Darba aizsardzības rokasgrāmata

Darba devējam ir vairākas iespējas, kā izveidot un uzturēt darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā. Uzņēmumā, kas darbojas pārtikas ražošanas nozarē un veic ar nozari saistītās palīgdarbības, būtiska nozīme ir tam, cik darbinieku tajā tiek nodarbināti.

Ja pārtikas ražošanas uzņēmumā nav vairāk kā 5 nodarbinātie, tad darba devējam ir šādas iespējas:

1. norīkot vai pieņemt darbā darba aizsardzības speciālistu, kas apguvis kādu no šādiem apmācību veidiem saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumiem Nr. 749 «Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos»:
   1. darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu (160 h vai 60 h) un papildus – vēlams arī specializēto zināšanu izglītības programmu (40 h) darba aizsardzības jomā saistībā ar attiecīgo komercdarbības veidu;
   2. ieguvis augstāko izglītību darba aizsardzībā;
2. iesaistīt kompetento speciālistu vai kompetento institūciju darba aizsardzībā (šajā gadījumā darba devējam jānorīko sava uzņēmuma darbinieks, kurš būs atbildīgs par sadarbību ar kompetento institūciju).

Ja pārtikas ražošanas uzņēmumā ir no 6 līdz 10 nodarbinātajiem, tad darba devējam ir šādas iespējas:

1. norīkot vai pieņemt darbā darba aizsardzības speciālistu, kas apguvis kādu no šādiem apmācību veidiem:
   1. darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu (160 h vai 60 h) un specializēto zināšanu izglītības programmu (40 h) darba aizsardzības jomā saistībā ar attiecīgo komercdarbības veidu;
   2. darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu 160 h izglītības programmu, kas iegūta līdz 2013. gadam, ja speciālistam ir arī augstākā izglītība dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, veselības aizsardzības jomā vai tiesību zinātnēs un viņam ir vismaz piecu gadu darba pieredze attiecīgajā profesijā vai darba aizsardzībā;
   3. ieguvis augstāko izglītību darba aizsardzībā;
2. iesaistīt kompetento speciālistu vai kompetento institūciju darba aizsardzībā (šajā gadījumā darba devējam jānorīko sava uzņēmuma darbinieks, kurš būs atbildīgs par sadarbību ar kompetento institūciju).

Ja pārtikas ražošanas uzņēmumā ir no 11 līdz 249 nodarbinātajiem, tad darba devējam ir šādas iespējas:

1. norīkot vai pieņemt darbā darba aizsardzības speciālistu ar augstāko izglītību darba aizsardzībā;
2. iesaistīt kompetento institūciju darba aizsardzībā (šajā gadījumā darba devējam jānorīko sava uzņēmuma darbinieks, kurš būs atbildīgs par sadarbību ar kompetento institūciju). 

Ja pārtikas ražošanas uzņēmumā ir 250 vai vairāk nodarbināto, tad darba devējam ir šādas iespējas:

1. norīkot vai pieņemt darbā divus vai vairākus darba aizsardzības speciālistus, no kuriem vismaz vienam ir augstākā izglītība darba aizsardzībā;
2. iesaistīt kompetento institūciju darba aizsardzībā (šajā gadījumā darba devējam jānorīko sava uzņēmuma darbinieks, kurš būs atbildīgs par sadarbību ar kompetento institūciju).

Uzmanību!
Vairumā gadījumu pārtikas produktu un dzērienu ražošanas uzņēmumos darbu veikšanai darba devējiem obligāti ir jāpiesaista kompetentā institūcija darba aizsardzībā!

Ja uzņēmums veic kādu no tabulā minētajiem komercdarbības veidiem, tad darba devējam darba aizsardzības sistēmas izveidošanā un uzturēšanā jāiesaista kompetentā institūcija darba aizsardzībā. Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos starp darba devēju un kompetento institūciju, uzņēmumā jāizveido un jāuztur darba aizsardzības sistēma, kurā kompetentā institūcija veic vismaz šādas darbības:

1. novērtē darba vides risku uzņēmumā;
2. nosaka uzņēmuma atbilstību darba aizsardzības normatīvo aktu, kā arī ar darba aizsardzību saistīto normatīvo aktu prasībām (piemēram, ugunsdrošība, ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu drošība, bīstamo iekārtu drošība);
3. izstrādā darba aizsardzības pasākumu plānu, lai novērstu atklātos darba vides riskus vai samazinātu tos līdz pieļaujamam līmenim, kā arī nodrošina uzņēmuma atbilstību darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

Kompetentu institūciju saraksts atrodams Latvijas Republikas (LR) Labklājības ministrijas vietnes (www.lm.gov.lv) sadaļā «Nozares Politika. Darbs. Darba aizsardzība» un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vietnes (www.osha.lv) sadaļā «Sistēma».

Komercdarbības nozares pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, kurās darba devējam ir jāiesaista kompetentā institūcija darba aizsardzībā (nozares norādītas Ministru kabineta 2009. gada 22. septembra noteikumu Nr. 1077 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumos Nr.99 «Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju»» redakcijā).

