Darba aizsardzības rokasgrāmata

Darbs ar celšanas darba aprīkojumu

Noliktavās galvenokārt tiek lietots darba aprīkojums kravu pārvietošanai un celšanai, gatavās produkcijas apsiešanai u.c.

Uz celšanas iekārtas mehānismiem skaidri jānorāda mehānisma nominālā celtspēja un, ja nepieciešams, tabula ar katra mehānisma konfigurācijas celtspēju. Uz celšanas iekārtas palīgierīcēm jānorāda raksturlielumi drošai šo palīgierīču lietošanai.

Celšanas palīgierīces izvēlas, ņemot vērā pārvietojamās kravas specifiku, satveršanas vietu, takelāžu un laika apstākļus, kā arī pārvietošanas veidu un konfigurāciju. Celšanas palīgierīces uzglabā tā, lai nepieļautu to bojāšanos (piemēram, stropes uzglabā sausā vietā).

Ceļot tieši nevadāmas kravas, kas pēc pacelšanas vēja vai kādu citu apstākļu ietekmē var sākt svārstīties, noliekties, nodrošina šādas prasības:

• ja darba vietā uzstāda divas vai vairākas celšanas iekārtas, kuru darbības rādiusi pārklājas, novērš sadursmes iespēju starp kravām un/vai celšanas iekārtu daļām;
• domā, kā nodrošināt, lai nesvārstās, nenoliecas pārvietojamā krava, piemēram, pārvietojot divas vai trīs paletes ar iekrāvēju, vienlaicīgi nodrošina speciālus nožogojumus dakšu augšdaļā;
• ja kravu ceļ divas vai vairākas celšanas iekārtas reizē, operators labākai darba koordinācijai ievēro darba devēja izstrādātus īpašus darba aizsardzības noteikumus;
• ja kravas kustības trajektorija nav pietiekami pārredzama, operators tieši vai ar sakaru līdzekļiem sazinās ar īpaši norīkotu nodarbināto (tādu nodarbināto, kuram ir attiecīgas zināšanas un speciāla apmācība), kurš dod viņam norādījumus, un veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu kravu sadursmi un risku nodarbināto veselībai;
• smaguma piestiprināšana un atvienošana ar rokām nedrīkst radīt risku nodarbinātā drošībai un veselībai, šo darbību laikā nodarbinātais tieši vai netieši kontrolē celšanas iekārtu;
• specifiskus celšanas darbus iepriekš izplāno un paredz atbilstošu uzraudzību, lai novērstu risku nodarbināto drošībai un veselībai;
• ja celšanas iekārta nenodrošina kravas noturēšanu, kad pilnīgi vai daļēji tiek pārtraukta elektrības padeve, veic pasākumus, lai novērstu risku nodarbināto drošībai un veselībai;
• iekārtu vai mobilo aprīkojumu ar paceltu kravu nedrīkst atstāt bez uzraudzības, izņemot gadījumus, ja bīstamā zona ir norobežota un krava droši nostiprināta un turēta. Tikai šādās situācijās pieļaujama nodarbināto atrašanās zem kravas;
• kravu pārvietošanu ar iekārtām vai mobilo aprīkojumu ārpus telpām pārtrauc, ja pasliktinās laika apstākļi un to lietošana vairs nav īpaši droša. Darba devējs izdod nosacījumus operatoram, kā noteikt šos speciālos apstākļus.

