Darba likuma komentāri

Cena (ieskaitot PVN): 45.89 €

Pievienot grozam

Ievads
Satura rādītājs
Autori
Jaunumi

Kā, izmantojot Darba likumu, sakārtot darba attiecības?

Darbinieks ir svarīgākais, vēl svarīgāks ir tikai klients. Viens no uzņēmuma veiksmīgas darbības pamatnosacījumiem ir personālvadība – spēja nodrošināt sakārtotas darba attiecības.

Ar 2002. gada 1. jūniju ir spēkā Darba likums, kuru pieņēma Saeima 2001. gada 20. jūnijā un izsludināja 2001. gada 6. jūlijā. Darba likums nomainīja Latvijas Darba likumu kodeksu, kas bija pieņemts 1972. gada 14. aprīlī.

Darba likums pilnībā aptver visas darba tiesisko attiecību sfēras, tas attiecas kā uz vietējiem Latvijas darba devējiem – valsts uzņēmumiem, pašvaldību uzņēmumiem, uzņēmējdarbību, izņemot tās sfēras, kuras regulē speciālie likumi –, tā arī uz ārvalstu darba devējiem, kuri Latvijas teritorijā nodarbina Latvijas iedzīvotājus. Darba likuma normas var interesēt ne tikai juristus, darba devējus, personāla nodaļu darbiniekus, praktizējošos grāmatvežus, bet svarīgi, lai katrs darba ņēmējs, respektīvi – darbinieks, arī iepazītos ar tām un tādējādi zinātu savas tiesības un pienākumus.

Darba likums sabalansē darba devēja un darba ņēmēja attiecības, un likums ir izdevīgs gan darba ņēmējiem, gan arī darba devējiem, ja vien puses māk to izmantot.

Rokasgrāmata «Darba likuma komentāri» ir pilnīgākais izdevums Latvijā ar plašiem ekspertu skaidrojumiem un komentāriem katram Darba likuma pantam, iekļaujot Latvijas tiesu praksi.

Plata.lv

Karīna

Platā

Juriste, maģistre personāla vadībā, informatīvo materiālu «Par darba līgumiem», «Par darba un atpūtas laiku», «Par vienlīdzīgu attieksmi» un metodiskā materiāla «Darba koplīguma loma darba tiesiskajās attiecībās» autore, strādājusi Valsts darba inspekcijā par direktora padomnieci, dažādu nozaru uzņēmumos par personāla direktori, vada seminārus par Darba likuma piemērošanas jautājumiem un personāla dokumentu pārvaldību, sniedz pakalpojumus darba tiesisko attiecību un personāla dokumentu pārvaldības jomā.

Rita

Dindune

Juriste ar ilggadēju pieredzi Saeimas juridiskā biroja konsultantes darbā. Vada seminārus Darba likuma normu skaidrošanā un piemērošanā. Sniegusi konsultācijas par Darba likumu plašsaziņas līdzekļos, uzstājas semināros un konferencēs.

ZAB Ellex Kļaviņš

Ellex Kļaviņš ir Baltijas valstu vadošo advokātu biroju apvienības Ellex partneris. Ellex advokātu biroju alianse ietver Ellex Kļaviņš biroju Latvijā, Ellex Raidla biroju Igaunijā, un Ellex Valiunas biroju Lietuvā. Visi šīs alianses partneri ir starptautiski augsti novērtēti advokātu biroji, kurus vieno vienāda izpratne par profesionalitātes kritērijiem un juridiskās palīdzības kvalitātes standartiem.

Ellex Kļaviņš ir viens no vadošajiem un lielākajiem advokātu birojiem Latvijā ar daudzveidīgu tiesību jomu specializāciju un gadu gaitā uzkrātu profesionālo pieredzi. Biroja divdesmit piecu gadu ilgās darbības laikā tā eksperti regulāri un veiksmīgi ir piedalījušies gan starptautiskos projektos, gan vietējos darījumos un sarežģītās tiesvedībās. Pateicoties plašajai specializācijai dažādās tiesību jomās, Ellex Kļaviņš spēj katram tā klientam nodrošināt konkrētai situācijai visatbilstošākos un veiksmīgākos juridiskos risinājumus gan Latvijas, gan visā Baltijas reģionā. Klientiem pieejams pilns juridisko pakalpojumu klāsts visās ar uzņēmējdarbību saistītās tiesību jomās. Ellex Kļaviņš ir pirmā izvēle daudziem starptautiskajiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešamas juridiskās konsultācijas Latvijā.

