Darba aizsardzības rokasgrāmata

Rokasgrāmatas autore Linda Matisāne, Dr. med., darba aizsardzības eksperte, arodslimību ārste, sagatavojusi papildinājumus, īpašu uzmanību pievēršot aktuālajiem normatīvajiem aktiem, tos precizējot un atbilstoši pārskatot sarakstu, lai rokasgrāmatas lietotājiem būtu ērtāk lietot (sk. 12.2. «Galveno darba aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu saraksts»). Tāpat arī veikti atbilstoši precizējumi par nozarēm darba aizsardzībā, piemēram, 5.8. «Darba aizsardzība noliktavu darbos» papildināts ar informāciju par darba aizsardzības prasībām, strādājot augstumā un prasībām, kādas jāievēro, lietojot kāpnes.

Savukārt 8.4. «Veselīgs dzīvesveids darba vietā» apkopota uzņēmumu pieredze par tik būtiskām iespējām, kā darba vidē saglabāt veselīgu dzīvesveidu, īpaši akcentējot:

• veselīgas uzkodas;
• fiziskās aktivitātes;
• savas interešu grupas izveidi;
• regulārus treniņus.

Rokasgrāmatas autore Linda Matisāne, Dr. med., darba aizsardzības eksperte, arodslimību ārste, ir papildinājusi šādus aspektus 5.5. nodaļā «Darba aizsardzība lauksaimniecībā»:

• Kā vienkārši novērtēt darba vides riskus lauksaimniecības uzņēmumā?
• Traumatismu un nelaimes gadījumus izraisoši riska faktori
• Elektrodrošība
• Evakuācija

Tā, piemēram, jautājuma «Kā vienkārši novērtēt darba vides riskus lauksaimniecības uzņēmumā?» atbildē uzzināsiet par interneta vietnē bāzēto interaktīvo rīku OiRA, kas ir īpaši piemērots lauksaimniecības nozarei. Šis rīks ir paredzēts, lai darba devējs mazā lauksaimniecības uzņēmumā (līdz 20 darbiniekiem) varētu atpazīt savā uzņēmumā esošos darba vides faktorus, izvēlēties piemērotākos tipveida pasākumus vai pievienot savus pasākumus, kas vērsti uz riska samazināšanu vai izskaušanu.

Skatot traumatismu un nelaimes gadījumus izraisošos riska faktorus, uzmanība jāpievērš elektriskajiem draudiem. Tāpat atsevišķi jāizceļ darbs ar lauksaimniecības tehniku elektrolīniju tuvumā, īpaši ražas novākšanas laikā. Latvijas Aizsargjoslu likumā ir ietverta norma, kas aizliedz elektrolīniju tuvumā strādāt ar mašīnām un mehānismiem, kuru augstums, mērot no ceļa (zemes) virsmas. Taču prakse liecina, ka šis aizliegums regulāri tiek pārkāpts.

Evakuācijas jautājumā precizētas normatīvo aktu atsauces.

Īpašs piedāvājums rokasgrāmatas abonentiem – nelielo uzņēmumu darba devējiem un darba aizsardzības speciālistiem! 20. oktobrī sadarbībā ar Valsts darba inspekciju rīkosim bezmaksas semināru «OiRA – interaktīvs rīks darba vides risku novērtēšanai». Plašāka informācija drīzumā būs pieejama handbooks.lv.

Jaunākie papildinājumi veidoti sadarbībā ar abiem rokasgrāmatas galvenajiem autoriem – Lindu Matisāni un Aigaru Bičeku.

Rokasgrāmatas autors Aigars Bičeks, SIA Leilands un Putnis projektu vadītājs, darba aizsardzības speciālists ar augstāko profesionālo izglītību, ugunsdrošības speciālists, piedāvā aktuālu tēmu 3.3.8. «Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi».