Prasības pacelšanas iekārtām ir šādas:

• visas pacelšanas iekārtas un to aprīkojums, sastāvdaļas, stiprinājumi un balsti ir atbilstoši izgatavoti, pareizi uzstādīti, pietiekami izturīgi, tiek lietoti paredzētajiem mērķiem un atbilstoši tiek uzturēti. Specifiskās prasības darbam ar bīstamajām iekārtām aprakstītas skatīt rokasgrāmatā
• ar pacelšanas iekārtām un to aprīkojumu drīkst strādāt tikai kvalificēti nodarbinātie, kuri apmācīti attiecīgu iekārtu lietošanā (piemēram, iekrāvēju vadītāji);
• uz pacelšanas iekārtām redzamā vietā skaidri ir norādīta iekārtas celtspēja, celtņu operatori utt.;
• pacelšanas iekārtas un to aprīkojumu izmanto tikai paredzētajam mērķim, piemēram, iekrāvēji paredzēti tikai kravas pārvietošanai, nevis nodarbinātā pacelšanai augstumā kaut kādu darbu veikšanai;
• ja tas iespējams, norobežo vietu, kur notiek smagumu pārvietošana ar celšanas iekārtām.

Aizliegts:

• izmantot darba aprīkojumu cilvēku celšanai, kas tam nav paredzēts;
• pacelt smagākus smagumus ar celšanas ierīcēm, nekā tas norādīts uz celšanas ierīces;
• smagumu celšanai izmantot neatbilstošas vai bojātas palīgierīces, kā arī izmantot palīgierīces, kuru celtspēja ir mazāka par paceļamo kravu;
• strādāt ar celšanas iekārtām, mobilām smagumu pārvietošanas iekārtām bez speciālas apmācības.

Darbs ar mobilo aprīkojumu smagumu pārvietošanai, piemēram, iekrāvējiem, frontālajiem iekrāvējiem utt. (turpmāk – mobilais aprīkojums)

Darbu ar mobilo aprīkojumu var iedalīt 2 daļās:

• darbs iekštelpās un uzņēmuma teritorijā, kad uzņēmuma mobilais aprīkojums neizbrauc ārpus uzņēmuma teritorijas. Šādā gadījumā mobilā aprīkojuma pārbaudes organizē tikai pats darba devējs un nodarbinātais tiek speciāli apmācīts vadīt konkrēto darba aprīkojumu (viņam nav vajadzīga traktortehnikas vadītāja apliecība (lasīt tālāk));
• darbs iekštelpās, uzņēmuma teritorijā, kā arī ārpus uzņēmuma teritorijas pa kopējiem satiksmes ceļiem (arī gadījumos, ja ceļš ir jāšķērso).

Ja mobilais aprīkojums pārvietosies pa kopējiem satiksmes ceļiem, tam jāatbilst šādām prasībām:

• mobilajam aprīkojumam (jaunam, lietotam, pašizgatavotam, pārbūvētam) jābūt reģistrētam Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā un jābūt aprīkotam ar numura zīmi (sk. paraugu). Sīkāk par prasībām mobilā aprīkojuma reģistrācijai lasīt Ministru kabineta 2017. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 313 "Traktortehnikas un tās piekabes reģistrācijas noteikumi".

Traktortehnikas un piekabes numurzīmes paraugs

• mobilajam aprīkojumam regulāri jāveic tehniskā apskate saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumiem Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa";
• mobilo aprīkojumu drīkst vadīt nodarbinātais, kuram ir attiecīga vadītāja apliecība (sk. paraugu), par ko sīkāk var izlasīt Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 551 "Traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas, kā arī traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība".

  Darba aizsardzības rokasgrāmata

5.8. Darba aizsardzība noliktavu darbos

«Darba aizsardzības rokasgrāmatas» autore Linda Matisāne, Dr.med., arodslimību ārste, darba aizsardzības eksperte, aktualizējusi 5.7. nodaļu «Darba aizsardzība transporta nozarē», sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem, piemēram:

• Kādas specifiskas darba aizsardzības organizatoriskās prasības ir transporta nozarē?
• Kādas ir darba vides riska faktoru grupas transporta nozarē?
• Kā vienkārši novērtēt darba vides riskus transporta nozares uzņēmumā?
• Traumatismu un nelaimes gadījumus izraisoši riska faktori
• Evakuācija
• Kādas ir tehniskās prasības transporta nozares darbiem?
• Kādi individuālie aizsardzības līdzekļi jālieto?
• Specifiskās prasības nelaimes gadījumu izmeklēšanai transporta nozarē

Tāpat arī aktualizēti darba aizsardzību reglamentējošie normatīvo aktu saraksti un pielikums par atsaucēm uz Eiropas Savienības direktīvām. Jāatzīmē, ka elektroniskajā rokasgrāmatā tie publicēti sadaļā «Pielikumi», bet drukātās rokasgrāmatas abonenti to saņems ar elektroniskā pasta sūtījumu.

