Kāda ir atšķirība starp darba devēja uzteikumu un paziņojumu?

Kāda ir atšķirība starp darba devēja uzteikumu un paziņojumu?
Foto: AdobeStock

Darba likuma 113. panta "Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšanās" otrā daļa nosaka: "Ja darba līgumā, kas noslēgts uz noteiktu laiku, nav noteikts beigu termiņš, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par gaidāmo darba tiesisko attiecību izbeigšanos ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš."

Rokasgrāmatas autore Karīna Platā skaidro, ka komentējamā panta otrajā daļā noteikta procedūra darba tiesisko attiecību izbeigšanai gadījumos, kad darba līgumā nav norādīts konkrēts darba līguma beigu termiņš, bet gan notikums, kuram iestājoties ar darbinieku tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības. Visplašāk praksē tie ir gadījumi, kad darbinieku pieņem darbā uz darbinieka prombūtnes laiku (DL 44. panta pirmās daļas 3. punkts), piemēram, slimības laiku. Šādā situācijā darba devējs nevar noteikt konkrētu datumu. Likums uzliek darba devējam par pienākumu rakstveidā informēt darbinieku par darba tiesisko attiecību izbeigšanos ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš.

Jāvērš uzmanība, ka šis nav darba devēja uzteikums, bet gan paziņojums. Kāda ir atšķirība?

Darba devējam nav jāievēro likumā noteiktais uzteikuma process, bet gan tikai jāsniedz rakstveidā vispārīga informācija darbiniekam, ka pēc divām nedēļām ar viņu tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības. Tātad tā ir vienkārša informatīva vēstule darbiniekam. Jāatzīmē, ka, tāpat kā iepriekšējās daļas komentārā norādīts, arī šajā gadījumā darbiniekam nav piemērojama aizsardzība darba tiesisko attiecību izbeigšanā. Minētais divu nedēļu termiņa tecējums sākas ar dienu, kad darbinieks paziņojumu ir saņēmis, nevis kad darba devējs to ir sagatavojis un reģistrējis dokumentu apritē. Komentējamā panta daļa aizsargā darbinieka intereses, t.i., lai viņš būtu laikus informēts par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, taču, izpildot šo likuma normu, darba devējiem ir pienākums, pastāvīgajam darbiniekam atgriežoties atpakaļ darbā pēc darbnespējas, vēl divas nedēļas nodarbināt darbinieku, kas pieņemts uz laiku – darbnespējīgā darbinieka prombūtnes laiku.

Komentējot citus darba tiesisko attiecību izbeigšanās pamatus, juriste Karīna Platā sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kā rīkoties darba devējam, ja darba tiesiskās attiecības izbeidz ar konkrētu līgumā noteiktu termiņu? Kā izvairīties no pārpratumiem?
  • Kāds dokuments darba devējam jāizsniedz darbiniekam, ja darba tiiesiskās attiecības tiek izbeigtas ar darba līguma termiņa beigām, kas noteiktas kā notikums?
  • Kā darbinieka izteikto gribu darba tiesisko attiecību izbeigšanai nošķirt darbinieka uzteikuma gadījumā no pušu vienošanās? Uz ko un kādos gadījumos attiecas darba tiesisko attiecību izbeigšana pēc trešo personu pieprasījuma?
  • Cik viegli vai sarežģīti ir izbeigt darba līgumu ar tiesas nolēmumu?
  • Kā izbeigt darba tieiskās attiecības ar darbinieku, kura nodarbināšana neatbilst likuma prasībām?

Plašāka informācija rokasgrāmatā.
 

DLK

 

 

     Darba likuma komentāri