Ellex Kļaviņš ir ekskluzīvs Latvijas pārstāvis pasaules vadošajā starptautiskajā neatkarīgu advokātu biroju asociācijā Lex Mundi, kā arī starptautiskās profesionālo biznesa pakalpojumu sniedzēju asociācijas World Services Group (WSG) biedrs.

Ellex Kļaviņš sniegto pakalpojumu augstā kvalitāte un unikālā pieredze arvien ir bijusi pamanīta un augsti novērtēta arī starptautiskā mērogā. Jau 25 gadus Ellex biroji pastāvīgi gūst augstāko atzinību pasaules prestižākajos juridiskās prakses reitingu izdevumos, kas veic neatkarīgus juridisko pakalpojumu kvalitātes pētījumus: Chambers & Partners, Legal 500 EMEA un IFLR 1000.

Vairāk informācijas: www.ellex.lv

Iveta

Ceple

zvērināta advokāte, vecākā eksperte

Zvērinātai advokātei Ivetai Ceplei ir ievērojama pieredze, konsultējot vietējās sabiedrības un ārvalstu investorus par dažādiem ikdienas korporatīvajiem juridiskiem jautājumiem. Iveta specializējas uzņēmumu iegādes un apvienošanas, uzņēmumu nodošanas, darba tiesību, līgumtiesību un vides tiesību jautājumos; kā arī ir guvusi ievērojamas zināšanas dažādos enerģētikas tiesību un publiskā iepirkuma jautājumos.

Ints

Skaldis

zvērināta advokāta palīgs

Ints Skaldis ir zvērināta advokāta palīgs, kam ir vairāk nekā 5 gadu praktiskā darba pieredze, palīdzot ar dažādu tiesu un šķīrējtiesu dokumentu sagatavošanu un skaidrojumu sniegšanu par ārvalstu tiesu un šķīrējtiesu nolēmumu izpildi Latvijā. Tāpat Ints regulāri palīdz advokātiem juridiskās palīdzības sniegšanā vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem darba tiesību un imigrācijas jomās, tai skaitā darba līgumu, iekšējās kārtības noteikumu un politiku sagatavošanā, pārrobežu nodarbinātības un uzņēmumu pārejas jautājumos, darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanas, vīzu un uzturēšanās atļauju jautājumos.

28.07.2015

Kurā situācijā var piemērot disciplinārsodu, bet kurā – darba līguma uzteikumu?

Jaunākie papildinājumi veidoti sadarbībā ar autori Ritu Dinduni, sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem, piemēram:

1. pants «Darba tiesisko attiecību tiesiskais regulējums» – Kāda nozīme darba tiesisko attiecību regulēšanā ir Civillikumam?
4. panta «Darba devējs» pirmā daļa – Kāds strīds un tā risinājums ir bijis praksē?
14. pants «Darbinieka nosūtīšana» pirmā daļa – Kā nošķirt jēdzienus «darbinieka nosūtīšana» un «komandējums»?
28. panta «Darba tiesiskās attiecības un darba līgums» astotā daļa – Kāds secinājums izriet no tiesu prakses par strīda situāciju, kad darbinieks uzskata, ka ir pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums?
40. panta «Darba līgums forma» trešā daļa – Kādā situācijā strīda gadījumā darbinieks atsaukties uz darba devēja pieļautu pārkāpumu? Kāda ir tiesu prakse par šo situāciju?
40. panta «Darba līgums forma» divpadsmitā daļa – Kuri ir komercdarbības veidi, kuros darba devējam, noslēdzot darba līgumu, ir pienākums darbiniekam izsniegt darbinieka apliecību? Kāda informācija jāietver darbinieka apliecībā? Un kāda ir apliecības izsniegšanas kārtība?
90. panta «Piezīme un rājiens» piektā daļa – Kurā situācijā var piemērot disciplinārsodu, bet kurā – darba līguma uzteikumu? Vai tos var piemērot vienlaikus? Kāds ir būtiskākais darba devēja pienākums, plānojot darbiniekam uzteikt darba līgumu?

Aktuāli – rokasgrāmatā ir iekļauti Latvijā plašākie abonentizdevuma komentāri par jaunajiem Darba likuma grozījumiem!

Līdz ar to rokasgrāmatā ir:

jaunākie apjomīgie Darba likuma grozījumi, kas ir spēkā no šī gada 1. janvāra (publicēti 2014. gada 23. oktobrī);
autores Ritas Dindunes un Karīnas Platās plaši komentāri par izmaiņām likumā.