  Darba aizsardzības rokasgrāmata

5.7. Darba aizsardzība transporta nozarē

12.1. Galveno darba aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu saraksts

12.2. Galveno ugunsdrošību reglamentējošo normatīvo aktu saraksts

Reti ar formālu instruktāžu būs pietiekami, lai darbinieku darba apstākļi būtu droši – ļoti liela nozīme darba aizsardzības nodrošināšanā ir katra nodarbinātā individuālajai attieksmei pret darba aizsardzības jautājumiem. Bieži ir gadījumi, kad darba devēji ir darījuši ļoti daudz, lai sakārtotu un uzlabotu darba apstākļus un darba vidi, tomēr nelaimes gadījumi notiek. Turklāt bieži tie notiek bezjēdzīgu iemeslu vai apstākļu sakritības dēļ, tādēļ ir ļoti svarīgi katram nodarbinātajam pašam rīkoties apdomīgi, uzturēt darba vietā kārtību un tīrību. Kā tipiskus nedrošas rīcības piemērus var minēt to, ka darbinieki strādā bez kolektīvajiem vai individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (piemēram, strādā uz jumta bez pretkritiena aizsargsistēmām, strādā uz sastatnēm, kurām nav uzliktas aizsargmargas, utt.). Turklāt bieži aizsardzības līdzekļi ir nodrošināti – tie stāv konteineros, bet darbinieki tos nelieto.

Līdz ar to arvien vairāk darba devēju izmanto interaktīvas metodes, kas emocionāli iesaista darbiniekus, piemēram:

• informatīvas kampaņas, kurās savā pieredzē dalās nelaimes gadījumos darba vietā cietušie, viņu radinieki, sabiedrībā populāri cilvēki, kas aicina aizdomāties par darba aizsardzības jautājumiem;
• spēļu izveide uz dažādu populāru galda spēļu pamata – piemēram, Bingo, Alias, Cirks utt.;
• drošas uzvedības apmācība (apmācību vēstījumi ir saistīti ar drošu uzvedību 24 stundas dienā, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā – gan ikdienā, gan darbā);
• darbinieku bērnu plakātu konkurss ar vēstījumu "Tēti, mamma, mēs Tevi gaidām mājās";
• svētku svinēšana, sasniedzot noteiktu ar darba aizsardzību saistītu mērķi – piemēram, noteiktu dienu skaitu bez nelaimes gadījumiem;
• drošības dienu organizēšana (piemēram, sacensības starp komandām, līdzīgi kā sporta spēles, tikai uzdevumi tiek doti par drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi), u.c.

Kā pareizi nosaukt un norīkot darba aizsardzības speciālistu? Kas ir kompetents speciālists darba aizsardzībā? Kāds ir uzņēmumu ieguvums, atbalstot darbinieku sportiskās aktivitātes?

Atbildes uz jautājumiem par darba aizsardzības organizēšanu, piemēram, kādiem dokumentiem jābūt uzņēmumā, kā pareizi nosaukt un norīkot darba aizsardzības speciālistu un kas ir kompetents speciālists darba aizsardzībā, sniedz rokasgrāmatas autors Aigars Bičeks, SIA "Leilands un Putnis" projektu vadītājs, darba aizsardzības speciālists ar augstāko profesionālo izglītību, ugunsdrošības speciālists.