Darba devējs drīkst neiesaistīt kompetentu institūciju, ja:

• uzņēmumā nav vairāk par 5 nodarbinātajiem;
• uzņēmumā ir no 6 līdz 10 nodarbinātajiem, bet darba devējs nodrošina šādu prasību izpildi:
  • uzņēmumā ir izveidota un darbojas darba aizsardzības sistēma,
  • darba vides iekšējo uzraudzību un risku novērtēšanu uzņēmumā veic darba aizsardzības speciālists, kura zināšanas atbilst 1 no šādām prasībām:
    • ieguvis profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā,
    • ieguvis augstāko izglītību dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, veselības aizsardzības jomā vai tiesību zinātnēs un viņam ir vismaz 5 gadu darba pieredze attiecīgajā profesijā vai darba aizsardzībā, kā arī viņš ir apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu 160 stundu apjomā,
    • apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu un specializēto zināšanu izglītības programmu darba aizsardzības jomā saistībā ar attiecīgo komercdarbības veidu;
• uzņēmumā ir 11 un vairāk nodarbināto, bet darba devējs nodrošina šādu prasību izpildi:
  • uzņēmumā ir izveidota un darbojas darba aizsardzības sistēma,
  • darba vides iekšējo uzraudzību un risku novērtēšanu uzņēmumā veic darba aizsardzības speciālists, kas ieguvis profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā.

Mazākos uzņēmumos, kuros ir tikai viens cehs/ražotne un tiek veikti tikai viena veida darbi (piemēram, tikai konditorijas izstrādājumu ražošana), iespējams, pietiktu ar vienu darba aizsardzības speciālistu. It īpaši gadījumos, ja daļa ar darba aizsardzību saistīto darbu tiek uzdota citiem uzņēmuma darbiniekiem – piemēram, obligāto veselības pārbaužu kartes atbilstoši sarakstam var izstrādāt sekretāre, bet instruktāžu darba vietās veic tiešie vadītāji. Svarīgi atcerēties, ka nodarbinātajiem, kas veic darba aizsardzības speciālista pienākumus, jābūt apmācītiem darba aizsardzībā.

Savukārt lielākos uzņēmumos, iespējams, nepieciešami vairāki darba aizsardzības speciālisti vai arī viens speciālists un laba sadarbība ar kompetento institūciju, jo pārtikas produktu un dzērienu ražošana uzskatāma par augsta riska darbiem. Lai būtu vieglāk organizēt darbus, daļa uzņēmumu ir apmācījuši cehu/ražotņu vadītājus vai meistarus atbilstoši pamatlīmeņa zināšanu apguves programmai, kas uzskatāms par labu praksi. Katram uzņēmumam ir jāizvēlas savs piemērotākais variants, kā organizēt darba aizsardzības sistēmu!

Pamatlīmeņa apmācību veic akreditēti mācību centri (mācību centru sarakstu, kas veic apmācību atbilstoši apmācību programmai «Darba aizsardzība», iespējams atrast Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vietnes (www.osha.lv) sadaļā «Apmācība»).

2020. gada jūnijā stājās spēkā vairāki grozījumi Darba aizsardzības likumā, kas ietekmē darba aizsardzības sistēmas organizēšanas iespējas daudzos Latvijas uzņēmumos. Šajos rokasgrāmatas papildinājumos ir iekļautas svarīgākās izmaiņas, kas adaptētas konkrētām rokasgrāmatā iepriekš aprakstītām nozarēm. Par to, kādas specifiskas prasības jāņem vērā citās nozarēs, uzzini darba aizsardzības ekspertes Lindas Matisānes aktualizētajās rokasgrāmatas nodaļās:

  Darba aizsardzības rokasgrāmata

Svarīgākās darba aizsardzības prasības darba vietai pie datora nosaka Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumi Nr. 343 «Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju» (turpmāk – MK 06.08.2002. noteikumi Nr. 343 «Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju»). Minētajos noteikumos noteiktās darba aizsardzības prasības attiecas uz nodarbinātajiem, kuri, veicot darba pienākumus, vidēji katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar datoru. Ja nodarbinātie strādā mazāk kā divas stundas pie datora, tad šī sadaļa uz viņiem neattiecas.

2019. gadā Darba aizsardzības likumā tika pieņemti grozījumi, kuri ietekmē arī darba aizsardzības jautājumu risināšanu, ja uzņēmumā darbs tiek veikts ar datoru attālināti.

Ar terminu «attālināts darbs» saprot tādu darba izpildes veidu, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, bet pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Par attālināto darbu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos. Starp biežākajām šāda darba veikšanas vietām minamas mājas.

Kādas ir specifiskās prasības attiecībā uz attālinātā darba veikšanu?

Darba vides riski ir jānovērtē katrai darba vietai vai darba veidam, arī tad, ja darbs tiek veikts attālināti (piemēram, no mājām). Ja darba devējs ar nodarbināto ir vienojušies par to, ka darbs pilnībā vai daļēji tiks veikts attālināti, tad nodarbinātajam ir jāsadarbojas ar darba devēju darba vides riska novērtēšanā un jāsniedz darba devējam informāciju par attālinātā darba vietas apstākļiem, kas, nodarbinātajam veicot darbu, var ietekmēt viņa drošību un veselību. Praktiski to iespējams darīt dažādi – piemēram, darba aizsardzības speciālists var apmeklēt darbinieku mājās, vai darbinieks var iesūtīt darba aizsardzības speciālistam mājās esošās darba vietas fotogrāfijas.

