PVN aktualitātes: ES tiesa par preču importu, dārmetāla lūžņi, pienākums reģistrēties

Papildināti "Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma komentāri":

• 45. pants "Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana preču importam" – Eiropas Savienības tiesas spriedums UAB lietā par preču importu, secīgu Eiropas Savienības preču piegādi un Incoterms noteikumu lomu;
• 59. pants "Iekšzemes nodokļa maksātāja tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā" – pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā pirms pakalpojumu saņemšanas no citā Eiropas Savienības dalībvalstī esoša darījuma partnera;
• 138. pants "Īpašs nodokļa piemērošanas režīms darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām" – PVN statuss dārgmetālu lūžņiem, kas tiek iegādāti, lai iegūtu šo preču sastāvā esošos metālus vai dārgakmeņus.

Piemēram, autors SIA "LAW & FINANCE ONLINE", komentējot 59. pantu "Iekšzemes nodokļa maksātāja tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā", vērš uzmanību, ka atkāpes no PVN reģistrācijas pienākuma nav piemērojamas situācijās, ja tiek saņemti pakalpojumi no pakalpojuma sniedzēja, kas atrodas ārpus Latvijas teritorijas. Papildus apskatāmajai normai, par pienākumu reģistrēties PVN maksātāju reģistrā skaidri liecina PVN likuma 55. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktais, ka nodokļa maksātājs reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā pirms tas saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu.

Abas minētās tiesību normas satur atsauci uz PVN likuma 19. panta pirmo daļu, kas ietver pamatkritērijus pakalpojuma sniegšanas vietas identificēšanai. Tas ir, precīzi definē PVN vietu, kurā PVN ir maksājams, un netieši identificē personu, kura vai kuras vietā šīs personas darījuma partneris ir atbildīgs par PVN nomaksu valsts budžetā.

Jāņem vērā, ka minētā norma nosaka pamatkritēriju, ka PVN ir piemērojams tajā valstī, kurā saimnieciskās darbības veicējs saņem pakalpojumus.

Jāatzīmē, ka priekšnosacījums minētās normas piemērošanas identificēšanai ir izpratne par saimnieciskās darbības veicēja statusu. Saimnieciskās darbības veicējs var būt nodokļu maksātājs, kas ir gan reģistrēts, gan nereģistrēts PVN maksātāja statusā (sk. PVN likuma 3. panta 2. daļu). Tāpat saimnieciskās darbības veicēja ir persona, kuras saimnieciskā darbība ietver arī no PVN atbrīvotas (Latvijā saukta par PVN 0% likmi) saimnieciska rakstura darbības.