Atbildes sniegtas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, vēršot uzmanību profesijām, kas saistītas ar darba aizsardzību, izglītības programmām, pēc kurām tiek apmācīti darba aizsardzības speciālisti. Tāpat autors Aigars Bičeks ar piemēru paskaidro, kad darba aizsardzības vecākajam speciālistam, kurš strādā uzņēmumā uz darba līguma pamata, nepieciešams darba aizsardzībā kompetenta speciālista sertifikāts.

Atbildes uz jautājumu, kāds ir uzņēmumu ieguvums, atbalstot darbinieku sportiskās aktivitātes, iekļautas uzņēmumu pieredzes stāstos. DB, apkopojot jaunākās uzņēmumu tendences, turpina vērst uzmanību darba aizsardzības pasākumu nozīmei uzņēmumos, īpaši veselības veicinošām aktivitātēm, kad fiziskās kustības kļūst par ikviena darbinieka neatņemamu ikdienas daļu. Tā ir recepte, kā uzņēmums var iegūt laimīgus un veselīgus darbiniekus, kas sekmēs uzņēmuma attīstību.

Aktualizētas nodaļas par darba aizsardzību būvniecības, kokapstrādes, metālapstrādes, pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarēs, kā arī noliktavas darbā atbilstoši normatīvajiem aktiem!

Rokasgrāmatas autors Aigars Bičeks, SIA Leilands un Putnis projektu vadītājs, darba aizsardzības speciālists ar augstāko profesionālo izglītību, ugunsdrošības speciālists aktualizējis un papildinājis 5.8. «Darba aizsardzība noliktavu darbos», sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kādas ir elektroiekrāvēju, kuri darbojas ar sārmu vai skābju akumulatoriem, lādēšanas un uzglabāšanas ugunsdrošības prasības?
• Kāpēc ir precīzi jābūt norādītiem vielu nosaukumiem, glabājot konkrētā vietā?
• Kā rīkoties, ja virs kaudzes parādās tādi kā dūmi?
• Kas jāņem vērā drošai augu aizsardzības līdzekļu (pesticīdu) uzglabāšanai noliktavās?

Tāpat arī autors papildinājis ar praktiskiem piemēriem, par ko vajadzētu domāt, iegādājoties mobilo aprīkojumu smagumu pārvietošanai. Praktiskie padomi noderēs, jo mobilā aprīkojuma smagumu pārvietošanai izmantošana noliktavu darbos ir ļoti populāra, tomēr ne vienmēr darba devēji izvēlas atbilstošu mobilo aprīkojumu smagumu pārvietošanai atbilstoši veicamajam darbam.

Savukārt autore Linda Matisāne, Dr. med., darba aizsardzības eksperte, arodslimību ārste, aktualizējusi šādas nodaļas atbilstoši normatīvajiem aktiem:

• 5.2. «Darba aizsardzība būvniecībā» – Kādas ir ugunsdrošības prasības būvobjektā, un kādi ir būvdarbu izpildes gaitas atbildīgā pienākumi? Kā rīkoties, ja būvdarbi notiek, nepārtraucot objekta ekspluatāciju? Būvobjekts ir jānodrošina ar ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi. Kādi iespējamie varianti, kamēr izbūvē noteikumiem atbilstošu ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi?
• 5.3. «Darba aizsardzība kokapstrādē» – Kas jāņem vērā darba devējam, nodrošinot kokapstrādes objekts un teritorija ar ugunsdzēsības aparātiem? Kādi nosacījumi jāievēro kokapstrādes iekārtu uzturēšanā, kokmateriālu kaltēs, uzglabāšanas objektos un teritorijā? Ko ir nepieciešams darīt teritorijā starp grēdām karstā, saulainā un vējainā laikā?
• 5.4. «Darba aizsardzība metālapstrādē» – Kas darba devējam ir jāņem vērā, nodrošinot metālapstrādes objektus un teritorija ar ugunsdzēsības aparātiem? Kādas prasības elektroietaisēm precizē noteikumi, lai nerastos ugunsgrēka vai eksplozijas risks?
• 5.6. «Darba aizsardzība pārtikas produktu un dzērienu ražošanā» – Kādas izmaiņas jāņem vērā?