Tomēr dzīvē situācijas ar vienu attālinātu darba vietu ir diezgan vienkāršas, grūtākas ir situācijas, ja darbinieks strādā dažādās vietās – piemēram, mājās piektdienās, vasarā vasarnīcā vai lauku mājās (gan telpās, gan ārā) utt.

Šādiem gadījumiem Darba aizsardzības likumā ir paredzēts: «Ja nodarbinātais attālināto darbu veic dažādās vietās, darba devējs darba vides riska novērtēšanu veic attiecībā uz konkrēto darba veidu, bet, ja nodarbinātais attālināto darbu veic pastāvīgi vienā vietā, darba devējs darba vides riska novērtēšanu veic attiecībā uz konkrēto darba vietu, ja darba devējs un nodarbinātais par to ir vienojušies.» Ar konkrēto darba vietu saprot konkrētu darba vietu mājās pie konkrēta galda, ar konkrētu krēslu (līdzīgi kā vairumā biroju, kur katram darbiniekam ir savs konkrēts galds, krēsls, skapji, plaukti utt.), bet ar darba veidu saprot darbu veikšanu pie dažādiem galdiem, ar dažādiem krēsliem, dažādās telpās, iespējams arī ar dažādiem datoriem un dažādiem palīglīdzekļiem.

Vienmēr ir svarīgi atcerēties, ka visos gadījumos, kad darbinieki fiziski strādā vairākās darba vietās, lai gan darba devējs ir viens, ļoti būtiska ir darbinieku apmācība, jo šādās situācijās darbiniekiem daudz biežāk ir jāpieņem lēmumi attiecībā uz savu drošību vai veselību.

Attālināta darba gadījumā tas nozīmē apmācīt darbinieku par to, kā ērti iekārtot darba vietu ar vienkāršiem palīglīdzekļiem, piemēram, ja nav pieejams ērts galds vai regulējams krēsls, bet ir pieejams spilvens, ko izmantot muguras balsta izveidošanai.

Darba aizsardzības rokasgrāmata

Skaņu cilvēki var uztvert kā kaut ko patīkamu, piemēram, mūziku, gan kā nepatīkamu, piemēram, datora radītais troksnis. Tas lielākoties ir atkarīgs no katra cilvēka tolerances un tā, ko konkrētajā brīdī cilvēks dara.

Troksnis ir dažādu frekvenču un dažādas intensitātes skaņu haotisks sakopojums. To visvairāk raksturo skaņas frekvence un skaņas intensitāte.

Cilvēka auss uztver skaņu, kuras frekvence ir robežās no 20 līdz 20 000 Hz, bet cilvēka balss var radīt skaņu ar frekvenci no 500 līdz 2000 Hz. Skaņas intensitāte ir skaņas enerģija, ko uztver auss bungādiņa, un to izsaka decibelos (dB). Katrs skaņas intensitātes pieaugums par 10 dB nozīmē skaņas intensitātes palielināšanos 10 reizes. Cilvēka auss uztver no 0 līdz 140 dB, 120 dB skaļumā novērojams diskomforts, bet 140 dB – tiek sasniegts sāpju slieksnis. 

Visbiežāk biroju darba vietās troksnis nav tik liels, lai uz tām attiektos Ministru kabineta 2003. gada 4. februāra noteikumi Nr. 66 "Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku", jo trokšņa līmenis ir zemāks par 80 dB (A). MK 10.08.2002. noteikumos Nr. 343 "Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju" noteikts, ka troksnis, ko rada darbstacijas aprīkojums, nedrīkst traucēt darba telpā sarunāties un koncentrēties darba pienākumu izpildei. Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldīšanas kārtība" nosaka, ka biroju un publisko pakalpojumu sniedzēju apmeklētāju pieņemšanas telpās trokšņa līmenis normālā telpu ekspluatācijas režīmā nedrīkst pārsniegt 45 dB (A). Ar normālu telpu ekspluatācijas režīmu saprot troksni, kas rodas telpās ar aizvērtiem logiem un durvīm (izņemot ražotāja iebūvētos ventilācijas kanālus), ieslēgtu piespiedu ventilāciju un gaisa kondicionēšanu, kā arī apgaismojumu, bet neņemot vērā telpu izmantošanas funkcionālo (fona) troksni, piemēram, atskaņoto mūziku, darbinieku un apmeklētāju sarunas.

Troksnis kā darba vides problēma birojā visbiežāk var tikt identificēts, ja biroja telpas ir lielas – atklātā tipa. Trokšņa līmenis var sasniegt pat 80 dB (A), radot telpās strādājošajiem cilvēkiem diskomfortu. Viņi cits citam traucē, kā rezultātā var rasties dažādi nespecifiski nervu sistēmas traucējumi (piemēram, samazinātas koncentrēšanās spējas, paaugstināts nogurums, palielināta aizkaitināmība, miega traucējumi utt.). Šādās situācijās darba vietas nepieciešams atdalīt ar dažādām starpsienām, kā arī palielināt attālumu starp darba vietām. Arvien populārāka atklātos birojos kļūst telpu zonēšana – daļa telpu ir paredzētas aktīvai komunikācijai, bet citas ir zonas, kurās darbinieki koncentrējas darbam, tāpēc jāievēro klusums. Iespējams veidot arī speciālas telpas telefona sarunām, vietas ar skaņu slāpējošiem materiāliem utt. Papildu fona troksni rada biroja tehnika, ventilācijas sistēmas, gaisa kondicionieri utt.