Iepazīstoties ar jauno materiālu, uzzināsiet:

• Ko iekļauj terminā «sintētiskie mazgāšanas līdzekļi»?
• Kas ir mazgāšanas līdzekļi, un kāda ir to kopīgā īpašība?
• Kas ir virsmaktīvās vielas, un kāds ir to vissenākais mazgāšanas līdzeklis?
• Kādi ir vistuvākie ziepju analogi, un kādas īpašības ir to vielām? Kur tos izmanto?
• Kāpēc samazinās ziepju nozīme sadzīvē un tehnikā? Ar ko ziepes aizvieto?
• Kāpēc sintētiskajiem mazgāšanas līdzekļiem pievieno fermentus?
• Kādas ir mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu grupas un to sastāvdaļu nozīme?
• Kas raksturo ķīmiskos dezinfekcijas līdzekļus, un kāda ir to grupu negatīvā ietekme?
• Kas ir biocīds?
• Kā iedala biocīdus?
• Kā sargāt savu veselību, izmantojot sintētiskos mazgāšanas līdzekļus? Kā iespējams izvairīties no liekas ķīmijas patērēšanas sadzīvē? Kādas sekas var radīt daudzas smaržvielas un aromatizētāji?

Savukārt rokasgrāmatas autore Linda Matisāne, Dr. med., darba aizsardzības eksperte, arodslimību ārste, ir papildinājusi rokasgrāmatu ar dažādām aktualitātēm, tostarp normatīvajām.

Viens no šobrīd aktuālajiem jautājumiem ir «Kas ir OiRA?». Lai darba devēji vieglāk varētu izpildīt normatīvo aktu prasības, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Jāatzīst, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā darba vides riska vērtēšana, izmantojot izdrukātus kontroljautājumu sarakstus, pierakstus uz baltas lapas vai Word dokumentu sagatavošanu, kļūst arvien retāka. Šobrīd Eiropā arvien populārāks kļūst Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādātais interneta vietnē bāzētais interaktīvais rīks OiRA

Plašāk par to lasiet 1.2. «Darba vides riska novērtēšana un darba vides iekšējā uzraudzība».

Tāpat atbilstoši jaunākajai informācijai autore ir aktualizējusi un papildinājusi informāciju par aktuālu jautājumu, par kuru īpaši pēdējos gados ir vērojams statistisks pieaugums. Aktualizētajā 4.2. «Arodslimības» papildinātas atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kā iedala arodslimības?
• Kāda ir arodslimību statistika Latvijā?
• Kāds ir pirmreizējo arodslimību skaits Latvijā?
• Kāds ir tipisks arodslimnieks Latvijā?
• Kādas ir arodslimnieku tiesības?
• Kā jārīkojas darba devējam, ja uzņēmuma darbiniekam ir diagnosticēta arodslimība?

Autore vērš uzmanību, ka Nodarbinātajam sociālo aizsardzību garantē LR normatīvie akti, ja ir noslēgts darba līgums un darba devējs veic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai netiktu strādāts bez darba līgumiem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir nodarbinātajam, kas saslimis ar arodslimību, sociālās apdrošināšanas atlīdzību ārstniecībai, rehabilitācijai un ar to saistītajiem papildu izdevumiem un kompensāciju par darbaspēju zaudējumu.

Būtiski papildināta arī 5.1. «Darba aizsardzība biroju darbā» atbildēs uz šādiem jautājumiem:

• Kādas ir prasības telpu mikroklimatam?
• Kas jāzina par telpu vēdināšanu, ventilāciju un gaisa kondicionēšanu?
• Kas jāzina par apgaismojumu un redzes sasprindzinājumu?
• Kas jāzina par logiem un žalūzijām?
• Kas jāzina par darba vietu iekārtojumu birojā jeb ergonomiskajiem riska faktoriem?
• Kas jāzina par troksni birojā?
• Kas jāzina par redzes korekciju?
• Kā vienkārši novērtēt darba vides riskus birojā?

Rokasgrāmatas autors Aigars Bičeks, SIA Leilands un Putnis projektu vadītājs, darba aizsardzības speciālists ar augstāko profesionālo izglītību, ugunsdrošības speciālists, piedāvā aktuālu tēmu 1.12. «Īpašs risks».

Īpašs risks ir darba vides risks, kas saistīts ar tādu paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai tādu paaugstinātu risku nodarbinātā drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai līdz pieļaujamam līmenim samazināt ar citiem darba aizsardzības pasākumiem, kā vien saīsinot darba laiku, kurā nodarbinātais pakļauts šim riskam.