Vai un kam ir nepieciešami standarti saistībā ar bīstamo iekārtu pārbaudēm? Kādas ir prasības sadalnēm, un kādi pieņemšanas kritēriji jāņem vērā? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz AS Inspecta Latvia, starptautisks industrijas nozares inspicēšanas, testēšanas un sertificēšanas uzņēmums. Tādējādi AS Inspecta Latvia papildinājis divas nozīmīgas rokasgrāmatas tēmas:

• «Darba aizsardzība, strādājot ar bīstamām iekārtām»;
• «Elektrodrošība».

Būtiska ziņa visiem, kuri ikdienas darbā izmanto standartus bīstamo iekārtu pārbaudēm: šobrīd sākta vairāku standartu pārskatīšana, kuras mērķis ir pilnveidot standartus atbilstoši šī brīža situācijai. Ikviens attiecīgo nozaru uzņēmums un interesents aicināts izteikt viedokli un ierosinājumus, spējot līdzatbildīgi iesaistīties standartu pilnveides procesā.

Savukārt jaunajā 7.2. nodaļā «Sadalne – izveidošanas un konstrukcijas pārbaudes nosacījumi» skaidro sadalnes kā viena no elektroietaises veidiem būtisko nozīmi, veidus, normatīvos aktus, kas saistīti. Tāpat arī autors AS Inspecta Latvia analizē konstrukcijas verifikācijas pārbaudi, pievēršot uzmanību būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, piemēram,

• izturībai pret koroziju;
• izolācijas materiālu īpašībām;
• sadalņu aizsardzības pakāpei;
• aizsardzības ķēdes efektivitātei;
• aizsardzības ķēžu noturībai pret īsslēguma strāvām;
• impulssprieguma izturībai.

Darba aizsardzība autotransporta nozarē un noliktavu darbos ir jaunāko papildinājumu rakurss. Vēršam uzmanību, ka darbs noliktavās ir gan darbs noslēgtās telpās – dažāda veida noliktavās, gan darbs ārpus telpām – atklātās noliktavās vai laukumos.

Autore Linda Matisāne, Dr.med., arodslimību ārste, darba aizsardzības eksperte, minēto nozaru aprakstus aktualizējusi un papildinājusi ar jaunajām prasībām ugunsdrošības jomā, kā arī par dažādiem nozarē raksturīgiem darba vides riska faktoriem un bīstamām situācijām. Tāpat arī autore iekļāvusi skaidrojumu par nozares specifisku darba vides riska novērtēšanas rīku OiRA.

5.7. «Darba aizsardzība transporta nozarē» papildināta ar informāciju par šādiem jautājumiem:

• Kā vienkārši novērtēt darba vides riskus lauksaimniecības uzņēmumā?
• Kādas ir tehniskās prasības telpām?
• Kādas izmaiņas ugunsdrošībā, sprādzienbīstamībā un evakuācijā (atbilstoši MK 19.04.2016. noteikumiem Nr. 238 «Ugunsdrošības noteikumi»)?

5.8. «Darba aizsardzība noliktavu darbos» papildināta ar informāciju par šādiem jautājumiem:

• svarīgākās darba vides riska faktoru grupas ir (iekavās norādīti piemēri, kurus iespējams novērot darbā noliktavā);
• vibrācijas ietekme;
• traumatismu un nelaimes gadījumus izraisoši riska faktori;
• priekšmetu (piemēram, darba aprīkojuma, materiālu u.c.) uzkrišana;
• iespējama nodarbināto saindēšanās;
• ugunsdrošība;
• ergonomiskie riska faktori;
• ķīmiskie riska faktori;
• prasības konkrētām noliktavu telpām;
• individuālie aizsardzības līdzekļi, kādi jālieto.