Atsevišķa problēma saistībā ar troksni ir austiņu lietošana darba vajadzībām (piemēram, zvanu centru operatori, diktofona centru darbinieki). Ļoti svarīgi, lai austiņas būtu darba kārtībā, jo bojājumu gadījumā tiek izkropļota skaņa, līdz ar to klausītājam ir grūtāk uztvert teikto un skaņas līmenis austiņās ir jāpagriež lielāks, kas paaugstina dzirdes bojājuma risku.

Šādās situācijās pats zvanu centra operators paceļ balsi un paaugstina fona troksni, tāpēc citiem nodarbinātajiem ir grūtāk sadzirdēt teikto un viņi pagriež skaļāk savas austiņas, veidojot burvju loku.

Austiņām jābūt darba kārtībā, piemērotām un ērtām katram konkrētajam nodarbinātajam, ar stabilu skaņas līmeni, kā arī aizsardzību pret pēkšņiem, spalgiem trokšņiem. Vislabāk, lai katram nodarbinātajam būtu nodrošinātas savas austiņas, bet, ja tas nav iespējams, tad tām ir jābūt viegli tīrāmām, lai nodrošinātu pietiekamu higiēnas prasību ievērošanu.

Darba aizsardzības rokasgrāmata

"Darba aizsardzības rokasgrāmata" ir papildināta ar jaunu nodaļu par sodu sistēmu darba aizsardzībā. Kāpēc tapa nodaļa par sodu sistēmu darba aizsardzībā? Atbildot uz šo jautājumu, autore Linda Matisāne skaidro, ka līdz šim "Darba aizsardzības rokasgrāmatā" sadaļa par sodu sistēmu, kas tiek izmantota darba aizsardzībā, nebija iekļauta. Šobrīd šī sadaļa ir tapusi nevis tāpēc, ka ir radīti jauni sodi vai tāpēc, ka Valsts darba inspekcija plāno aktīvāk piemērot sodus, bet gan tāpēc, ka Latvijā mainās administratīvās atbildības sodu piemērošanas sistēma. Tas nozīmē, ka piemērojamie sodu veidi vairs nav iekļauti kādā vienā kopīgā likumā, kā tas bija līdz šim, bet gan tiks iekļauti katras nozares specifiskajā likumā. Minētā iemesla dēļ sodi par darba aizsardzības prasību pārkāpumiem kopš 2019. gada 31. oktobra ir iekļauti Darba aizsardzības likuma VI nodaļā. Plānots, ka jaunā sistēma stāsies spēkā 2020. gadā, tomēr precīzs datums nav zināms, jo dažādu problēmu dēļ ir rosināts pārcelt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā no 2020. gada 1. janvāra uz vēlāku laiku.

Savukārt nodaļa par darba vides riska novērtēšanu un darba vides iekšējo uzraudzību, kā arī darba aizsardzība biroju darbā papildināta atbilstoši Darba aizsardzības likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā nākamā gada 1. jūlijā. Turpmākajos papildinājumos rokasgrāmatas nodaļas tiks aktualizētas atbilstoši jaunākajiem likuma grozījumiem.

  Darba aizsardzības rokasgrāmata

Attīstoties tehnoloģijām un pieaugot riska faktoriem, pieprasīti ir vispusīgi izglītoti darba aizsardzības speciālisti; tiek paplašināts studiju programmu klāsts.

Kā jau visās nozarēs, arī darba aizsardzībā šobrīd trūkst kvalificētu darbinieku, īpaši to, kas spēj strādāt starptautiskā vidē, bīstamo nozaru uzņēmumos, ar inovatīviem risinājumiem, kompānijās, kuras vēlas īstenot pasākumus, kas ir vairāk nekā minimālo normatīvo aktu prasību izpilde, piemēram, ieviešot nulles nelaimes gadījumu politiku. Tāpat pašlaik notiek izteikta darba aizsardzības speciālistu paaudžu maiņa. Valsts darba inspekcijas (VDI) veiktās darba aizsardzības speciālistu aptaujas rezultāti par iegūto un šobrīd Latvijas augstākajās mācību iestādēs iegūstamo izglītību darba aizsardzībā liecina, ka pēdējos gados ir augusi mācībspēku kompetence un viņu rīcībā esošie tehniskie līdzekļi, taču mācību programmu saturs bieži vien neatbilst apmācības standarta prasībām un darba tirgus vajadzībām. Darba aizsardzības speciālistus sagatavo piecas augstskolas, Latvijas Universitāte (LU) nākamajā akadēmiskajā gadā piedāvās jaunu bakalauru studiju programmu Arodveselība un drošība.

Nepieciešama jauna pieeja

Pēdējo gadu tendences jauno tehnoloģiju attīstībā, piemēram, pielietojot nanomateriālus rūpnieciskās ražošanas procesos, vai to automatizācija rada jaunus un līdz šim neapzinātus vai mazizpētītus riskus arodveselībā un darba drošībā, atzīst studiju programmas Arodveselība un drošībadirektore Iveta Daugule. 

