Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

Publisko iepirkumu jomā tiek apgrozīti ievērojami naudas līdzekļi. Piemēram, 2016. gadā publisko iepirkumu procedūras rezultātā tika noslēgti 15 449 līgumi vai vispārīgās vienošanās atbilstoši tolaik spēkā esošajam Publisko iepirkumu likumam^[1] kopsummā par 1,9 miljardiem eiro^[2]. Attiecīgi arī piegādātāji ir ieinteresēti piedalīties iepirkuma procedūrā, tomēr piedalīšanās iepirkuma procedūrā negarantē to, ka pretendents uzvarēs.

Piedaloties publisko iepirkumu procedūrā, visi pretendenti uzņemas ar savu rīcību saistīto ekonomisko risku, tostarp izdevumus, kas ir saistīti ar dalību iepirkuma procedūrā, ja par uzvarējušu tiktu atzīts cita pretendenta piedāvājums. Tomēr, uzņemoties šos riskus, pretendentiem (kandidātiem) ir tiesības paļauties, ka pasūtītājs rīkosies tiesiski, proti, ka pasūtītājs ievēros publisko iepirkumu procedūras principus un tiesību aktos noteiktās procedūras, nodrošinot vienādas iespējas uzvarēt visiem pretendentiem (kandidātiem). Ja pasūtītājs pretēji minētajam ir rīkojies prettiesiski, kā rezultātā persona ir cietusi zaudējumus, tad šī persona var prasīt atlīdzināt tai pasūtītāja rīcības rezultātā radušos zaudējumus.

Publisko iepirkumu procedūra ir administratīvais process, kura rezultātā pasūtītājs (persona, kura veic iepirkumu) izdod administratīvu aktu (lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu). Pasūtītājs (tostarp, ja publisko iepirkumu veic valsts kapitālsabiedrība) publisko iepirkumu procedūras ietvaros ir uzskatāms par "iestādi" Administratīvā procesa likuma^[3] (turpmāk – APL) un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma^[4] (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums) izpratnē. Tas nozīmē, ka pasūtītāja ("iestādes") prettiesiskas rīcības rezultātā radītie zaudējumi publiskā iepirkuma procesa ietvaros (ar to saprotot procesu līdz iepirkuma līguma noslēgšanai) tiek atlīdzināti administratīvā procesa kārtībā, nevis civilprocesuālā kārtībā.

Turpretī zaudējumi, kas būs radušies publisko iepirkumu procedūras rezultātā noslēgtā līguma starp pasūtītāju un uzvarētāju izpildes ietvaros, tiek risināti civilprocesuālā kārtībā.

Šī raksta ietvaros tiek apskatīti tikai tādi zaudējumi, kuri nodarīti ar pārkāpumiem publisko iepirkumu procedūrā līdz iepirkuma līguma noslēgšanai, tātad tādi zaudējumi, kuri tiek atlīdzināti administratīvā procesa kārtībā.

Termins "zaudējumi"

Ar "zaudējumiem" izprotamas publisko iepirkumu procedūras gaitā un rezultātā radītās negatīvās sekas. Jāņem vērā, ka iepirkuma līguma noslēgšana personai sniedz ne tikai finansiālu ieguvumu (iespēju gūt peļņu), bet arī citas (nemantiskas) sekas, piemēram, reputācijas uzlabošana, jaunu klientu piesaiste, pieredze u.tml.^[5] Attiecīgi gadījumā, ja persona prettiesiskas iepirkuma procedūras rezultātā nav ieguvusi līguma slēgšanas tiesības, tā var ciest ne tikai mantisku kaitējumu, bet arī nemantisku kaitējumu, kas var izpausties kā kādu labumu neiegūšana^[6]. Ņemot vērā minēto, personai var tikt nodarīti šādi zaudējumi (kaitējums^[7]):

• mantisks kaitējums (naudas izteiksmē novērtējamas materiālas sekas), piemēram, dalības izdevumi (piedāvājuma sagatavošana, piesaistīto speciālistu atlīdzība), negūtā peļņa u.c.;
• nemantisks kaitējums, piemēram, kaitējums reputācijai, komercnoslēpuma aizskārums u.c.^[8]

Zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu^[9] pasūtītāja nodarītos zaudējumus atlīdzina atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma noteiktajai kārtībai.

Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.–9. pants paredz šādus zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus:

• pasūtītāja prettiesiska:
  • darbība – izdodot administratīvo aktu vai veicot faktisko rīcību vai
  • bezdarbība – ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā nav rīkojusies;
• cietušās personas zaudējums – mantisks vai nemantisks kaitējums (sk. iepriekš);
• cēloņsakarība – objektīva saikne starp pasūtītāja prettiesisko darbību vai bezdarbību un cietušās personas zaudējumu. Cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kad tāds pats zaudējums būtu radies arī tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likumu iestādes prettiesiska rīcība pati par sevi nav pamats zaudējumu atlīdzināšanai.

Attiecībā uz publisko iepirkumu procedūru tas ir jo īpaši svarīgi, jo jāņem vērā, ka zaudējumu atlīdzināšanu parasti nevarēs prasīt, pirms publisko iepirkumu procedūra (kas parasti ir ilgstošs process, kura laikā tiek pieņemti daudzi lēmumi) ir noslēgusies. Procesa gaitā pieņemts prettiesisks starplēmums (sk. turpmāk) parasti pats par sevi nav pietiekams pamats, lai prasītu zaudējumu atlīdzināšanu, pirms beigusies iepirkumu procedūra, jo tas nav uzskatāms par administratīvo aktu vai faktisko rīcību.