Ja jautātu cilvēkiem, ko saprot ar vārdu «elektrība», visticamāk, mēs saņemtu ļoti dažādas atbildes. Ar vārdu «elektrība» varētu apzīmēt dažādu procesu kopumu. Tā tēmu «Elektrodrošība» iesāk AS Inspecta Latvia, starptautisks industrijas nozares inspicēšanas, testēšanas un sertificēšanas uzņēmums. AS Inspecta Latvia kā elektrodrošības eksperta 7.1. jaunajā nodaļā «Ieskats elektroietaišu ekspluatācijas dzīves ciklā»:

• ir skaidroti termini un prasības no likumdošanas viedokļa, sākot no ierīkošanas līdz ikdienas uzturēšanai;
• aprakstītas prasības elektroietaišu lietošanai, atbildības;
• aprakstītas parastas ikdienas darbības, kā, piemēram, spuldžu, drošinātāju nomaiņa;
• sniegts skaidrojums par elektroietaišu pārbaudēm un to periodiskumu, par izsniedzamās dokumentācijas saturu un apjomu.

Tātad atbilstoši normatīvo aktu prasībām sniegtas atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kas ir elektriķis?
• Kas ir elektroietaise?
• Kādus dokumentus nepieciešams pieprasīt, pieņemot ierīkošanas darbus?
• Kā droši uzturēt (ekspluatēt) elektroietaisi? Kas par to atbild?
• Vai pastāv elektroietaišu obligātās pārbaudes periodiskums? Cik ilgi kalpo elektroietaises?

Inspecta piedāvā inspicēšanas, testēšanas, sertificēšanas, tehnisko konsultāciju un apmācību pakalpojumus. Šajās nozarēs tas ir vadošais uzņēmums Ziemeļeiropā. Inspecta darbojas astoņās Eiropas valstīs: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Polijā. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 1400 darbinieku, un tā gada apgrozījums pārsniedz 170 miljonus eiro. Pēc Inspecta pāriešanas ACTA īpašumā pērn jūnijā uzņēmums ir kļuvis par daļu no pasaules mēroga testēšanas, inspicēšanas un sertificēšanas (TIC) uzņēmuma ar plašu pakalpojumu portfeli, kas pieejams 25 pasaules valstīs un apvieno teju 4000 kvalitātes un drošības speciālistu. Vairāk informācijas: http://www.inspecta.com/lv.

Savukārt rokasgrāmatas autore Linda Matisāne, aktualizējot veselības veicināšanas nozīmi darba vietā, papildinājusi atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kāpēc ieguldīt veselības veicināšanā?
• Konkrēti kādi pasākumi nodrošina veselības veicināšanu, piemēram, uzlabojot darba apstākļus, veicinot veselīgus ēšanas paradumus, veidojot sociālos kontaktus?
• Kādi veselības veicināšanas pasākumi visbiežāk notiek Latvijas uzņēmumos? Kādus atbalsta pasākumus var veikt darba devējs?
• Kādi ir praktiski piemēri, kā darba devējs var organizēt veselīga uztura jautājumos?

Spēkā stājušies jauni ugunsdrošības noteikumi! Svarīgi zināt gan juridiskām, gan fiziskām personām!

Šajos papildinājumos turpināts skaidrot jaunos «Ugunsdrošības noteikumus» (Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238, kas aizvieto iepriekšējos – Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumus Nr.82 «Ugunsdrošības noteikumi»), kas jau stājušies spēkā!