I. Daugule norāda, ka Latvijas darba vidē vērojamas arī citas problēmas, tās ir saistītas gan ar komplicētu darba vidi, tostarp zināšanu un izpratnes trūkumu par drošību, nepietiekamu finansējumu, komunikācijas problēmām starp darba vides pārvaldībā iesaistītajiem, darbinieku novecošanu, grūtībām jaunu darbinieku piesaistē. Taču viņa ir novērojusi pozitīvu tendenci, proti, arvien vairāk darba devēju sāk apzināties, ka nepilnības darba aizsardzībā nav tikai formāla prasību neizpilde, bet var tiešā veidā ietekmēt viņu konkurētspēju tirgū. Daļa darba devēju tirgus prasību ietekmē izvēlas sertificēt sava uzņēmuma darba drošības un arodveselības sistēmu, lai apliecinātu savas spējas nodrošināt drošu darba vidi.  Šādos uzņēmumos pieaug prasības arī darba aizsardzības speciālista kompetencei un prasmēm, viņa secina. 

Jaunās studiju programmas ietvaros apgūtās prasmes ļaus labāk orientēties uzņēmuma darbībā kopumā, veikt pamatotus un precīzus aprēķinus ražošanas procesu drošības pilnveidei, vienlaikus uzlabojot šo procesu veiktspēju, pauž programmas direktore. Studiju programmas realizācijai ir piesaistīti praktiķi no dažādām nozarēm, tādējādi nodrošinot iespēju iepazīties ar plašu labās prakses piemēru un gadījumu analīzes klāstu. Absolvents būs apguvis kompetences darbam dažādas nozarēs un situācijās, lai veiksmīgi adaptētos darba tirgū un spētu realizēt sava darba devēja izvirzītos mērķus, uzsver I. Daugule. Programmas izstrādē ņemti vērā jaunākie EU-OSHA organizēto pētījumu rezultāti par tendencēm darba vides riska attīstībā un jaunām darba jomām un organizācijas formām, piemēram, IKT un digitalizācija, vidi saudzējošās darbavietas, nanoinženierija, pūļa pakalpojumi, robotika, uzraudzības tehnoloģijas un e-komercija. Programmā tiek piedāvāts arī plašs komercdarbības kursu klāsts, kas studentiem sniegs zināšanas par uzņēmējdarbības pamatiem un nepieciešamās iemaņas, lai rastu līdzsvaru starp uzņēmuma komercinteresēm un darbinieku aizsardzību. Tāpat ir ietverti arī matemātikas, fizikas, inženierijas kursi.

Iveta Daugule, Latvijas Universitātes studiju programmas Arodveselība un drošība direktore

Jauno tehnoloģiju un ar tām saistītu darba drošības un kvalitātes prasību ieviešana un integrācija uzņēmuma procesos ir jauns izaicinājums darba devējiem, ņēmējiem un uzņēmumā iesaistītiem darba aizsardzības speciālistiem, jo ir nepieciešama jauna pieeja darba vides risku novērtēšanai un pārvaldībai.

Riska faktoru vairāk

DVI norāda, ka darba aizsardzības speciālistiem ir jābūt universāliem un ar augstu atbildības sajūtu, jo viņu lēmumi var ietekmēt daudzu cilvēku veselību un dzīvību, viņiem jābūt kategoriskiem – jāspēj apturēt darbs, ja konstatēta bīstama rīcība vai nedroša situācija, jāspēj uzstāties dažādas auditorijas priekšā – gan runāt ar vadītājiem, lai pārliecinātu par konkrētu preventīvo pasākumu finansēšanu un īstenošanu, gan jāspēj izskaidrot apkopējai, kādas veselības problēmas viņai var rasties darbā. 

Mūsdienīgam darba aizsardzības speciālistam ir jāpilnveidojas nepārtraukti – augstskolas diploma iegūšana ļauj juridiski veikt noteiktus darbus, tomēr, tā kā mainās darba vide, tajā izmantotās tehnoloģijas, piemēram, sākta bezpilota lidaparātu lietošana, mainās darbu veikšanas veids, piemēram, arvien populārāks ir attālinātais darbs, mainās pasaulē pieejamās zināšanas par dažādiem darba vides riska faktoriem, piemēram, dažām vielām tiek pierādītas spējas izraisīt cilvēkiem ļaundabīgos audzējus u.c. 