Jaunajā nodaļā autors sniedz praktiskas atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kādiem dokumentiem jābūt uzņēmumā?
• Kādas iestādes un amatu grupas, kurās pienākumu izpilde ir saistīta ar īpašu risku, nosaka Ministru kabineta noteikumi?
• Kā rīkoties uzņēmumiem, kuri nosaka īpašo risku?
• Kas jāveic darba aizsardzības speciālistam darba vides risku novērtēšanas laikā?
• Kā nosacīti varētu iedalīt nodarbināto grupas, kuru darbs ir saistīts ar īpašu risku?
• Kādi pasākumi jāveic, ja nodarbinātajam ir īpašs risks virs 50% no darba laika? Kādi Ministru kabineta noteikumi to nosaka?
• Kādas Darba likuma normas attiecas uz darbiniekiem, kuri strādā īpaša riska apstākļos?
• Kādi praktiski ieteikumi var noderēt darba aizsardzības speciālistam par īpaša riska novērtēšanu?
• Kāda ir prakse, nosakot, vai darbinieks atrodas īpašos riska apstākļos līdz 50% no darba laika vai vairāk?
• Kuru īpašo risku ir grūtāk samazināt? Un kādi ir tā risinājumi?

Tāpat jaunākajos rokasgrāmatas papildinājumos ir aktualizēti Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 660 «Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība», ņemot vērā noteikumu jaunākos grozījumus (pieņemti 7. aprīlī), kas ir spēkā no šī gada 1. jūnija.

Rokasgrāmatas autore Linda Matisāne, Dr. med., darba aizsardzības eksperte, arodslimību ārste, atbilstoši jaunākajai informācijai ir aktualizējusi un plaši papildinājusi tēmu 3.6. «Psiholoģiskie un emocionālie faktori un to novēršanas iespējas».

Ar psihoemocionāliem kaitīgiem faktoriem ir cieši saistīts tāds jēdziens kā stress, ko izraisa ilgstoša atrašanās šo faktoru ietekmē. Uzņēmumiem tas nozīmē, ka samazinās kopējā uzņēmējdarbības efektivitāte, palielinās darba kavējumu skaits, darbā ierodas aizvien vairāk darbinieku, kuri jūtas slikti un nespēj pienācīgi veikt savus pienākumus. Stress un tā radītās problēmas šobrīd ir darba aizsardzības prioritātes.

Iepazīstoties ar 3.6. nodaļu, uzzināsiet:

• Kas ir stress darbā?
• Kā darbinieku stress ietekmē uzņēmumu?
• Kas ir tā saucamais presenteisms?
• Kādas slimības var izraisīt stress darbā?
• Vai stress ārpus darba var ietekmēt darba vidi?
• Kādi ir biežākie psihoemocionālie riska faktori darba vidē?
• Kas ir vardarbība darba vidē?
• Kādas ir specifiskas problēmas darbā ar naudu un preču zādzībām?
• Kādas specifiskas problēmas ir zvanu centros?
• Kuri normatīvie akti reglamentē psiholoģiskos un emocionālos riska faktorus darba vietās?
• Kādus atbalsta rīkus uzņēmums var izmantot?
• Kā novērst darba vides stresu? (Pasākumi uzņēmuma līmenī, pasākumi individuālā līmenī.)
• Kādas veselības pārbaudes jāveic, ja nodarbinātais ir pakļauts psihoemocionālajiem riska faktoriem?

Tāpat saistībā ar stresa tēmu ir iekļauta jauna nodaļa 8.3. «Latvijas uzņēmumu labas prakses piemēri stresa novēršanā». 2014. gada rudenī notika nacionālā konference «Veselīgas darba vietas uzvar stresu», kurā tika pasniegtas arī labas prakses balvas darba aizsardzībā – «Zelta ķivere». Konkursā tika meklēti uzņēmumi, kas īsteno vienkāršus pasākumus stresa līmeņa samazināšanai un darbinieku labsajūtas un darbaspēju uzlabošanai. Balvu pasniedza 2 kategorijās:

• uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits ir līdz 100;
• uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits ir 100 un vairāk.

Šajā nodaļā iepazīsiet konkrētu uzņēmumu, piemēram,  SIA Cemex, SIA Out Loud, piemērus, kā veidot veselīgu darba vietu, kā arī to pamatojumus, ieguvumus un vērtīgus padomus.