Personvārdi dokumentos un lietišķajos tekstos
Paralēli globalizācijas, vārda un personiskās brīvības plusiem, šie procesi mums – dokumentu izstrādātājiem – ik pa brīdim rada arī problēmas, jo rodas jautājumi gan par to, kā dokumentos un lietišķajos tekstos pareizi atveidot citzemju izcelsmes personvārdus, gan arī praktiskas problēmas: kā rakstāmi dubultuzvārdi un dažādi cieņu vai aristokrātisku izcelsmi atainojoši «piedēkļi», kā rīkoties ar latgaliskas izcelsmes personvārdiem?
Atbildi uz šo un citiem līdzīgiem ikdienā sastopamiem jautājumiem pamazām noskaidrosim, ielūkojoties divos normatīvajos aktos: Valsts valodas likumā un Ministru kabineta 02.03.2004. noteikumos Nr.114 «Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju».
Abi šie normatīvie akti ir apjomīgi un satur ļoti detalizētu informāciju, jo primāri rakstīti profesionālajiem lietotājiem – pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām, izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā; Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, iekļaujot vai aktualizējot ziņas par personu Iedzīvotāju reģistrā un Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs, izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā vai uz agrāko ierakstu pamata izdodot atkārtotas civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecības.
Šajā materiālā informācija atlasīta un kārtota tā, lai sniegtu ikvienam potenciāli noderīgu informāciju par to, kādi ir personvārdu veidošanas un lietošanas principi, kā arī noderētu tiem, kuriem nepieciešams operatīvi un maksimāli pareizi atveidot citvalodu personvārdus izmantošanai dokumentos un lietišķajos tekstos, ja nav pieejami oficiālie latviskojumi un/vai personu apliecinoši dokumenti latviešu valodā.
Ērtākam pārskatam materiāls iedalīts šādi:
- reglamentējums, kas ir un kas nav spēkā (uz 10.05.2018.);
- termini un kopējie principi;
- atveide un pielīdzināšana, atšķirīgas personvārda versijas;
- lokālā un citvalodu specifika: latgaliešu un citu valodu personvārdi;
- personvārdu rakstība un identifikācija dokumentos, ietverot gan specifiskos personvārdus (divi vārdi, dubultuzvārdi u.tml.), gan personvārdu locīšanas īpašos gadījumus.
Kad un kā tiek veikta pielīdzināšana? Kā rīkoties, ja personai civilstāvokļa aktu reģistrā ierakstīts tās tautībai neraksturīgs vārds? Kā rīkoties, ja vārds vai uzvārds sagādā neērtības vai pat kaunu? Kā rīkoties, ja laika gaitā dažādos dokumentos personvārds rakstīts atšķirīgi? Bet kā rīkoties nestandarta gadījumos – kad ir ne tikai viens vārds un viens uzvārds, bet vēl kaut kas vairāk? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem atrodamas tālāk tekstā.
Dokumentu un biroju pārvaldības rokasgrāmata
2.1.4.3. Personvārdi dokumentos un lietišķajos tekstos