Administratīvo aktu un faktisko rīcību raksturo tas, ka tie situāciju noregulē galīgi, proti, turpmāki administratīvi lēmumi un/vai rīcība no pasūtītāja nesekos. Publisko iepirkumu procedūra tiek galīgi noregulēta ar pieņemtu lēmumu par uzvarētāju – ar administratīvo aktu^[10]. Savukārt visi lēmumi, kuri tiek veikti publisko iepirkumu procedūras gaitā, lai izvēlētos uzvarētāju (izņemot pēdējo lēmumu par uzvarētāju), parasti būs starplēmumi, par kuriem zaudējumu atlīdzināšana nav prasāma. Izņēmums ir divpakāpju procedūras, kurās pirmajā posmā notiek kandidātu atlase un šis lēmums tiek pielīdzināts administratīvajam aktam, kuru ir iespējams apstrīdēt (sk. turpmāk). Tiesu praksē atzīts, ka administratīvā akta izdošanas procesa ietvaros veikta darbība, kaut arī tā ir radījusi faktiskas sekas, nav uzskatāma par faktisko rīcību.^[11] Tātad procesa gaitā zaudējumu atlīdzība par pasūtītāja pieņemtajiem lēmumiem vai darbībām nav prasāma.^[12] Zaudējumus par šādu rīcību varēs prasīt tad, kad būs izdots administratīvais akts (lēmums par uzvarētāju). Tomēr pastāv izņēmumi no iepriekš minētā.

Ja pasūtītāja pieņemtais lēmums pats par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses, tas ir uzskatāms par administratīvu aktu^[13] – tas nozīmē, ka šādos gadījumos zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt arī pirms ir pieņemts galīgais lēmums par uzvarētāju. Piemēram, gadījumā, ja publiskais iepirkums tiek veikts divos posmos (kandidātu atlase un pretendenta atlase), tad jāņem vērā, ka pirmajā posmā pieņemtais lēmums par kandidāta pieteikuma atbilstību atlases prasībām ir starplēmums. Tomēr, ja šis starplēmums skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses, tas pielīdzināms administratīvajam aktam.^[14] Parasti tas ir pasūtītāja lēmums atzīt kandidāta pieteikumu par neatbilstošu. Tātad, lai noskaidrotu, vai ceļama prasība par zaudējumu atlīdzināšanu, ir jāatbild uz jautājumu, vai lēmums vai veiktā darbība pati par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses.^[15]

Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

Publisko iepirkumu procedūras rezultātā, kā jau noskaidrots, tiek pieņemts administratīvais akts. Pēc šī lēmuma pieņemšanas^[16] zaudējuma atlīdzināšanu var lūgt:

a) vēršoties pie pasūtītāja;

b) vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu tiesā.

 Jāņem vērā, ka minētais uzskaitījums ir izsmeļošs. Iesniedzot iesniegumu (sūdzību) IUB iepirkumu procedūras gaitā^[17] par iepirkumu procedūrā pieļautajiem pārkāpumiem, birojs neizskata jautājumu par zaudējumu atlīdzību. Ja persona būs lūgusi IUB noteikt pienākumu pasūtītājam atlīdzināt zaudējumus, tad birojs šo jautājumu nevērtēs.

Gadījumā, ja IUB:

• atzīst pasūtītāja darbību par tiesisku vai iesniegumu atstāj bez izskatīšanas, tad lēmums ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar APL;
• atzīst pasūtītāja rīcību par prettiesisku, tad jautājums par zaudējumu atlīdzību ir vērtējams vispārējā kārtībā – sākotnēji vēršoties pie pasūtītāja, un tad, ja nepieciešams, vēršoties tiesā. Jāņem vērā, ka pasūtītājam nav subjektīvu tiesību pārsūdzēt Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, ņemot vērā to, ka birojs ir funkcionāli augstāka iestāde publisko iepirkumu procedūrā par visiem pasūtītājiem. Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu ir tiesīgi pārsūdzēt piegādātāji.

a) vēršoties pie pasūtītāja

Iesniegumu par zaudējumu atlīdzinājumu var iesniegt tam pasūtītājam, kurš nodarījis zaudējumu. Iesniegumā par zaudējuma atlīdzinājumu norāda pasūtītāja nosaukumu, iesniedzēja rekvizītus, prasījumu, pamatojumu, bankas kontu. Papildus var pievienot pierādījumus, kas apliecina zaudējumu nodarīšanas faktu un zaudējuma apmēru, juridisko pamatojumu u.c. ziņas.

Iesniegums par zaudējumu atlīdzinājumu jāiesniedz 1 gada laikā no dienas, kad persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā 5 gadu laikā no iestādes prettiesiskā administratīvā akta (lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu) spēkā stāšanās. Ja persona nokavējusi minētos termiņus, iestāde, tiesa vai tiesnesis tos var atjaunot pēc šīs privātpersonas motivēta lūguma, ja nokavēšanas iemeslu atzīst par attaisnojamu. Iesniegumu izskata 1 mēneša laikā, tomēr objektīvu apstākļu dēļ termiņu var pagarināt līdz 4 mēnešiem, paziņojot par to iesniedzējam.