Zināšanas par šiem riska faktoriem ir nepieciešamas paralēli tradicionālajiem, kā piemēram, kritieniem no augstuma, paslīdēšanai, paklupšanai, troksnim, smagumu pārvietošanai u.c. Darba aizsardzības speciāliste Laima Buša, kura ir izveidojusi iniciatīvu veselsbirojs.lv, stāsta, ka ik pa brīdim saņem zvanus no darba devējiem, kuri par darba aizsardzību atceras vien tad, kad gaidāma kāda pārbaude. Šādos gadījumos darba aizsardzība kļūst par vienu no galvenajām prioritātēm, lai gan ikdienā par to netiek daudz domāts, viņa teic, atzīstot, ka šādu gadījumu skaits samazinās, jo  darba devēji kļūst informētāki un arvien vairāk domā par savu darbinieku noturēšanu ilgtermiņā. Ar iniciatīvu veselsbirojs.lv viņa vēlas pievērst uzmanību darba videi birojos. "Jādomā ne tikai par fizisko, bet arī par psiholoģisko darba vidi. Pēdējos gados ir kliedēts mīts par to, ka darba aizsardzība intelektuālā darba veicējiem nav saistoša. Par vienu no galvenajiem draudiem ir kļuvis mazkustīgs dzīvesveids, paaugstināts stresa līmenis un depresija, kas cieši saistīta ar profesionālo sfēru,» vērtē eksperte. Darba devēji sākuši vairāk domāt par ilgtspējīgu darbību un saprot, ka  ir nepieciešami veseli un spējīgi darbinieki. Arvien lielāka loma ir sadarbībai starp vadību, darba aizsardzības speciālistu un personāla vadības speciālistiem. "Esošā situācija darba tirgū liek darba devējiem domāt par darbinieku noturēšanu. Darba aizsardzības praktiskā puse šeit ir ļoti būtiska – ja darbinieks sajūtas patiesi aprūpēts, viņu būs daudz grūtāk pārvilināt uz citu darba vietu," secina L. Buša, uzsverot, ka darba aizsardzības pasākumi vairo darbinieku labbūtību. 

Aigars Bičeks, SIA "Leilands un Putnis", projektu vadītājs, darba aizsardzības speciālists, aktualizējis fizikālo faktoru novēršanas iespējas, sniedzot atbildi uz jautājumu, kuri ir galvenie preventīvie pasākumi šādu risku novēršanai:

• nelabvēlīga mikroklimata risku novēršanai;
• paaugstināta trokšņa risku novēršanai;
• ultraskaņas risku novēršanai;
• paaugstinātas vibrācijas risku novēršanai;
• slikta apgaismojuma risku novēršanai;
• UV starojuma risku novēršanai;
• IS starojuma risku novēršanai;
• lāzera starojuma risku novēršanai;
• elektromagnētiskā lauka risku novēršanai;
• JS risku novēršanai;
• paaugstināta spiediena risku novēršanai;
• pazemināta spiediena risku novēršanai;
• elektriskās strāvas iedarbības risku novēršanai;
• ugunsdrošības risku novēršanai.
   

  Darba aizsardzības rokasgrāmata

3.1. Fizikālie faktori un to novēršanas iespējas

• 3.1.1. Mikroklimats

• 3.1.2. Troksnis

• 3.1.3. Ultraskaņa

• 3.1.4. Infraskaņa

• 3.1.5. Vibrācija

• 3.1.6. Apgaismojums

• 3.1.7. Ultravioletais starojums

• 3.1.8. Infrasarkanais starojums

• 3.1.9. Lāzera starojums

• 3.1.10. Elektromagnētiskie lauki

• 3.1.11. Jonizējošais starojums

• 3.1.12. Paaugstināts spiediens

• 3.1.13. Pazemināts spiediens

• 3.1.14. Elektriskā strāva

• 3.1.15. Uguns

No higiēnas viedokļa raugoties, mikroklimats ir fizikālo faktoru kopums, kas veido organisma siltumapmaiņu ar apkārtējo vidi un nosaka organisma siltumstāvokli.

Mikroklimatu galvenokārt raksturo:

• gaisa temperatūra (t, ^oC);
• gaisa relatīvais mitrums ( , %);
• gaisa plūsmas ātrums (v, m/s).

Tomēr ir svarīgi arī citi raksturlielumi, kuri spēj ietekmēt mikroklimatu telpās.

Gaisa temperatūru ietekmē gan meteoroloģiskā atmosfēras temperatūra, gan dažādu sildvirsmu (apkures elementu, iekārtu u.c.) radītais siltuma efekts. Temperatūra darba zonā atkarīga no siltuma daudzuma, kas nokļūst šajā vidē konvekcijas un starojuma (galvenokārt infrasarkanā) ceļā. Temperatūru mēra grādos pēc Celsija (ºC). Darba aizsardzībā risku rada gan darbs paaugstinātā temperatūrā, gan pazeminātā temperatūrā.

Kas rada risku? Darbs paaugstinātā temperatūrā rada organisma uzkaršanu, kā rezultātā caur sviedru dziedzeriem izplūst ne tikai organismam kaitīgās, bet arī vajadzīgās vielas, piemēram, kalcijs, kālijs, nātrijs, vitamīni utt. Strādājot paaugstinātā temperatūrā, pēc kāda laika cilvēks jūt nogurumu, pazeminās darbspējas. Pārkaršana vieglā formā izpaužas kā galvassāpes, nogurums, slikta dūša vai sāpes muskuļos. Smagos gadījumos cilvēks kļūst bāls, viņam rodas reibonis. Ļoti smagos gadījumos cietušajam ir ādas cianoze, ķermeņa temperatūra var sasniegt ap 40ºC. Dažkārt novēro t.s. krampju slimību – ekstremitātēs ir toniska rakstura krampji, ko izskaidro ar nātrija hlorīda samazināšanos asinīs un audos.

Savukārt darbs ārpus telpām pazeminātā temperatūrā rada organisma atdzišanu. Zema gaisa temperatūra var radīt apsaldējumu, galvenokārt – locekļu apsaldējumus. Nodarbinātajam, kurš ilgstoši strādājis aukstās, mitrās telpās, novēro angioneirozes (roku tirpšanu, salšanu). Obliterējošo enderterītu novēro zvejniekiem, mežstrādniekiem u.c.

