augstākā tiesas Senāta atziņas par darba līguma grozīšanu? Un kāda ir realitāte praksē?

Jaunākie papildinājumi veidoti sadarbībā ar autori Karīnu Plato, sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem, piemēram:

• 59. pants  «Darba samaksas jēdziens» – Ko saprast ar likumā noteiktajiem darba samaksas komponentiem – darba alga, piemaksas, prēmijas, cita atlīdzība saistībā ar darbu?
• 61. pants «Minimālā darba alga» – Kā ir mainīta un tiek aprēķināta minimālās stundas tarifa likmes noteikšanas kārtība? Kādas ir piemērojamās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formulas?
• 62. pants «Darba samaksas organizācija» – Kāpēc akorda algas aprēķināšana atbilstoši paveiktajam darba daudzumam var radīt neizpratni?
• 65. pants «Piemaksa par papildu darbu» – Kā izprast nosacījumus «līdztekus nolīgtajam pamatdarbam» un «darbiniekam ir tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību»? Kādos divos aspektos darbiniekam ir tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību?
• 86. pants «Darbinieka civiltiesiskās atbildības pamats un apmērs» – Kāpēc praksē itin bieži līgumā nosaka darbinieka civiltiesisko atbildību, lai gan likums to neparedz? Kurus zaudējumus darbinieks atlīdzina darba devējam – fiksētos vai nākotnē sagaidāmo peļņu, kuru, iespējams, darbinieka rīcība ietekmējusi? Kāpēc rupja neuzmanība ir ļauns nolūks?
• 120. pants «Informēšana un konsultēšanās» – Kā praksē būtu ieteicams piemērot normu – informēt? Kāda ir likumā noteiktā minimālā uzņēmuma nodevēja un uzņēmēja ieguvēja darbiniekiem sniedzamā informācija?

Jaunākie papildinājumi veidoti sadarbībā ar autori Karīnu Plato, sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem, piemēram:

• 8. pants  «Tiesības apvienoties organizācijās» – Kāda ir darbinieku pārstāvju funkcija?
• 10. pants «Darbinieku pārstāvība» – Arodbiedrība kā darbnieku pārstāvība?
• 11. pants «Darbinieku pārstāvju tiesības un pienākumi» – Informēšanas definīcijas šķietamā saprotamība – kādi rodas jautājumi, skatot no praktiskā piemērošanas viedokļa?
• 15. pants «Termiņu noteikšana» – Kādas ir termiņa noteikšanas atšķirības darba attiecībās?
• 16. pants «Termiņu aprēķināšana» – Kā aprēķināms termiņš gadījumos, kad tas noteikts kā gads vai gadi – pēdējā gada attiecīgajā mēnesī vai datumā? Kad beidzas darba līgums uz vienu mēnesi, ja tas sākas (ir noslēgts) 31. datumā?! Kāda nozīme darbnieka nodarbināšanas nosacījumiem? Kā rīkoties, lai, norādot konkrētu termiņa datumu, nerastos pārpratums? Kas jāņem vērā, ja termiņš noteikts kādas darbības izpildīšanai līdz pulksten 24?!
• 18. pants «Darba koplīguma puses» – Kāds ir pamats, kad darba devējiem ģenerālvienošanās kļūst saistoša?
• 53. pants «Izpildījuma vieta» – Kāpēc komandējuma vai darba brauciena laikā nevar veikt grozījumus darba līgumā?
• 54. pants «Darba kārtība» – Kādas ir sastopamākās kļūdas, ko pieļauj darba devēji, nosakot atvaļinājuma piešķiršanas vispārējo kārtību? Kas būtu jānosaka darba kārtības noteikumos par katru likumā paredzēto atvaļinājuma veidu –
  • ikgadējais apmaksātais atvaļinājums;
  • papildatvaļinājums;
  • grūtniecības un dzemdību atvaļinājums;
  • atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas;
  • atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai;
  • bērna kopšanas atvaļinājums un mācību atvaļinājums?
• 58. pants «Atstādināšana no darba» – Kāds ir izņēmums normā, kad darba devējam aizliegts atstādināt darbinieku ilgāk par trim mēnešiem? Kas darba devējam būs jāpierāda strīdus situācijās?
• 100. pants «Darbinieka uzteikums» – Kāda ir jaunākā tiesu prakse?

Aktuāli – rokasgrāmatā ir iekļauti Latvijā plašākie abonentizdevuma komentāri par jaunajiem Darba likuma grozījumiem!

Līdz ar to rokasgrāmatā ir:

• jaunākie apjomīgie Darba likuma grozījumi, kas ir spēkā no šī gada 1. janvāra (publicēti 2014. gada 23. oktobrī);
• autores Ritas Dindunes un Karīnas Platās plaši komentāri par izmaiņām likumā.

Par šiem un citiem grozījumu komentāriem var iepazīties vienīgajā Darba likuma komentāru abonentizdevumā Latvijā! Arī turpmākajos papildinājumos uzmanības centrā būs tieši jaunākās izmaiņas. Aicinām uzdod jautājumus par jaunajām likuma normām! Atbildes tiks publicētas komentāros.