Iestādes (pasūtītāja) lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu nav apstrīdams citā iestādē, bet ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar APL.

b) vēršoties tiesā

Pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu, spēkā esamību, atzīšanu par prettiesisku vai par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu var iesniegt 1 mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā iestādes (pasūtītāja) lēmums par apstrīdēšanas iesniegumu, vienlaikus lūdzot arī atlīdzināt zaudējumus.

Pieteikumu atlīdzinājuma pieprasīšanai, ievērojot APL 184. panta otro daļu, var iesniegt arī par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku vai tā izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu.

Saskaņā ar APL 76. panta pirmo daļu lietas par zaudējumu atlīdzināšanu tiesvedības kārtībā izskata Administratīvā rajona tiesa 3 tiesnešu sastāvā.

Zaudējumu apmērs

Personai, kura ir iesniegusi pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu, ir pienākums pierādīt zaudējumu esību un šo zaudējumu apmēru. Zaudējumu summā ir ieskaitāmi arī racionāli izdevumi, kuri ir saistīti ar zaudējumu samazināšanu. Zaudējumu apmēru nosaka, izmantojot APL 20. nodaļā noteiktos pierādīšanas līdzekļus (paskaidrojumi, liecinieku liecības, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi, ekspertīze).

a) Mantiskais zaudējums

Mantisks zaudējums ir katrs mantiski novērtējams pametums (naudas izteiksmē novērtējamas materiālas sekas), kas cietušajam radies iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ (vai būtiska procesuāla pārkāpuma dēļ). Mantiski zaudējumi cita starpā ir arī izmaksas zaudējumu samazināšanai, kā arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību.^[18] Par mantisko zaudējumu neuzskata laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai.

Mantisks zaudējums ir arī negūtā peļņa, t.i., tāda peļņa, kura notikumu parastās attīstības gaitā tiktu gūta. Negūtās peļņas apmērs jāpierāda cietušajam. Negūto peļņu cietušais var prasīt tikai tādā gadījumā, ja, pasūtītājam neizdarot pārkāpumu publisko iepirkumu procedūrā, šim cietušajam vajadzēja saņemt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas (izpildījuma) tiesības, un tam tiktu šādas tiesības piešķirtas.^[19] Lai gan tiesību normas nenoteic konkrētu personu, ar kuru slēdzams līgums, un pieteicējam nav paļāvības, ka līgums tiks noslēgts tieši ar to, tomēr tas nedrīkst būt nepārvarams šķērslis cēloņsakarības konstatēšanai starp iestādes rīcību un iespējamiem zaudējumiem. Lai noteiktu, vai no iepirkuma procedūras nepamatoti izslēgtajam pretendentam pienākas negūtā peļņa, ir jāvērtē, vai iepirkuma procedūras vispārīgi paredzamās attīstības gaitā šim pretendentam būtu bijušas izredzes uzvarēt.^[20]

Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tad iestāde vai tiesas noteiktā zaudējuma atlīdzinājuma summa ietver arī nodokļus, kas tiek aprēķināti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

 Jāņem vērā, ka zaudējuma apmērs tiek atlīdzināts "atbilstīgi". Tas nozīmē, ka summa, ko faktiski atlīdzina personai, ne vienmēr sakrīt ar aprēķināto zaudējuma apmēru, citiem vārdiem sakot, atlīdzība var pilnībā nesegt zaudējumus. Zaudējumu atlīdzības apmēru ietekmē iestādes rīcības tiesiskais un faktiskais pamatojums un motīvi, cietušā rīcība, kā arī citi būtiski apstākļi.

Mantiskais zaudējums saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 13. panta trešo daļu parasti tiek atlīdzināts šādā apmērā:

1. ja zaudējumi nepārsniedz 145 000 eiro, – 100% apmērā no zaudējumu summas;
2. ja zaudējumi pārsniedz 145 000 eiro, bet nepārsniedz 1 450 000 eiro, – 145 000 eiro plus 50 līdz 100% apmērā no zaudējumu summas, kas pārsniedz 145 000 eiro;
3. ja zaudējumi pārsniedz 1 450 000 eiro, atbilstīgs atlīdzinājums var būt mazāks par 50% no zaudējumu summas.

b) Nemantisks zaudējums (kaitējums)

Lai saņemtu atlīdzinājumu par nemantisko kaitējumu, privātpersonai ir pienākums norādīt, kā šis aizskārums izpaudies, un pamatot pieprasītā atlīdzinājuma apmēru.