Gaisa relatīvais mitrums ir procentos aprēķināta gaisā esošo ūdens tvaiku spiediena attiecība pret piesātinātu ūdens tvaiku spiedienu noteiktā temperatūrā. Gaisa relatīvo mitrumu mēra procentos (%), un normāli tam vajadzētu būt robežās no 30 līdz 70%, tomēr ir darba vietas, kur darbs notiek vai nu pārāk mitrā gaisā (virs 70%), vai pārāk sausā gaisā (zem 30%).

Kas rada risku? Darbs sausā gaisā (zem 30%) veicina elpceļu gļotādas izžūšanu u.c. Palielināts gaisa relatīvais (> 70%) mitrums apgrūtina siltumapmaiņu starp cilvēka organismu un apkārtējo vidi, jo samazinās sviedru izdalīšanās.

Gaisa plūsmas kustība parasti uzlabo cilvēka siltumapmaiņu ar apkārtējo vidi. Gaisa plūsmas ātrumu mēra metros sekundē (m/s). Darba aizsardzībā risku var radīt gan bezvējš, kad telpā vispār nav iespējama gaisa plūsmas apmaiņa, it sevišķi, ja logi ir aizvērti, gan pārāk liela gaisa plūsma telpā (caurvējš), kas parasti novērojama telpās, kurās nav ierīkota ventilācijas sistēma, bet telpas vēdināšana notiek caur logiem.

Kas rada risku? Neesoša vai vāja telpas ventilācija. Caurvējš darba vietā. Caurvēja rezultātā organismā rodas traucējumi un nodarbinātais saslimst. Populārākā slimība nodarbinātajiem, kuri strādā caurvējā, ir rinīts (iesnas).

Ja telpā nav pietiekamas gaisa plūsmas, novērojama darbinieku ģībšana.

Risku rada arī iedarbības izmaiņas, kad darbs pamīšus tiek veikts telpās un ārpus telpām.

Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumi Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības» (turpmāk – MK 28.04.2009. noteikumi Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības») ar 2010. gada 1. janvāri nosaka, ka darba devējam jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats (gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums) atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai (MK 28.04.2009. noteikumu Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības» 1. pielikums):

Kuri ir galvenie preventīvie pasākumi nelabvēlīga mikroklimata risku novēršanai?

1. Atbilstoša mikroklimata nodrošināšana: telpās ieteicams uzturēt temperatūru atbilstoši darba kategorijai. Darba telpas nodrošināt ar apkures sistēmu.
   Telpās, kur ir paaugstināts gaisa relatīvais mitrums, uzstādīt gaisa sausinātājus. Savukārt telpās, kur ir pazemināts gaisa relatīvais mitrums, uzstādīt gaisa mitrinātājus.
2. Ventilācijas sistēmas ierīkošana: telpās ierīkot ventilācijas sistēmu, kura gan pievada svaigu gaisu (aukstā laikā to papildus piesildot, siltā laikā to papildus atvēsinot), gan nosūc "izlietoto gaisu".
3. Individuālie aizsardzības līdzekļi: nodarbinātajiem izsniegt atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus ziemas un vasaras periodam;
4. Veselīga uztura nodrošināšana: radīt iespēju nodarbinātajam zaudētās organismam svarīgās vielas uzņemt no ārpuses, piemēram, nodrošinot nodarbināto ar vitamīniem bagātu augļu sulu, minerālūdeni vai aukstu augļu tēju. Šķidrums jādzer nelielām porcijām un pēc iespējas biežāk (100–150 ml ik pēc katrām 15–20 minūtēm), lai uzņemtais šķidruma daudzums neradītu organisma diskomfortu.
5. Obligātās veselības pārbaudes: nodarbinātos, kuri 50% no darba laika strādā temperatūrā zem noteiktās temperatūras robežvērtības vai paaugstinātās temperatūrās virs noteiktās temperatūras robežvērtības, nosūtīt uz obligātajām veselības pārbaudēm saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 «Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude» (turpmāk – MK 10.03.2009. noteikumi Nr. 219 «Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude») 1. pielikuma 4.4. punktu.
6. Darba vietu pārplānošana vai jaunu tehnoloģiju ieviešana: veikt procesa automatizāciju, lai samazinātu nodarbināto atrašanos nelabvēlīgos apstākļos. Darba vietā ierīkot distances vadību un novērošanu.
   Novērst siltuma emisiju (izstarošanos) no mašīnām un iekārtām, tās pārvietojot uz citu telpu.
7. Racionāls darba un atpūtas režīms: nodarbinātajiem, kuri strādā pazeminātās/paaugstinātās temperatūrās, ieteicams ievērot 10–15 minūšu pārtraukumus ik pēc katrām 45 minūtēm, ko pavadīt telpā, kurā ir atbilstoša temperatūra, gaisa plūsmas ātrums un gaisa relatīvais mitrums ir robežās no 30 līdz 70%.
8. Atpūtas telpas: nodarbinātos, kuri strādā neatbilstošos apstākļos telpās vai ārpus tām, nodrošināt ar atpūtas telpām, kurās būtu pieejams dzeramais ūdens, minerālūdens u.c. lietas.
9. Darba racionāla plānošana: organizēt darba laiku, pēc iespējas samazinot iedarbības izmaiņu skaitu, t.i., plānot darbu tā, lai tas vispirms tiktu veikts telpā un tikai pēc tam ārpus telpām, vai otrādi.
   Jaunpieņemtam nodarbinātajam nodrošināt aklimatizācijas periodu, ja paredzēts viņu nodarbināt kaitīgos apstākļos utt.
10. Darba telpu "gudra" plānošana: darba telpas nodrošināt ar žalūzijām, aizkariem, lai samazinātu saules gaismas ieplūšanu telpā, tā samazinot telpas temperatūru.
    Telpas sienas krāsot gaišās krāsās, lai saules gaisma vairāk atstarotos, tā samazinot telpas temperatūru.
    Paplašināt jumta pārsegumus, lai vasaras laikā, kad saule atrodas augstu virs zemes, tā mazāk iespīdētu darba telpās, savukārt ziemā, kad tā atrodas daudz zemāk, tā sasildītu telpas.