Rokasgrāmatas autors Aigars Bičeks, SIA Leilands un Putnis projektu vadītājs, darba aizsardzības speciālists ar augstāko profesionālo izglītību, ugunsdrošības speciālists, akcentējot būtiskākās izmaiņas ugunsdrošības jomā, norāda:

«Jaunie «Ugunsdrošības noteikumi» ir nedaudz mainījuši prasības attiecībā gan pret iekšējo ūdensvadu un tā pārbaudēm, gan pret ugunsdzēsības sistēmām un to pārbaudēm, gan pret ventilācijas un apkures sistēmām un to pārbaudēm. Tomēr vislielākās izmaiņas ir skārušas tieši evakuācijas jautājumus, piemēram, šobrīd ir ierobežojumi darbiniekiem objektā atbilstoši evakuācijas izeju daudzumam, tāpat ir noteikt, ka jebkurām evakuācijas durvīm ir jābūt atveramām 3 sekunžu laikā utt.»

Kādiem dokumentiem/informācijai jābūt uzņēmumā? Kādas ir ūdensapgādes, ugunsaizsardzības, apkures un ventilācijas sistēmas? Kā apkalpojamas ugunsaizsardzības sistēmas? Kad veic apkures sistēmas pārbaudes? Kad veic ventilācijas sistēmas pārbaudes?

Par to visu detalizēti «Darba aizsardzības rokasgrāmatā»! Plašāk izziniet 2. nodaļā «Ugunsdrošības sistēma»:

• 2.5. «Ugunsdzēsības ūdensapgāde»;
• 2.6. «Ugunsaizsardzības sistēmas»;
• 2.7. «Apkures sistēmas»;
• 2.8. «Ventilācijas sistēmas»;
• 2.9. «Evakuācija»;
• 2.10. «Ugunsbīstami darbi».

Uzzini par jaunumiem ugunsdrošības jomā! Izproti prasības darbā ar bīstamām iekārtām! Jaunākie papildinājumi veidoti sadarbībā ar AS Inspecta Latvia un SIA Leilands un Putnis.

Rokasgrāmatas autors Aigars Bičeks, SIA Leilands un Putnis projektu vadītājs, darba aizsardzības speciālists ar augstāko profesionālo izglītību, ugunsdrošības speciālists, skaidro izmaiņas ugunsdrošības jomā:

«Šī gada 1. septembrī stāsies spēkā jauni ugunsdrošības noteikumi (MK Nr.238 «Ugunsdrošības noteikumi», tika pieņemti 2016. gada 19. aprīlī). Jaunajos ugunsdrošības noteikumos ir dažas būtiskas izmaiņas. Pie būtiskākām izmaiņām varētu minēt ugunsdrošības instrukciju un tās saturu, kā arī to, ka turpmāk ugunsdrošības instruktāžu būs jāreģistrē speciālā ugunsdrošības instruktāžu žurnāla. Šajā žurnālā būs jāreģistrē arī visas praktiskās mācības, kuras vismaz reizi gadā ir jāorganizē objektos, kuros atrodas vairāk par 50 cilvēkiem (nejaukt ar darbiniekiem).

Otra būtiskā izmaiņa ir saistība ar ugunsdzēsības aparātu aprēķināšanas kārtību, jo turpmāk aprēķina kārtība ir jāņem vērā objekta ugunsbīstamības līmenis (ražošanas objektos to nosaka ugunsslodze), ugunsdzēsības aparāta dzēstspēja u.c. lietas.»

Savukārt Ainārs Cars, AS Inspecta Latvia enerģētikas nozares un lielo klientu apkalpošanas vadītājs, skaidro par bīstamajām iekārtām un spiedieniekārtām, to kompleksiem un katliekārtām:

• izskaidro terminu «bīstamās iekārtas»;
• iepazīstina ar prasībām, kas izvirzītas šīm iekārtām saskaņā ar Latvijas likumdošanu;
• sniedz skaidrojumu, uz kādu personu loku attiecināmas konkrētās prasības;
• apraksta iekārtu reģistrācijas, pārbaužu veikšanas un personāla kvalifikācijas apliecināšanas kārtību; apskata atsevišķus jautājumus, kas skar spiedieniekārtas un katliekārtas.