Nemantiskā kaitējuma pastāvēšana ir uzskatāma par pierādītu, ja ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību (vai arī būtisku procesuālu pārkāpumu^[21]) privātpersonai ir nodarīts būtisks tiesību aizskārums. Šajā sakarā jāņem vērā administratīvo tiesību zinātnieku paustais, ka: "tiesību aizskāruma būtiskumu nosaka iestāde vai tiesa, ņemot vērā prettiesiskās darbības raksturu (piemēram, no lietas materiāliem izriet, ka iestāde apzinājusies savas darbības prettiesiskumu vai šādus lēmumus pieņēmusi regulāri par spīti tam, ka līdzīgos gadījumos tie ir atcelti) un aizskarto tiesību nozīmīgumu (..) Tiesību aizskāruma būtiskuma vērtēšanai tiesai ir ievērojama brīvība, un viedokļi par to, vai un kāds tiesību aizskārums ir būtisks un kāds atlīdzinājums konkrētā lietā ir uzskatāms par atbilstīgu, var atšķirties".^[22]

Nemantisko kaitējumu saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14. pantu atlīdzina vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

1. atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav pilnībā iespējams vai nav adekvāti, tad tālāk noteiktajos veidos;
2. rakstveidā vai publiski atvainojoties – gadījumā, ja privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags vai;

samaksājot atbilstīgu atlīdzību – līdz 7000 eiro apmērā. Ja nodarīts smags nemantiskais kaitējums, atlīdzību var noteikt līdz 10 000 eiro apmērā.

Kopsavilkums

Persona var prasīt zaudējumu atlīdzību par pasūtītāja prettiesisku darbību publisko iepirkumu procedūrā, ja konstatējama saikne jeb cēloņsakarība starp personas zaudējumiem un pasūtītāja prettiesisko rīcību.

Zaudējumu atlīdzību par publisko iepirkumu procedūras laikā nodarītiem zaudējumiem var prasīt no pasūtītāja un vēršoties tiesā APL noteiktajā kārtībā. Vēršoties IUB, zaudējumu atlīdzību nevar prasīt.

Persona nevar prasīt zaudējumu atlīdzību, pirms ir pieņemts administratīvais akts par uzvarētāju vai cits lēmums, kas būtiski aizskar personas tiesības un tādējādi ir pielīdzināms administratīvam aktam.

Rokasgrāmatas autors zvērinātu advokātu birojs "Primus" akcentē būtiskākos papildinājumus:

• aktualizētas publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtības un apkopota informācija par pienākumiem, kuri izriet gadījumā, ja plānotā līgumcena sasniedz noteikto robežvērtību;
• iekļauta atjaunināta informācija par iepirkumu veikšanas kārtību dažādiem iepirkumu veidiem komunālajā sektorā, kā arī no Ministru kabineta noteikumiem izrietošajiem minimālajiem pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņiem atkarībā no iepirkuma veida komunālajā sektorā;
• raksturota vispārīgā vienošanās noslēgšanas kārtība attiecībā uz vispārīgajām vienošanām, kuras noslēgtas
  • pēc 01.03.2017. – Publisko iepirkuma likuma gadījumā un
  • pēc 01.04.2017. – Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma gadījumā;
• ņemot vērā spēkā esošo regulējumu, kā arī aktuālo Latvijas un Eiropas Savienības tiesu praksi, apskatītas tiesības apstrīdēt (iesniedzot iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojā) un pārsūdzēt (iesniedzot pieteikumu tiesā) pasūtītāja rīcību, kā arī tiesības pārsūdzēt noslēgtā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās spēkā esamību, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu.

     Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

Ievads

1.8. Līgumcenu robežas

• Līgumcenu robežu izpratne
• No PIL izrietošie pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas minimālie termiņi

6. Iepirkuma procedūras komunālajā sektorā

• 6.1. Iepirkumu procedūru veidi komunālajā sektorā
• 6.2. Kvalifikācijas sistēma

7. Vispārīgā vienošanās

• 7.1. Vispārīgās vienošanās definīcija un nozīme
• 7.2. Pasūtītāja tiesības slēgt vispārīgo vienošanos
• 7.3. Vispārīgās vienošanās dalībnieki
• 7.4. Vispārīgās vienošanās nosacījumi
• 7.5. Iepirkuma līguma slēgšana vispārīgās vienošanās ietvaros

9. Iesniegumu, sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība

• 9.1. Kārtība, kādā tiek izskatīti iesniegumi un strīdi par PIL noteikumu pārkāpumiem
  • 9.1.1. Ar iepirkuma procedūras pārkāpumiem saistītu iesniegumu izskatīšana IUB
  • 9.1.2. Ar iepirkuma procedūru saistīto strīdu izskatīšana tiesā
  • 9.1.3. Zaudējumu atlīdzināšana

Atbilstoši jaunajam Publisko iepirkumu likumam^[1] (PIL) iepirkuma procedūrās publiskajā sektorā ir izmaiņas:

• iepirkuma procedūrās (atklātā konkursā, slēgtā konkursā, konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa dialogā, sarunu procedūrā) un metu konkursā, ņemot vērā to, ka PIL noteikto iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtību un termiņus šobrīd regulē ne tikai likums, bet arī Ministru kabineta izdotie noteikumi;
• inovācijas partnerības procedūrā - jaunā iepirkumu procedūra, ko piemēro, lai uzsāktu ilgtermiņa sadarbību jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei;
• regulējumā, kas saskaņā ar pārņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem paredz iepriekš nebijušu elektronisku informācijas un dokumentācijas apmaiņu, kā arī lielāku atklātību publiskajā iepirkumā;
• kārtībā, kā veikt citu atsevišķo publisko iepirkumu, tostarp par PIL 2. pielikumā noteikto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkumu uzsākšanu;
• citos nozīmīgos un apjomīgos nosacījumos, tostarp pienākums organizēt zaļo publisko iepirkumu vairākās jomās, nekā tas bija līdz šim.