Darba aizsardzības rokasgrāmata

Sadarbībā ar Leilands un Putnis projektu vadītāju, darba aizsardzības speciālistu ar augstāko profesionālo izglītību Aigaru Bičeku aktualizēta informācija par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un darbu ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem. Papildinātais materiāls ir pieejams "Darba aizsardzības rokasgrāmatas" abonentiem.

Aktualizētā informācija saistīta ar šādiem jautājumiem:

• Kādus rokas aizsardzības līdzekļus izvēlēties?
• Kādiem dokumentiem jābūt uzņēmumā?
• Kuri normatīvie akti nosaka darba organizēšanu ar ķīmiskajām vielām?
• Kā apzīmēt ķīmisko vielu ar piktogrammām?

Vecākajam darba aizsardzības speciālistam uzņēmumā jāieņem amats, lai nodrošinātu speciālista neatkarību no ražošanas vai struktūrvienību vadītājiem. Tādā veidā darba aizsardzības speciālists varēs veikt neatkarīgu darba vides uzraudzību un citu ar to saistītu darbību.

Saskaņā ar profesijas standartu, uz kura pamata uzņēmuma vadītājs veido darba aizsardzības vecākā speciālista amata aprakstu, galvenie darbības pamatuzdevumi ir:

• darba aizsardzības vecākais speciālists uzņēmumā veic darba aizsardzības sistēmas organizēšanu, darba vides iekšējo uzraudzību, kā arī ekspertīzi darba aizsardzības jomā;
• kā kompetents speciālists pārzina darba aizsardzības un apkārtējās vides aizsardzības jautājumus un pielieto ar tiem saistītos normatīvos aktus;
• veic zinātniski pedagoģiskās darbības darba aizsardzības jomā.

Izvērtējot iepriekš minēto profesijas standartu, secināms, ka pienākumu saraksts nav izsmeļošs un tas būtu papildināms ar šādiem konkrētā uzņēmuma specifikai nepieciešamiem pienākumiem:

• sadarboties ar valsts institūcijām un citām uzņēmuma struktūrvienībām;
• pārzināt un pielietot ar bīstamajām iekārtām saistītos normatīvos aktus;
• pārzināt un pielietot ar ķīmiskām vielām saistītos normatīvos aktus;
• piedalīties jaunā aprīkojuma izvēlē un tā izvietošanā;
• piedalīties ārpakalpojumu sniedzēju darbu kontrolē;
• orientēties situācijās saistītās ar rūpnieciskām un bīstamo iekārtu avārijām;
• orientēties personu datu aizsardzības jomā;
• orientēties bīstamo atkritumu apsaimniekošanā;
• piedalīties uzņēmuma darba aizsardzības budžeta veidošanā.

Papildus tam darba aizsardzības speciālistam ir jāpiedalās uzņēmuma rīkotajās sapulcēs (ražošanas, remontdarbu plānošanas u.c.) un jāuztic līgumkompāniju dokumentācijas pārbaude pirms līguma noslēgšanas un veicot darbu izpildi uzņēmuma teritorijā.

Tālāk iespēja iepazīties ar vecākā darba aizsardzības speciālista amata apraksta paraugu.

  Darba aizsardzības rokasgrāmata

1.1. Darba aizsardzības organizēšana

• 1.1.1. Darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana

• 1.1.2. Darba vides iekšējā uzraudzība

• 1.1.3. Darba aizsardzības budžets

"Šā gada maijā ir stājusies spēkā jaunā Datu aizsardzības regula. Regula vistiešākajā veidā attiecas uz darba aizsardzības ārpakalpojumu sniedzējiem, jo Regulas izpratnē pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmuma darbinieku datu apstrādātājs. Lai gan Regula jau ir stājusies spēkā, darba aizsardzības likumdošana aizvien tai nav pakārtota, kā rezultātā uzņēmumiem un darba aizsardzības pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams izstrādāt savu, juridiski nostiprinātu, iekšējo datu apstrādes kārtību. Nozares darbību varētu atvieglot vadlīnijas datu aizsardzības kontekstā, bet šobrīd nav zināms, kad tiks veikti nepieciešamie grozījumi tiesību aktos, vai arī nozares darbībai tiks izstrādātas speciālās vadlīnijas," skaidro SIA «Inspecta Prevention».