Par šiem un citiem grozījumu komentāriem var iepazīties vienīgajā Darba likuma komentāru abonentizdevumā Latvijā! Arī turpmākajos papildinājumos uzmanības centrā būs tieši jaunākās izmaiņas. Aicinām uzdod jautājumus par jaunajām likuma normām! Atbildes tiks publicētas komentāros.

23.04.2015

Tiesas spriedumu analīze

Kamēr veidojas pieredze par jaunāko apjomīgo likuma grozījumu, kas tika publicēti 2015-01, izmantošanu praksē, šajos papildinājumos autore Rita Dindune cita starpā komentējusi:

29. panta «Atšķirīgas attieksmes aizliegums» ceturto daļu – akcentēts, kāda atbilstoši šīs daļas kontekstam ir tiesu prakse;
48. pantu «Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšana, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā» – akcentēts, kāda ir tiesu prakse, uzsakot darba līgumu pārbaudes laikā. Analizēts piemērs no tiesas sprieduma, kura pamatā ir sievietes atteikšanās piedalīties darba kolektīva pasākumā, tā neatbalstot vadītāja «scenāriju» – piedzerties un pēc tam bez apģērba doties pirtī;
55. panta «Darba kārtības noteikumi» otro daļu – atbilstoši normatīvajiem aktiem precizētas normas par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu;
82. panta «Pienākums veikt veselības pārbaudi» pirmo daļu – precizēti sodi par nodarbināto nenosūtīšanu veikt obligātās veselības pārbaudes, ja normatīvajos aktos tās paredzētas;
136. panta «Virsstundu darbs» otro daļu – analizēta tiesu prakse par strīdiem, kas rodas nostrādāto virsstundu darba samaksu dēļ;
136. panta «Virsstundu darbs» trešo daļu – raksturotas normas, kas nosaka gadījumus, kuros darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas;
136. panta «Virsstundu darbs» ceturto daļu – raksturots, kāda ir darba devēja administratīvā atbildība, ja atbilstoši šajā daļā noteiktajai virsstundu darba veikšanai nav saņemta Valsts darba inspekcijas atļauja.

Aktuāli – iepriekšējos papildinājumos publicēti Latvijā plašākie abonentizdevuma komentāri par jaunajiem Darba likuma grozījumiem!

Līdz ar to rokasgrāmatā iekļauti:

jaunākie apjomīgie Darba likuma grozījumi, kas ir spēkā no šī gada 1. janvāra (publicēti 2014. gada 23. oktobrī);
autores Ritas Dindunes un Karīnas Platās plaši komentāri par izmaiņām likumā.

27.01.2015

Plašākie abonentizdevuma komentāri par Darba likuma grozījumiem!

Publicēti Latvijā plašākie abonentizdevuma komentāri par jaunajiem Darba likuma grozījumiem!

Jaunākajos papildinājumos:

jaunākie apjomīgie Darba likuma grozījumi, kas ir spēkā no šī gada 1. janvāra (publicēti 2014. gada 23. oktobrī);
autores Ritas Dindunes un Karīnas Platās plaši komentāri par izmaiņām likumā.

Svarīgākie grozījumi ir par vidējās izpeļņas aprēķināšanu, neizlietotā atvaļinājuma kompensēšanu naudā, virsstundu darba ierobežojumu, atvaļinājuma naudas izmaksas organizēšanu un darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Piemēram, darbiniekam labvēlīgs grozījums – mēneša vidējā izpeļņa turpmāk būs jāaprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos. Iepriekš mēneša vidējā izpeļņa tika aprēķināta, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar seši. Turpmāk tajos gadījumos, kad darbinieks pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā nebūs strādājis un viņam nebūs izmaksāta darba samaksa, darbinieka stundas vidējā izpeļņa tiks aprēķināta no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma. Atbilstoši iepriekšējai kārtībai tad, ja darbinieks pēdējo 12 mēnešu laikā nebija strādājis, vidējā izpeļņa automātiski bija aprēķināma minimālās mēneša darba algas apmērā.

Tāpat arī vairs nav piemērojama iepriekš esošā prakse, ka, zūdot tiesībām uz atvaļinājuma izmantošanu, zuda arī tiesības uz kompensācijas saņemšanu. Tas, protams, radīs papildu izdevumus darba devējam. Vēl viena izmaiņa – darba likumā precizēta virsstundu uzskaites kārtība, nosakot, ka virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.