Piemēram, salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu, inovācijas partnerības procedūra ir jauna iepirkumu procedūra, kuras piemērošanas mērķis ir izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei. Termins "inovācija" jāsaprot kā jauna vai būtiski uzlabota produkta, pakalpojuma vai procesa (piemēram, ražošanas, būvniecības procesa) ieviešana, jaunas tirdzniecības metodes vai jaunas organizatoriskās metodes ieviešana uzņēmējdarbībā, darbavietu organizēšanā vai ārējās attiecībās (Publiskā sektora direktīvas 2.panta 1.punkta 22.apakšpunkts). 

Šādas iepirkumu procedūras izveides nepieciešamība pamatota ar to, ka publiskais iepirkums ir īpaši svarīgs inovācijas veicināšanā, kam ir liela nozīme turpmākajai izaugsmei Eiropā, tostarp, lai palīdzētu atrisināt sabiedrības problēmas vai atbalstītu stratēģiju "Eiropa 2020" gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (Publiskā sektora direktīvas 95.apsvērums, 2.panta 1.punkta 22.apakšpunkts). Ilgtermiņa inovācijas partnerība dod iespēju jauna, inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar noteikumu, ka šādu inovatīvu produktu vai pakalpojumu vai inovatīvus būvdarbus var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām, un saistībā ar minēto iegādi nav nepieciešama atsevišķa iepirkuma procedūra (Publiskā sektora direktīvas 49.apsvērums).

Savukārt zaļais publiskais iepirkums ir tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkums, kuru ietekme uz vidi to aprites ciklā ir mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem ar tādu pašu lietojuma mērķi, kas iegādāti, nepiemērojot zaļā publiskā iepirkuma principus. Zaļā iepirkuma veicināšanas mērķis ir samazināt publiskajos iepirkumos iegādāto preču, pakalpojumu un būvdarbu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, vienlaikus sekmējot videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirgus attīstību un vietējās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu.

Saskaņā ar PIL 19.pantu pasūtītājs, sagatavojot iepirkumu, ņem vērā MK 2017.gada 20.jūnija noteikumus Nr.353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.353).

MK noteikumi Nr.353 nosaka:

1. zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk – zaļais iepirkums) principus, prasības un to piemērošanas kārtību, preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kurām piemēro zaļā iepirkuma prasības, piedāvājumu izvērtēšanas kritērijus, iepirkuma līguma izpildes noteikumus un kontroles kārtību;
2. zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, kurus izmanto to preču un pakalpojumu publiskajā iepirkumā, kam zaļais iepirkums piemērojams obligāti. Šīs preču un pakalpojumu grupas ir: biroja papīrs, drukas iekārtas, datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli. Detalizēts šo preču un pakalpojumu raksturojums ir noteikts MK noteikumu Nr.353 1.pielikumā;
3. zaļā iepirkuma prasības un kritērijus, kurus var izmantot būvdarbu, kā arī citu prioritāru preču un pakalpojumu grupu publiskajā iepirkumā. Šīs preču un pakalpojumu grupas ir: būvdarbi (biroju ēkas), ceļu būve un satiksmes zīmes, ūdens sildītāji siltuma ražošanai, dārzkopības produkti un pakalpojumi, elektroenerģija, klozetpodi un pisuāri, koģenerācijas iekārtas, mēbeles, notekūdeņu infrastruktūra, sienu paneļi, izlietnes krāni, dušas uzgaļi un to aprīkojums, tekstilpreces, transports, veselības aprūpes elektriskās un elektroniskās iekārtas (veselības aprūpes EEI). Detalizēts šo preču un pakalpojumu raksturojums ir noteikts MK noteikumu Nr.353 2.pielikumā;
4. aprites cikla izmaksu metodiku enerģiju patērējošām precēm, kas noteikta MK noteikumu Nr.353 3.pielikumā.

     Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

5. Iepirkuma procedūras publiskajā sektorā

• 5.1. Iepirkuma procedūru veidi publiskajā sektorā
• 5.2. Atklāts konkurss
• 5.3. Slēgts konkurss
• 5.4. Konkursa procedūra ar sarunām
• 5.5. Konkursa dialogs
• 5.6. Inovācijas partnerības procedūra
• 5.7. Sarunu procedūra
• 5.8. Metu konkurss
• 5.9. Atsevišķo publisko iepirkumu veikšanas kārtība
• 5.10. Zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošana pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem

Izslēgšanas nosacījumi

Publisko iepirkumu likuma (PIL) 42.pants nosaka kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus. Jaunais PIL paredz iespēju pasūtītājam papildus obligātajiem izslēgšanas noteikumiem paredzēt papildu izslēgšanas noteikumus, tā sauktos «neobligātos» izslēgšanas noteikumus.