Kopumā plašāk iespējams izzināt atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kas ir bīstamās iekārtas?
• Kuras iekārtas ir uzskatāmas par bīstamām?
• Vai pastāv vispārīgas prasības, kas kopīgas visām bīstamajām iekārtām neatkarīgi no to veida?
• Kāda ir reģistrācijas kārtība?
• Kas var būt inspicēšanas institūcija?
• Vai valdītājs var brīvi izvēlēties inspicēšanas institūciju?
• Vai valdītājs pats var veikt savas iekārtas pārbaudi?
• Kā pārliecināties, ka mana iekārta ir reģistrēta bīstamo iekārtu reģistrā?
• Vai ir noteikta bīstamās iekārtas pārbaudes zīmes forma?
• Uz kādu personu loku attiecas prasības par bīstamajām iekārtām?
• Kā pareizi saprast terminu «valdītājs»?
• Kādas šobrīd ir prasības apkalpojošajam personālam un tā kvalifikācijai?
• Vai bez iepriekš minētajiem ir vēl citi noteikumi, kas izdoti likuma «Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību» ietvaros?
• Kā valdītājam būtu jārīkojas bīstamās iekārtas avārijā, un kas izmeklē avārijas?
• Kā pareizi noteikt, saskaņā ar kuriem noteikumiem jāreģistrē ūdenssildāmais katls?
• Kādas prasības attiecināmas uz katlu, ja sakarsēšanas temperatūra ir mazāka par 110°C un jauda mazāka, nekā norādīta Ministru kabineta noteikumos Nr. 138 «Noteikumi par katliekārtu tehnisko uzraudzību»?
• Vai plombējums katla drošības vārstiem ir obligāts?
• Kādas ir prasības manometriem, kas uzstādīti uz katliem?

Ainārs Cars ir arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes (MTAF) docents. Diplomēts inženieris rūpniecības siltumenerģētikā, inženierzinātņu maģistrs siltumenerģētikā un siltumtehnikā. 17 gadu pieredze ražošanā, siltumenerģijas jomā, 16 gadu pieredze bīstamo iekārtu atbilstības novērtēšanā un inspicēšanā. Deviņu gadu pieredze pasniedzēja darbā RTU MTAF fakultātē. Pieredze vadošos amatos dažādos uzņēmumos, tai skaitā AS Jūraslīcis – galvenais enerģētiķis, SIA Jūrmalas Siltums – valdes loceklis. Latvijas standarta STK6 vadītājs, Latvijas Nacionālās akreditācijas padomes loceklis.

Inspecta piedāvā inspicēšanas, testēšanas, sertificēšanas, tehnisko konsultāciju un apmācību pakalpojumus. Šajās nozarēs tas ir vadošais uzņēmums Ziemeļeiropā. Inspecta darbojas astoņās Eiropas valstīs: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Polijā. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 1400 darbinieku, un tā gada apgrozījums pārsniedz 170 miljonus eiro. Pēc Inspecta pāriešanas ACTA īpašumā pērn jūnijā uzņēmums ir kļuvis par daļu no pasaules mēroga testēšanas, inspicēšanas un sertificēšanas (TIC) uzņēmuma ar plašu pakalpojumu portfeli, kas pieejams 25 pasaules valstīs un apvieno teju 4000 kvalitātes un drošības speciālistu. Vairāk informācijas: http://www.inspecta.com/lv.

Plašāk lasiet šādās rokasgrāmatas nodaļās un apakšnodaļās:

• 2. «Ugunsdrošības sistēma»:
  • 2.1. «Ugunsdrošības organizēšana»;
  • 2.2. «Ugunsdrošības instruktāžas»;
  • 2.3. «Ugunsdzēsības aparāti un inventārs»;
  • 2.4. «Ugunsdzēsības pārklāji»;

• 6. «Darba aizsardzība, strādājot ar bīstamām iekārtām»:
  • 6.1. «Bīstamās iekārtas»;
  • 6.2. «Spiedieniekārtas, to kompleksi un katliekārtas».