PIL 42.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, ja pastāv jebkurš no turpmāk norādītajiem apstākļiem:

1. kandidāts, pretendents vai persona, kura ir kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu vai tai ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis par jebkuru no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
   1. noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos,
   2. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, neatļauta labumu pieņemšana, komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana un došana, tirgošanās ar ietekmi,
   3. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,
   4. terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācīšana terora aktu veikšanai,
   5. cilvēku tirdzniecība,
   6. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;
2. ir konstatēts, ka kandidātam pieteikumu un pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 eiro. Attiecībā uz Latvijā reģistrētiem un pastāvīgi dzīvojošiem pretendentiem pasūtītājs ņem vērā informāciju, kas ievietota Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes un Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā;
3. ir pasludināts kandidāta vai pretendenta maksātnespējas process, apturēta kandidāta vai pretendenta saimnieciskā darbība, kandidāts vai pretendents tiek likvidēts;
4. iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (pasūtītāja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis vai eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu šā likuma 25.panta pirmās un otrās daļas izpratnē vai ir ieinteresēts kāda kandidāta vai pretendenta izvēlē, un pasūtītājam nav iespējams novērst šo situāciju ar kandidātu vai pretendentu mazāk ierobežojošiem pasākumiem;
5. kandidātam vai pretendentam ir konkurenci ierobežojošas priekšrocības iepirkuma procedūrā, ja tas vai ar to saistīta juridiskā persona iesaistījās iepirkuma procedūras sagatavošanā saskaņā ar PIL 18.panta ceturto daļu un šīs priekšrocības nevar novērst ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, un kandidāts vai pretendents nevar pierādīt, ka tā vai ar to saistītas juridiskās personas dalība iepirkuma procedūras sagatavošanā neierobežo konkurenci;
6. 6) kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros ir kandidātu vai pretendentu atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
7. kandidāts vai pretendents ar kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:
   1. vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī,
   2. personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu;
8. kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību PIL 42.panta noteikumiem vai saskaņā ar PIL noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai nav sniedzis prasīto informāciju.

Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmata

Rokasgrāmatas autors ZAB Primus turpina aktualizēt rokasgrāmatu atbilstoši jaunajam likumam! Šajos rokasgrāmatas papildinājumos aktualizētas vairākas nodaļas atbilstoši jaunajam Publisko iepirkumu likumam un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam, tai skaitā:

• iepirkuma procedūras izbeigšana un pārtraukšana;
• iepirkuma līgums un tā grozīšana;
• piegādātājam izsniedzamie dokumenti un informācija;
• paziņojumi un uzaicinājumi publiskā sektora iepirkumu procedūrās.

Detalizēti skatiet šādās rokasgrāmatas nodaļās:

• 1.11. «Iepirkuma līgums»;
• 1.12. «Iepirkuma identifikācijas numurs»;
• 1.13. «Iepirkuma procedūras izbeigšana un pārtraukšana»;
• 2.1. «Paziņojumi publisko iepirkumu procedūrās. Paziņojuma veidi»;
• 2.2. «Uzaicinājumi publisko iepirkumu procedūrās»;
• 3.1. «Tehniskā specifikācija»;
• 3.2. «Nolikumi»;
• 3.3. «Iepirkuma procedūras dokumentu pieejamība un to izsniegšana»;
• 3.4. «Iepirkuma procedūras dokumentu izskaidrošana un grozīšana»;
• 3.5. «Kandidātu un pretendentu informēšana par rezultātiem».

Rokasgrāmatas autors ZAB Primus turpina aktualizēt rokasgrāmatu atbilstoši jaunajam likumam! Šajos rokasgrāmatas papildinājumos aktualizētas vairākas nodaļas atbilstoši jaunajam Publisko iepirkumu likumam un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam, tai skaitā:

• piegādātājiem piemērojamās prasības, izslēgšanas noteikumi, tiesības atjaunot uzticamību, apakšuzņēmēju piesaistīšana;
• līgumcenas noteikšanas normatīvais regulējums;
• publisko iepirkumu likuma piemērošanas izņēmumi u.c.

Plašāk skatiet šādās rokasgrāmatas nodaļās:

• 1.2. «Publisko iepirkumu principi» – vienlīdzības princips, nediskriminēšanas princips, savstarpējas atzīšanas princips, atklātības princips, proporcionalitātes princips;
• 1.3. «Konfidencialitāte»;
• 1.4. «Publisko iepirkumu dalībnieki» – pasūtītājs (publiska persona vai tās institūcija, biedrība vai nodibinājums, privāto tiesību juridiskā persona); piegādātāji, kandidāti, pretendenti; Iepirkumu uzraudzības birojs; eksperti un lietpratēji (PIL paredzētais regulējums – eksperts, kuru ir tiesīga pieaicināt iepirkuma komisija, eksperts vai lietpratējs, kuru ir tiesīgs pieaicināt IUB);
• 1.5. «Iepirkuma komisija» – PIL un SPSL paredzētais regulējums (iepirkuma komisijas mērķi un uzdevumi, iepirkuma komisijas izveidošana, iepirkuma komisijas skaitliskais sastāvs, prasības iepirkuma komisijas locekļiem un iepirkuma dokumentācijas sagatavotājiem utt.);
• 1.6. «Centralizētie iepirkumi»;
• 1.7. «Līgumcena» (preču, būvdarbu vai pakalpojumu iepirkuma līgumcenas aprēķināšanas noteikumi; atsevišķu pakalpojumu un piegāžu veidu līgumcenas aprēķināšanas specifika; līgumi, kuros tiek noteikti tikai cenu veidošanas noteikumi utt.);
• 1.9. «Prasības piegādātājiem» – kvalifikācijas prasības, minimālais atbilstības līmenis, piegādātāja tiesības balstīties uz cita piegādātāja resursiem, kā arī apstākļi, kuri ir pamats kandidāta un pretendenta izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā, kandidāta un pretendenta atbilstība profesionālās darbības veikšanai, kandidātu un pretendentu saimnieciskais un finansiālais stāvoklis, kandidātu un pretendentu tehniskās un profesionālās spējas utt.;
• 1.10. «Piegādātāja vērtēšanas kritēriji. Nepamatoti lēts piedāvājums» – īpaši noteikumi iepirkumiem autotransporta jomā un par energoefektivitāti;
• 1.14. «Publisko iepirkumu likuma piemērošanas izņēmumi».

Turpiniet sekot līdzi rokasgrāmatas aktualizācijai! Jau šobrīd darbs tiek turpināts, lai nodrošinātu rokasgrāmatas nozīmi publiskās iepirkuma jomas izpratnei.

«2017. gada 1. martā stājies spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums un 2017. gada 1. aprīlī stājies spēkā jaunais Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Abos likumos ieviestas daudzas izmaiņas un jaunumi, tādēļ «Publisko iepirkumu konkursu rokasgrāmatas» jaunākajos papildinājumos aplūkotas būtiskākās izmaiņas, kuras ievieš jaunais regulējums, piemēram, jauni izslēgšanas noteikumi, kvalifikācijas prasības, jaunumi apstrīdēšanas iesniegumu iesniegšanā u.c.,» rokasgrāmatas izmaiņu sākumu skaidro autors ZAB Primus.

Plašāk uzziniet 1.1. «Publisko iepirkumu reglamentējošie Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību akti»:

• 1.1.1. «Latvijas Republikas tiesību akti»;
• 1.1.2. «ES tiesību akti»;
• 1.1.3. «ES direktīvu ieviestās izmaiņas»;
• 1.1.4. «Jaunā Publisko iepirkumu likuma ieviestās būtiskākās izmaiņas»:
  • pasūtītājs informēs par plānotajiem iepirkumiem;
  • jauni likuma un procedūru piemērošanas izņēmumi;
  • jaunas iepirkuma procedūras;
  • jauni iepirkuma procedūru izslēgšanas noteikumi un uzticamības atjaunošana;
  • jaunumi saistībā ar apakšuzņēmējiem;
  • kvalifikācijas prasība – saimnieciskais un finansiālais stāvoklis;
  • kvalifikācijas prasība – tehniskās un profesionālās spējas;
  • jaunumi apstrīdēšanas iesniegumu iesniegšanā;
  • izmaiņas «mazajos iepirkumos» un 2. pielikuma pakalpojumu iepirkumos (sociālie un citi īpašie pakalpojumi);
  • jaunas līgumcenu robežvērtības piegādēm un pakalpojumiem;

• 1.1.5. «Jaunā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma ieviestās būtiskākās izmaiņas»:
  • iepirkumu plānošana;
  • jauni likuma piemērošanas izņēmumi;
  • jaunas iepirkuma procedūras;
  • jauni izslēgšanas noteikumi iepirkuma procedūrās un uzticamības atjaunošana;
  • jaunumi saistībā ar apakšuzņēmējiem;
  • kvalifikācijas prasība – saimnieciskais un finansiālais stāvoklis;
  • kvalifikācijas prasība – tehniskās un profesionālās spējas;
  • jaunumi apstrīdēšanas iesniegumu iesniegšanā;
  • izmaiņas 2.pielikuma pakalpojumu iepirkumos (sociālie un citi īpašie pakalpojumi).

Pārējās rokasgrāmatas nodaļas vēl ir izstrādes procesā, tāpēc plānojam, ka mēneša laikā būs papildinājumu turpinājums. Šī gada laikā tiks nodrošināta rokasgrāmatas aktuālā versija, atkal spējot nodrošināt būtisko informācijas avotu par PIL likuma izpratni.

• Kas ir Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments?
• Kas nosaka šādu iepirkumu veidlapu dokumentu paraugus?
• Kādi ir ierobežojumi attiecībā uz gada minimālā finanšu apgrozījuma prasībām?

Izmaiņas publisko iepirkumu jomā turpina skaidrot rokasgrāmatas autors ZAB Primus, sniedzot atbildes gan uz minētajiem, gan daudziem citiem jautājumiem, vienlaicīgi precizējot būtiskus aspektus iepirkumu jomā, kas saistīti ar normatīvo aktu izmaiņām.

Plašāk skatiet šādās rokasgrāmatas nodaļās:

• 1.8. «Līgumcenu robežas»;
• 1.9. «Prasības piegādātājiem»;
• 2.1. «Paziņojumi publisko iepirkumu procedūrās. Paziņojumu veidi»;
• 4.2. «Piedāvājums»;
• 5.7. «Atsevišķo publisko iepirkumu veikšanas kārtība»;
• 5.8. «Zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošana pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem»;
• 6.1. «Iepirkumu procedūru veidi komunālajā sektorā»;
• 9.1. «Kārtība, kādā tiek izskatīti iesniegumi un strīdi par PIL noteikumu pārkāpumiem».

Ieskatam piedāvājam nelielu citātu no autora ZAB Primus skaidrojuma par atsevišķo publisko iepirkumu veikšanas kārtību saistītā ar pakalpojumu iepirkuma tiesisko regulējumu:

«Saskaņā ar PIL 8.panta astoto daļu tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, kura priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš ir attiecīgā iepirkuma līguma galvenais priekšmets. Iepirkuma līgumiem, kuru priekšmets daļēji ietver PIL 2.pielikumā minētos pakalpojumus un citus pakalpojumus vai daļēji pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu un piemērojamo iepirkuma procedūru nosaka pēc tā, kuru pakalpojumu vai piegāžu paredzamā līgumcena ir visaugstākā.»

Kādi ir jauni nosacījumi un regulējumi? Uzzini rokasgrāmatas jaunākajos apjomīgajos papildinājumos! Plašās izmaiņas publisko iepirkumu jomā skaidro rokasgrāmatas autors ZAB Primus (kopš 2015. gada 14. decembra ZAB Redot mainītais nosaukums), ietverot šādus būtiskus aspektus:

• jaunos nosacījumus attiecībā uz iepirkumu komisijas darbības principiem un stingrākas papildu prasības;
• SPSL ieviesto regulējumu attiecībā uz iepirkumu komisijas izveidi un darbības principiem;
• jaunos nosacījumus attiecībā uz kandidātu un pretendentu izslēgšanu;
• jauno regulējumu, kas paredz uzticamības nodrošināšanai iesniegto pierādījumu vērtēšanu.

Plašāk skatiet šādās rokasgrāmatas nodaļās:

• 1.4. «Publisko iepirkumu dalībnieki»;
• 1.5. «Iepirkuma komisija»;
• 1.7. «Līgumcena»;
• 1.9. «Prasības piegādātājiem»;
• 1.10. «Piedāvājuma vērtēšanas kritēriji. Nepamatoti lēts piedāvājums»;
• 1.11. «Iepirkuma līgums»;
• 5.1. «Iepirkuma procedūru veidi publiskajā sektorā»;
• 5.2. «Atklāts konkurss»;
• 5.3. «Slēgts konkurss»;
• 5.4. «Konkursa dialogs»;
• 5.5. «Sarunu procedūra»;
• 5.6. «Metu konkurss»;
• 5.7. «Atsevišķo publisko iepirkumu veikšanas kārtība».

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka līdz ar citām apjomīgajām izmaiņām nākamajos papildinājumos vēl tiks papildināta 5.7. nodaļa «Atsevišķo publisko iepirkumu veikšanas kārtība», kurā izmaiņas radās šo papildinājumu noslēguma posmā, tāpēc jaunākās aktualitātes vēl nepaguva iekļaut. Sekojiet līdzi pilnveidotajai redakcijai nākamajos papildinājumos!

Ielūkojoties jaunākajos papildinājumos, ieskatam neliels citāts, kā autors ZAB Primus skaidro uzticamības nodrošināšanai iesniegto pierādījumu vērtēšanu:

«Sākot ar 2016.gada 20.maiju, PIL ir papildināts ar 39.³pantu, kas sniedz iespēju kandidātam, pretendentam vai personālsabiedrības biedram pierādīt savu uzticamību, pat ja uz to ir attiecināmi iepriekš minētie izslēgšanas nosacījumi.

Ja kandidāts vai personālsabiedrības biedrs atbilst minētajiem izslēgšanas nosacījumiem (izslēgšanas nosacījumu 1.–7.punkts), kandidāts kopā ar pieteikumu iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.

Ja pretendents vai personālsabiedrības biedrs atbilst minētajiem izslēgšanas nosacījumiem (izslēgšanas nosacījumu 1.–7.punkts), pretendents norāda to piedāvājumā un, ja tiek atzīts par tādu, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē [..].»

Kas publisko iepirkumu rīkotājiem jāņem vērā šajā pārejas periodā? Kādi īpaši noteikumi jāievēro par preču un pakalpojumu energoefektivitātes līmeni un autotransportu jomā? Ko svarīgi izprast par vispārīgās vienošanās grozīšanu? Atbildes uz šiem un citiem aktuālajiem publisko iepirkumu jautājumiem pieejamas jaunākajos papildinājumos, jo rokasgrāmatas autors ZAB Primus (kopš 2015. gada 14. decembra ZAB Redot mainītais nosaukums) ietvēris:

• ieteikumus publisko iepirkumu rīkotājiem pārejas periodā, sākot ar 2016. gada 18. aprīli līdz brīdim, kad tiks pārņemti noteikumi jauno direktīvu iepirkumu jomā un spēkā stāsies jaunais PIL un SPSL (Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums);
• IUB skaidrojumus par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozīšanu;
• īpašus noteikumus, kas uzliek par pienākumu izvērtēt preču un pakalpojumu energoefektivitātes līmeni, organizējot iepirkumus virs MK noteiktās līgumcenu robežas, kā arī iespēju piešķirt papildu punktus par energoefektivitāti saimnieciski visizdevīgākā vērtēšanas kritērija ietvaros;
• īpašus noteikumus iepirkumiem autotransporta jomā.

Plašāk skatiet šādās rokasgrāmatas nodaļās:

• 1.1. «Publisko iepirkumu reglamentējošie LR un ES tiesību akti»;
• 1.8. «Līgumcenu robežas»;
• 1.10. «Piedāvājuma vērtēšanas kritēriji. Nepamatoti lēts piedāvājums»;
• 1.11. «Iepirkuma līgums».